Kas ir 8.marts? Ko tajā svinam vai nesvinam?

Tulpes, 8.marts, ZiniCenu © F64 Dāvis Ūlands

8.marta izcelsmei ir sociālisma pieskaņa - lai cik dīvaini nebūtu, bet pirmoreiz šos svētkus atzīmēja tieši antikomunisma citadelē ASV, ar Amerikas sociālistiskās partijas gādību un tā tika svinēta februāra pēdējā svētdienā no 1909. – 1913. gadam.

Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes diena, ko vairāk vai mazāk svin lielā daļā valstu.

Šī diena veltīta visām sievietēm, neatkarīgi no to sociālā vai sabiedriskā statusa, tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes.

8.marta izcelsmei ir sociālisma pieskaņa - lai cik dīvaini nebūtu, bet pirmoreiz šos svētkus atzīmēja tieši antikomunisma citadelē ASV, ar Amerikas sociālistiskās partijas gādību un tā tika svinēta februāra pēdējā svētdienā no 1909. - 1913. gadam.

Saskaņā ar iesakņojušos mītu, 8. martu kā sieviešu solidaritātes cīņā par sieviešu tiesībām dienu sākuši svinēt pateicoties 1857. gada 8. marta notikumiem Ņujorkā. Tad ielās izgājušas sašutušās tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes protestēt pret pārlieku smagajiem darba apstākļiem, pārlieku ilgo darba dienu un neadekvāti mazo samaksu par darbu. Policija demonstrāciju esot izklīdinājusi ar šāvieniem, vairāki desmiti protestētāju nogalinātas vai ievainotas. Savukārt kreisās partijas visā pasaulē šos notikumus sākušas pieminēt - sākumā kā sēru dienu, pēc tam kā sieviešu solidaritātes dienu. Vēsturniekiem nav izdevies rast pierādījumus, ka kas tāds Ņujorkā 1857. gada 8. martā būtu noticis. Mīts radās XX gs. 60. gados PSRS, lai piesaistītu Starptautisko sieviešu dienu šajā valstī valdošajai ideoloģijai.

Pirmo reizi Sieviešu dienu sāka svinēt ASV - 1909. gadā Amerikas sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. To svinēja līdz 1913. gadam.

Starptautiski šie svētki kļuva līdz ar 1910. gada Otrās internacionāles (starptautiska sociālistisko un darba partiju organizācija, kas pastāvēja no 1889. - 1916. gadam) organizēto starptautisko sieviešu konferenci, kurā vācu sociāliste Klāra Cetkina (Klara Zetkin) (attēlā) piedāvāja turpmāk atzīmēt Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu. Ierosinājums tika pieņemts, taču netika noteikts konkrēts datums.

Nākošajā gadā to atzīmēja 19. martā Austrijā, Vācijā, Dānijā un Zviedrijā. Datumi arī turpmāk bija visdažādākie. 1912. gadā Sieviešu diena bija 12. maijs, bet 1913. gadā Francijā un Krievijā tā tika atzīmēta 2. martā, Austroungārijā, Šveicē un Nīderlandē - 9. martā, bet Vācijā - 12. martā. 1914. gadā jau parādījās zināma vienotība, jo lielākajā daļā valstu šie svētki tika atzīmēti 8. martā. Lielākoties tālaika svētku pasākumi ietvēra mītiņus un demonstrācijas, kas tika atzīmēti līdz pat 20. gadu beigām, kad pamazām izsīka.

Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā (sasaistot to ar Mātes dienu) un Vjetnamā.

Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu diena nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to tikai un vienīgi ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu.

Tradicionāli 8. martā sievietes tiek sveiktas ar ziediem un laba vēlējumiem.