Koalīcija turpinās diskutēt par iespējamiem atbalsta veidiem energoresursu cenu kāpuma dēļ

Viņš teica, ka koalīcija šodien turpinās darbu, lai saprastu, kas no visa piedāvājuma klāsta ir veiksmīgākais un varēs cilvēkiem palīdzēt.

Jau ziņojām, ka koalīcija pirmdien vēl nespēja vienoties par kompensācijas un atbalsta mehānismiem, lai palīdzētu iedzīvotājiem energoresursu straujo cenu kāpuma dēļ. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka ir saņemti vairāki atšķirīgi priekšlikumi, kuri sākumā jāizsver, un tad koalīcijai par tiem kopīgi jāvienojas.

Vienlaikus premjers atgādināja, ka koalīcija jau ir vienojusies un valdība līdz šim pieņēmusi piecus dažādus atbalsta veidus, kopsummā ap 200 miljoniem eiro, tomēr esot redzams, ka ar tiem nav gana. Valdība ir palielinājusi atbalstu aizsargātajiem patērētājiem, dubultojusi valsts mājokļa pabalstu, ieviesusi pabalstu vakcinētiem senioriem no 60 gadu vecuma, par 65% samazināta obligātā iepirkuma komponente (OIK) un arī sadales tīklu izmaksas rēķinos samazinātas uz pusi, teica premjers.

"Analizējot šā brīža situāciju, nonākam pie slēdziena, ka cenu kāpums ir plašāks un pamatīgāks, nekā tas šķita pirms pāris mēnešiem. Ar esošajiem pabalstiem vien nebūs pietiekami," atklāja Kariņš, norādot, ka partneri ir vienisprātis, ka jāatrod, kādā veidā paplašināt jau esošo pabalstu loku un to, kas būtu atbilstošākais kopīgajai situācijai.

Vienlaikus premjers norādīja, ka šī energokrīze liek Latvijai citādāk sākt domāt par energopatēriņu un patērētās enerģijas veidu. Ilgtermiņā Latvijai būtu jāpāriet uz citiem energoavotiem. Esot redzams, ka Krievija "klaji manipulē" ar gāzes piegādēm, tāpēc Latvijai jāskatās, kā mazināt atkarību no šī fosilā kurināmā, teica Kariņš, vienlaikus norādot, ka šī pāreja prasīs vairākus gadus.

Savukārt stāstot par īslaicīgiem risinājumiem šajā energokrīzē, Kariņš teica, ka ir nepieciešami atbalsta un pabalsta mehānismi, kas nav pretrunā ar ilgtermiņa mērķiem. Premjers atklāja, ka pie tā koalīcija strādā un vēl neesot nonākusi pie viena kopsaucēja.

Vitenbergs piebilda, ka esošais atbalsts energoresursu cenu kāpuma dēļ ir nepietiekams un jāievieš jauni, papildu atbalsta mehānismi, kas šo problēmu varētu risināt. Viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) iesniedza koalīcijā kompleksu risinājumu, kas izstrādāts uz esošās situācijas bāzes. EM piedāvājums paredz kompensēt cenu pieaugumu elektroenerģijas, gāzes un siltuma patērētājiem, proti, ministrija piedāvā samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) šiem energoresursiem.

Tāpat EM piedāvājusi noteikt galējo likmi gāzei un centralizētajai siltumenerģijai, pēc kura sasniegšanas valsts nāktu palīgā nomaksāt rēķinus, izteicās ekonomikas ministrs. Viņaprāt, ar šādu piedāvājumu iespējams palīdzēt samazināt gala rēķinu tām iedzīvotāju grupām, kurām tas visvairāk nepieciešams. Vitenbergs atklāja, ka koalīcija apņēmusies rast jaunus atbalsta mehānismus maksimāli ātri.