Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) prasība atsaukt no amata vides un reģionālās aizsardzības (VARAM) ministru Juri Pūci ir visnotaļ pamatota. Taču – manā uztverē šī administratīvi teritoriālā «reforma» (ATR) būtu beidzot jāvērtē krietni plašāk, jāvērtē tās pilnā apjomā, jāvērtē principiāli un profesionāli.
Pagaidām šī «reforma» kā tikusi sākotnēji definēta, tā arvien pastāv varas partiju iegribu, nevis profesionāli, kvalificēti pamatota tās rezultāta līmenī. Bet Juris Pūce ir tik vien kā kārtējais statists un diletants šajā nu jau visai garajā «reformētāju», iepriekšējo valdībiņu un ministriņu virtenē. Jautājums - cik ilgi un kā vārdā profesionālu valsts pārvaldi var aizstāt ar politizētu, partijiskotu valsts varas orgānu šiverēšanu?
Kāpēc es tā saku? Tāpēc, ka man vārds «pašvaldība» nepārprotami ir vārda «tautvaldība» sinonīms. Tāpēc, ka man pašvaldību reforma būs produktīva un kvalitatīva tad, ja katrs (!) cilvēks, lai kurā Latvijas kaktā viņš arī nemistu, spēs pozitīvi, auglīgi un operatīvi, par labu sev un savas dzimtas nākotnei izmantot valsts un vietējo varu, to sniegtos pakalpojumus - sākot ar transportu, beidzot ar medicīnu un izglītību. Ar vārdu «pozitīvs» es te saprotu arī to, ka cilvēks tiek stimulēts iekļauties savā vidē, savas tautas dzīvē, gūt iespēju veidot sevi, savu dzimteni, savu tautu. Tas nekādā ziņā neatceļ likumus vai kādus mūsu dzīvi regulējošus, saprātīgus nosacījumus, taču es uzskatu, ka arī šie likumi pamatā ir tautas, nevis varas instruments. Proti - tiem pamatā jānosaka nevis varas iespējas izrādīties, bet tautas iespējas vispusīgi un, kā teicu, pozitīvi pašizpausties. Ko «reformas» autori mums ir piedāvājuši šajā aspektā? Manuprāt, neko!
Lai gan - visas šīs pārvaldes izaugsmes, perspektīvas lietiņas, kuras es te apceru, ir katrai vietai konkrēti (!), profesionāli (!) pamatojamas. Savulaik esmu nodarbojies ar pārvaldes optimizāciju daudz plašākās un, manuprāt, sarežģītākās sistēmās nekā Latvijas mērogs. Bet - ij tad mani vadītāji, uzklausījuši manus apsvērumus, teica, lai es aizbraucu uz to vai citu cehu, to vai citu nodaļu, laboratoriju... un paskaidroju cilvēkiem, kāds konkrēts labums viņiem tiks no maniem priekšlikumiem. Ja viņi to nesapratīs - esmu izgāzies. Pamatā es ar šo tēmu nodarbojos nevis Rīgas Civilās aviācijas Automātisko pārvaldes sistēmu zinātniskajā institūtā, kuru gadu pēc augstskolas sadales pametu, bet, kolēģu aicināts, Maskavā. Tur tās lietiņas tika ņemtas daudz dziļāk un nopietnāk. Diemžēl no maniem tā laika čaļiem tikai viens nu ir Krievijas akadēmiķis, pārējie «spīd» Hārvardā vai Lielbritānijā.
Bet - lai vai kā, man nav saprotams, kāpēc Latvijā līdz šim nav sniegts perfekts, konkrēts šīs ATR reformas efektivitātes pamatojums katrai Latvijas vietai? Es taču pazīstu jo daudzus Latvijas pašvaldību vadītājus. Daudzus es ļoti cienu un no daudziem mācos. Bet - arī viņi minstinās, arī viņi nespēj sniegt man sistēmisku (!) atbildi par varas iecerētās ATR kvalitatīvo efektivitāti. Kas par lietu? Kāpēc jūs, Kariņa kungs, un jūsu vadītā valdība to nespēj veikt? Lai arī, protams, ATR jau savā sākotnē bija jāizceļas ar kvalitatīviem pamatkritērijiem. Nevis tik vien kā ar Latvijas kartes pārzīmēšanu. Es lūdzu sev zināmos pašvaldību profesionāļus izpausties, sazināties ar mani, zvanīt man, rakstīt... Varbūt tā tiksim tuvāk izpratnei par reālu cilvēku ikdienas dzīvi un tās vajadzībām. Par mūsu valsts iekārtas faktisko atbilstību visu šo cilvēku, mūsu tautas izredzēm.
Man sakrājusies teju pusmetru gara papīru, publikāciju čupa par tā saucamo ATR. Es to caurskatu, un jāteic, ka «augšgala» stulbums un iegribas tur palaikam atklājas visai spilgti. Centīšos savu argumentēto attieksmi publicēt, bet pagaidām teikšu vien to - ja reformas kvalitāte netiks cilvēkiem kā pienākas, konkrēti pamatota, tad es uzskatīšu, ka Latvijā tautvaldības nav. Valsts demokrātiskā iekārta tiek degradēta. Jo varas partijas izmanto administratīvi teritoriālo reformu, valsts kartes pārzīmēšanu kā instrumentu, lai nošķirtu, atsvešinātu varu no tautas, lai padarītu to nevis par tautas varu, bet, patiesi, par kādu savrupu, korporatīvu klanu interešu īstenotāju.