Martinam Gausam nav dota atļauja teikt visu, ko zina

© Ģirts Ozoliņš/MN

Valdība 30.augustā slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Tāpat tika lemts, ka "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro līdz 25,179 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat notiek sarunas par stratēģiskā investora piesaisti, kas akcijas varētu iegādāties gan pirms IPO, gan tā laikā. Biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā IPO. Sarunas ir agrīnā stadijā, un lēmums par investīcijām vēl nav pieņemts, norādījuši avoti, kas vēlējušies palikt anonīmi. "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss intervijā ziņu aģentūrai LETA uzsver, ka nevar runāt par valdības sēdē lemto.

Satiksmes ministrijas pārstāvji ir paziņojuši, ka IPO nosacījumus ir izstrādājusi "airBaltic" valde un padome. Kāpēc jūs piedāvājat pēc IPO saglabāt valsts īpašumā 25% plus vienu akciju, nevis 50% plus vienu akciju?

Pirmkārt, man ir jāsaka, ka, ja ir slēgta valdības sēde, tad es nevaru izpaust nekādu informāciju par tajā lemto. Ja to dara paši ministri, tās ir viņu tiesības, bet es to nevarēšu darīt, ja vien nesaņemšu rakstisku apstiprinājumu, ka man ir atļauts apspriest slēgtas valdības sēdes lēmumus. Tādēļ es neko ne apstiprināšu, ne nenoliegšu, kamēr es nebūšu to pilnvarots darīt.

Tas, ko es varu pateikt, plašsaziņas līdzekļiem valdības pārstāvji ir pauduši, ka būs noteikts akciju apjoms, ko viņi vēlas paturēt, un tika pieminēti 25% un viena akcija. Es varu tikai teikt, ka, pirms mēs veicam IPO, jūs pat nezināt, kādi būs aprēķini. Lai pie tā nonāktu, ir vajadzīgi divi elementi. Jums ir jāsaprot, kāda ir jūsu uzņēmuma vērtība un cik daudz naudas jūs saņemsiet no investoriem. Tikai tad, kad ir šie divi elementi, jūs varat pateikt, kāda ir jūsu daļa. Un tikai tad jūs varat pieņemt lēmumu, vai piekrītat vai nē. Iepriekš var izvirzīt nosacījumus, un es domāju, ka tieši tas tika teikts, ka mēs izvirzām nosacījumu, ka IPO var notikt tikai tad, ja mēs saglabājam noteiktu daļu akciju. To esošais akcionārs var darīt un viņam to vajadzētu darīt, ja viņš ir ieinteresēts saglabāt šādu akciju paketi.

Tomēr es atgādināšu, ka līdz lēmumam par IPO sākšanu vēl nav nonākts. Līdz tam var izteikt visdažādākās vēlmes, kaut vai, ka visām lidmašīnām virsū jābūt dzeltenām brīdinājuma lampiņām. Jautājums gan ir, vai tas palīdzēs IPO. Tādēļ visi šie lēmumi, ko pieņem vai saka, ka vēlas pieņemt, būtu jāskatās kontekstā ar to, vai tas saskan ar potenciālo IPO.

Un tas nav uzņēmuma lēmums veikt IPO, tas ir akcionāru lēmums.

Tad tas par 25% akciju nebija jūsu priekšlikums?

Es nekomentēšu slēgtās valdības sēdēs lemto. Šajā procesā ir daudz diskusiju, un es būtu ļoti priecīgs, ja mani atbrīvotu no saistībām un es varētu atklāt visu, kas tur tika pateikts, bet es šaubos, ka tā notiks. Valdības sēde bija slēgta, jo tajā runātais attiecas arī uz mūsu komercnoslēpumiem. Jums ir jārespektē, ka tam ir iemesli. Runa nav par to, ka kaut kas tiktu darīts nepareizi. Vienkārši šajā procesā finanšu tirgu noteikumi neļauj par to vēl runāt. Man ir vēsture, pirms es te ierados, un man būs vēsture arī pēc tam, un es nevēlos pēc pāris gadiem lasīt teikumus, ka esmu pārkāpis starptautiskos kapitāla tirgus noteikumus tikai tāpēc, ka kādam bija slikts rīts. Ministru kabinets, protams, to var darīt, jo tas ir viņu lēmums.

Tāpat ir jāsaprot, ka pie IPO procesa strādā daudz cilvēku, nav tā, ka visu dara viens "airBaltic" izpilddirektors. Strādā vairāk nekā 100 cilvēku, tostarp gudrākie prāti Eiropā, kas ir mūsu konsultanti, tā nav tikai "airBaltic" valde vai padome. Mums ir ļoti nopietni padomdevēji, kuri kopā ar mums piedalās sagatavošanās procesā, viņi piedalās šajās sanāksmēs un saka, ko viņi domā. Tas nav tā, ka Gauss stāv tur un kaut ko murmina. Tie ir ļoti nopietni, cienījami cilvēki no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē. Es viņus cienu, un es domāju, ka arī valdība viņus ciena.

Latvijā

Sestdien pēc piecarpus gadu atjaunošanas darbiem, kas izmaksāja 700 miljonus eiro, tika atklāta Parīzes Dievmātes katedrāle. Starp viesiem bija vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un citas amatpersonas. Bija arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, taču nebija mūsu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Nejaušība? Diplomātisks kāzuss? Neuzaicināja? Par vēlu uzaicināja? Eksistē kāda sazvērestības teorija? Intriga saglabājas…

Svarīgākais