Ģirts Valdis Kristovskis piekrita Aivara Sluča redzējumam un vērtējumam. Šajā sakarā viņam tiešām nav par ko taisnoties valsts un tautas priekšā. Jo runa nav par Kristovska uzskatiem vai attieksmi, bet gan par šo uzskatu vai attieksmes savietojamību ar viņa funkciju.
Dīvaini, ka viņa piekrišana, manuprāt, nacistiskam viedoklim līdz šim tiek pamatā diskutēta privātajā, nevis valstiskajā telpā. Cerot, ka ar sabiedrības attieksmi būs diezgan. Tā tas varēja būt, piemēram, tad, kad privātpersona no Daugavpils izteicās, ka latvieši represēti pārāk maigi. Ne viņš vienīgais, kas tiecas šajā valstī iezīmēt svešos un savējos. Tāda attieksme ir viens no Latvijas iekšpolitikas raksturlielumiem. Gan politiķiem, gan sabiedrības locekļiem jumts šai ziņā te aizbrauc diezgan regulāri. Bet – tāda ir pašmāju uzskatu kultūra, un, ja jau tu šņauc degunu piedurknē, tad par to tiešām nav ko taisnoties. Vienkārši jāizbeidz šņaukt deguns piedurknē.
Jautājums – vai ar to diezgan ārpolitikai, tās funkciju veicējiem? Angļu dzejnieks Džons Donns kādam diplomātam veltītā dzejolī raksta apmēram tā: valdnieks ir saule, sūtnis – stars. Un vēl viņš tur raksta, ka valdnieks sūtni uz laiku pataisa par sevi. Mūsu gadījumā var sacīt, ka valsts diplomātu un arī savu ārlietu ministru uz laiku pataisa par sevi. Šajā sakarā man šķiet dīvaini, ka saistībā ar publiskā dīķī izpeldējušo e-saraksti Ģirts Kristovskis šķitis vairāk norūpēts par sevi, nevis par savu funkciju. Viņš sola ar darbu savā amatā pierādīt, kādi ir viņa uzskati. Vai tad Ārlietu ministrija ir labošanas iestāde, bet ārlietu ministrs var būt kā tāds savdabīgs biheiviorists – kad ir tādi ārējie apstākļi, tad man viena uzvedība un uzskati, kad ārējie apstākļi mainās, kad tieku amatā, tad pierādīšu, ka man citi uzskati un uzvedība? Manuprāt, tieši ārlietu ministra publiskā attieksme pret šo skandāliņu liecina, ka morāle viņam varētu būt nosacītāka par etiķeti. Lai arī nosacīta ir etiķete, nevis morāle. Anglijā, ja tu oficiālā pieņemšanā dursi zirni uz dakšiņas, tevi turēs par neaudzinātu. Kristovska kungs, manuprāt, uzdūra uz dakšiņas nevis zirni, bet lielu mēslu, kura smārds tagad vējos ārlietu gaiteņos. Nav pārāk svarīgi, kad tas notika. Spriežot pēc paša Ģirta Kristovska izteikumiem laikā, kopš tapa nule apcerētais e-pasts, viņš ir apzinājies sevi kā valsts cilvēku, kā potenciālu amatpersonu, kurai tādai jābūt divdesmit četras stundas dienā. Lai šitās šmuces nebūtu, vajadzēja pavisam maz. Savu kultūru paturēt pie sevis un atcerēties etiķeti. Proti – vajadzīgajā brīdī atcerēties Taleirāna definēto bausli: "Valoda dota, lai slēptu savas domas."
Pat visiem ēdieniem ārlietu būšanās esot jābūt garšīgiem un skaisti pasniegtiem. Kur nu vēl domām. Kristovskis privātā sarakstē nav pratis skaisti servēt domas, kuras var izmantot pret viņu laikā, kad viņš veic valsts funkcijas. Domas, kuras viņu var padarīt par neefektīvu instrumentu, veidojot attiecības ar valstīm, kuras ir Latvijas interešu lokā. Pat ja viņš būtu izteicis atbalstu cilvēkam, kurš pauž idejas, kas ir kategoriski nesavienojamas ar civilizētu valstu oficiālajiem uzskatiem, būdams deputāts, tad ar šo atbalstu varētu spēlēties konkurenti un nelabvēļi, taču tas nekļūtu liels traucēklis darba darīšanai. Cita lieta, ja potenciālais ārlietu resora vadītājs atļaujas to, ko līdz zināmam brīdim nevarēja atļauties pat Ribentrops, pārstāvēdams konkrētu režīmu. Bet, izteicis atbalstu tādiem citas personas konflikta uzskatiem, kas ir kā sarkanā lupata daudzām valstīm, viņš pats, esot amatā, nu piespēlē konfrontācijas iespēju tiem, ar kuriem esošā atlantiskā konjunktūra neparedz saasināt konfliktu. Dīvaini, ka diskusija par ārlietu ministra palikšanu amatā grozās ap viņa e-pastu kā tādu. Un nevis ap to, cik lielā mērā tā saturs var ierobežot ārlietu resora un tā vadītāja rīcībspēju un prestižu. Kas tad arī būtu faktiskais atsaukšanas iemesls.
Vēl mani mulsina Vienotības un Pilsoniskās savienības uzvedība šajā sakarā. Pirmkārt, visa šī ķeza acīmredzot kļuva iespējama tāpēc, ka apvienībai vai PS nav diezgan ar iekšējo telpu iekšējo rēķinu kārtošanai. Otrkārt, par ko tad izslēdza no PS dakteri Sluci? Vai tad viņa uzskati nebija zināmi, pirms viņš stājās PS? Pie kā viņš vainīgs, ja potenciālā amatpersona nespēj laikus paredzēt savas uzvedības turpmākās iespējamās sekas? Bet, ja amatpersonai šķiet – kāds statuss, tāda uzvedība, tad man gribētos prognozējamāku ārlietu ministru.