Brīdinājums: pēc kara Ukrainā uz Ziemeļeiropas un Baltijas valstu robežām parādīsies 115 000 Krievijas karavīru
Krievija paplašina militārās bāzes un stiprina militāros spēkus gar savu robežu ar Ziemeļeiropu un Baltijas valstīm - saskaņā ar Dānijas izlūkdienestu avotiem, šīs darbības var liecināt par gatavošanos iespējamam plaša mēroga konfliktam ar Eiropas valstīm Baltijas jūras reģionā.
Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas izlūkdienestu amatpersonas uzskata, ka šī situācija varētu ievilkt NATO un Krieviju bīstamā konfrontācijā, ziņo Dānijas raidorganizācija “DR”. Augsta ranga virsnieki norāda, ka eskalācijas gadījumā pirmā karadarbība varētu sākties netālu no Dānijas un Baltijas valstīm.
Avoti uzsver, ka pašlaik nav apstiprinātu Krievijas lēmumu par agresiju, taču sagatavošanās procesi jau notiek. Pašlaik Krievija paplašina militārās bāzes un modernizē infrastruktūru gar savām Eiropas robežām. Piemēram, Krievija atjauno garnizonu Petrozavodskas pilsētā netālu no Somijas, un pēc kauju beigām Ukrainā Krievija varētu pierobežas rajonos izvietot desmitiem tūkstošu papildu karavīru.
Bijušais izlūkdienesta virsnieks Marks Eklunds norāda, ka pēc kauju beigām Ukrainā Krievija plāno robežās izvietot aptuveni 115 000 karavīru, no kuriem lielākajai daļai jau būs kaujas pieredze.
Skandināvijas valstu pārstāvji norāda, ka apdraudējuma līmenis pašlaik tiek vērtēts augstāks nekā Aukstā kara laikā.
Tomēr Krievija oficiāli noliedz plānus uzbrukt NATO valstīm, saucot šādus apgalvojumus par nepatiesiem - Kremlis apgalvo, ka tieši NATO un Eiropas valstis rada spriedzi reģionā.
Rietumu militārie eksperti brīdina, ka nākamais viens līdz trīs gadi varētu būt visbīstamākais periods Eiropai, kā iemeslus minot straujo Krievijas militārās ražošanas paplašināšanos un nepietiekamo Eiropas valstu sagatavotību. Daži NATO virsnieki atzīst, ka Eiropai trūkst ieroču, tehnoloģiju un militārās infrastruktūras, un uzskata, ka šī nepilnība varētu kļūt kritiska pēkšņas konflikta eskalācijas gadījumā. Neskatoties uz valstu atšķirīgajiem vērtējumiem, situācija Baltijas reģionā joprojām ir saspringta, un eksperti aicina stiprināt Eiropas aizsardzības gatavību.
