Anša Bērziņa tiesāšana – politizēta izrēķināšanās

© F64

Pirms nedēļas saņēmu ziņu, ka 2009. gada 13. janvāra protestētājs Ansis Ataols Bērziņš aizturēts Čehijā.

To apliecināja arī viņa vecāki. Trešajā aprīlī bijusi tiesa, kurā lēmuši, kā Ansim līdz tiesai par izdošanu būt Čehijā. Šajā sakarā tiku jautāts - vai varu apliecināt, ka Latvijas valsts attieksmei pret Ansi, viņa notiesāšanai bijis ne vien tiesisks, bet arī kaut kādā mērā politizēts raksturs. Es uzskatu, ka attieksmē pret Ansi (un, domājams, arī attieksmē pret daļu pārējo par šo protestu tiesāto, kuru lietās neesmu iedziļinājies) tā bijusi viscaur politizēta. Izņemot dalību protestā (mītiņā un pie Saeimas), Latvijā Anša lietā pieņemtie spriedumi nefiksē nekādas citas viņa darbības, kuras būtu uzskatāmas par pierādītām.

Es šo, ar 13. janvāri saistīto, pārmēru ieilgušo tiesāšanās procesu tā kopumā uzskatu par vienu lielu (politisku) iebaidīšanas akciju no varas puses. Anša gadījumā tā acīmredzot turpinās. Turklāt Latvijas varu pārkaitināja tas, ka Ansis nereģistrējās Probācijas dienestā, kur viņam, saskaņā ar noteikto uzraudzību, it kā bija jāreģistrējas (lai arī viņa gadījumā, saskaņā ar KL 55. pantā paredzēto, uzraudzība nevarēja tapt piemērota). Nosacītais sods (gads un astoņi mēneši nosacīti) tika aizstāts ar reālu brīvības atņemšanu uz to pašu laiku. Es respektēju tiesu un taisnību, es ļoti respektēju «viens likums, viena taisnība visiem», bet man nav jārespektē netaisnīga vara, kura izmanto tiesiskumu kā politisku instrumentu, kura caur tiesu pārvērš «graudā» savu negatīvo politisko attieksmi pret politiskiem protestētājiem. Ansis tiešām atrodas politiskajā emigrācijā.

Es uzskatu, ka visi šie cilvēki (izņēmums - tie, kuri laupīja Latvijas balzama veikalu) pelnījuši amnestiju un sodāmības dzēšanu. Varbūt es domātu citādi, ja Latvijas vara būtu novērsusi 13. janvāra protesta iemeslus to būtībā. Taču šie iemesli arvien pastāv un pat aktualizējas. Tātad - tieši vara, ieskaitot tiesībsargājošās iestādes, uzstājas kā protestu provokators. Bet kā provokators tā nav tikusi ne sodīta, nedz arī sniegusi pienācīgu savas rīcības pašvērtējumu. Tik vien kā sodījusi vairākus desmitus cilvēku par savas rīcības sekām. Būtu priecīgs saņemt šim uzskatam kvalificētus pretargumentus. Bet, kamēr to nav, tikmēr uzskatu, ka tieši varas neadekvātā, nekvalitatīvā politika noteica politisku (!), zināmā mērā agresīvu pilsoniski aktīvās sabiedrības daļas pretdarbību. Turklāt Anša gadījumā varas vēlme izrādīties, demonstrēt varu atklājas sevišķi skaidri. Kā tas tā var būt - mēs diktējam, ko kuram te būs darīt, bet viens «jefiņš» uzdrošinās mūs neklausīt, sauc mūsu diktātu par cieņu aizskarošu un iztaisās par politisku trimdinieku. Gan mēs viņu dabūsim rokā un piežmiegsim. Manā uztverē te iespējama tiesiskuma pakļaušanās varas vēlmei atriebties.

Manā uztverē politikas, politizācijas klātbūtni ar 13. janvāra norisēm saistītajās varas, arī tiesu varas, manipulācijās lielākā vai mazākā mērā apliecina arī tas, ko bez manis laika gaitā pamanījuši arī citi cilvēki. Proti - tiesāšanas termiņi, ar likuma nosacījumiem nesamērojams procesa ilgums; pasākuma dalībniekus, kuri atsaucās organizētāju aicinājumiem atnākt uz mītiņu un nebija savā starpā pazīstami, tiesāja par iepriekš izplānotu darbību grupā; saistībā ar iepriekšējo - kāpēc tad nesauca pie atbildības pasākuma organizētājus?; izpalika policistu atbildība par nesamērīgu rīcību; ja jau varas attieksmē nebija politikas, tad kāpēc gan Ansi tiesāt saskaņā ar neesošiem likumiem, kāpēc nolēmumos nodarījuma kvalifikācijas «huligānisms» (akmeņu mešana Saeimas ēkai) vietā ir nesamērīga kvalifikācija «īpaši smags kriminālnoziedznieks»... Turklāt es pietiekami labi pazīstu Ansi, zinu, ka viņš ir sociāli aktīvs cilvēks (folkloras kopa, valodu pētnieks, bitenieks, trīs bērnu tēvs...). Tāpēc piekrītu cilvēkiem, kuri uzskata, ka viņa neadekvātā tiesāšana ir pretrunā ar kriminālprocesa mērķi - tiesisko un cilvēcisko efektivitāti. Piekrītu arī tiem, kuri uzskata, ka Anša tiesāšanas izvērtējums rada pamatu prasībai Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Un vēl. Ja Ansi izdos, mums, sabiedrībai, vajadzēs aktīvi un diendienā sekot, kā viņam cietumā klājas. Drošības pēc. Jau agrāk dzirdēju, ka Ansim draudēts. Bet arī nupat mani avoti deva ziņu, kuras patiesumu gan nevaru apliecināt, ka Ansi Latvijā varētu sagaidīt šāda vai tāda varas inspirēta izrēķināšanās.



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais