Pasaules ietekmīgāko uzņēmumu vadītāji plāno, kāda būs "jaunā realitāte" pēc pandēmijas.
"KPMG CEO Outlook Pulse 2021" konstatēts, ka gandrīz puse (45%) globālā līmeņa uzņēmumu vadītāju neparedz, ka līdz 2022.gadam viņu uzņēmums atgriezīsies pie "ierastā" darba režīma, savukārt aptuveni trešdaļa (31%) vadītāju paredz, ka tas notiks šī gada laikā. Pandēmijas sekmēto pārmaiņu ietekmē viena ceturtdaļa (24%) vadītāju apgalvo, ka globālā pandēmija ir uz visiem laikiem mainījusi viņu biznesa modeli.
2021.gada februārī un martā veiktā pētījuma ietvaros 500 globālā līmeņa uzņēmumu vadītāju tika jautāts, kāda ir viņu nostāja attiecībā uz pandēmiju un kādas ir viņu uzņēmumu nākotnes perspektīvas tuvāko 3 gadu laikā.
Lielākā daļa (55%) vadītāju raizējas, vai darbiniekiem būs pieejamas vakcīnas pret Covid-19, kas attiecīgi ietekmē vadītāju viedokli par to brīdi, kad darbiniekiem būtu jāatgriežas savās darba vietās. Ievērojams vairākums (90%) vadītāju apsver iespēju lūgt darbiniekiem paziņot par vakcinēšanos, tādējādi palīdzot organizācijām izvērtēt pasākumus darbinieku aizsardzībai. Tomēr viena trešdaļa (34%) globālā līmeņa uzņēmumu vadītāju ir noraizējušies par maldinošas informācijas pastāvēšanu attiecībā uz Covid-19 vakcīnu drošumu un to, kādas sekas būtu darbiniekiem, kuri izvēlas nevakcinēties.
"Jau ir pagājis vairāk nekā gads, kopš daudzviet pasaulē cilvēki savā starpā kontaktējušies tikai ar tehnoloģiju starpniecību, un ir skaidrs, ka vadītāji un viņu komandas vēlas atkal strādāt kopā ne tikai virtuālajā vidē. Taču to, kad tas notiks, ietekmēs vakcīnu pieejamība un vakcinēšanās tempi, jo prioritāte ir darbinieku drošība. Covid-19 krīze jau tagad ir parādījusi iespējamās nākotnes darba tendences, bet saskaņā ar pētījumu, daudzi globālā līmeņa vadītāji pauž mērenu nostāju - nogaida valdības lēmumus un vakcinācijas progresu pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas," Armine Movsisjana, KPMG Latvijā vadītāja.
Būtiskākie pētījuma secinājumi:
Trīs ceturtdaļas (76%) vadītāju valdības pamudinājumu uzņēmumiem atgriezties "ierastajā" darba režīmā uzskata par pamudinājumu uzņēmumiem lūgt darbiniekus atgriezties darba vietās. Turklāt 61% vadītāju ir paziņojuši, ka, pirms darbinieki atgriežas birojos, ir nepieciešama sekmīga (vairāk nekā 50% iedzīvotāju ir vakcinēti) vakcinācija pret Covid-19 izplatību galvenajos tirgos. Tiklīdz darbinieki varēs droši atgriezties darba vietās, viena piektdaļa uzņēmumu (21%) vēlas ieviest papildu piesardzības pasākumus, lūdzot klientiem un citiem apmeklētājiem informēt uzņēmumus par to, vai šīs personas ir vai nav vakcinētas.
Pētījumā secināts, ka tikai 17% globālo vadītāju plāno samazināt savu biroju telpas pandēmijas izraisīto seku dēļ. Savukārt 69% no 2020.gada augustā aptaujātajiem vadītājiem apgalvoja, ka plāno samazināt savu biroju telpas 3 gadu laikā, kas liecina, ka vai nu biroja telpas jau ir samazinātas, vai arī, pandēmijai turpinoties, ir mainīta uzņēmuma stratēģija.
Vadītāji vēl tikai domā, kāda izskatīsies jaunā realitāte pēc Covid-19 pandēmijas, taču tikai trīs no desmit (30%) vadītājiem apsver darba modeli, kur lielākā daļa darbinieku strādātu attālināti 2-3 dienas nedēļā. Rezultātā tikai viena piektdaļa (21%) uzņēmumu vēlas pieņemt darbā darbiniekus, kas pārsvarā strādātu attālināti, kas ir ļoti atšķirīgi salīdzinājumā ar pagājušo gadu (2020.gadā - 73%).
Ārkārtas situācijas laikā attālinātais darbs ir kļuvis par normu, kas organizācijām rada jaunus datu drošības riskus. Tā rezultātā globālā līmeņa vadītāji atzina, ka kiberdrošība ir lielākā problēma, kas ietekmē uzņēmumu izaugsmi un darbību tuvāko trīs gadu laikā. Kiberdrošība tika nosaukta par lielāku problēmu nekā likumdošanas izmaiņas, nodokļu un piegādes ķēdes apstākļi.
Tā kā šogad notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konference un ASV no jauna pievienojas Parīzes nolīgumam, 49% vadītāju plāno ieviest stingrāku ESG praksi. Lielākā daļa (89%) uzņēmumu vadītāju ir vērsti uz to ilgtspējības un klimata pārmaiņu rezultātā radušos ieguvumu saglabāšanu, ko pandēmijas rezultātā ir guvuši viņu uzņēmumi. Gandrīz visi (96%) globālā līmeņa vadītāji vēlas pievērst lielāku uzmanību sociālajai komponentei ESG programmās.
