Pirmais jautājums – par deputātu pirmsvēlēsanu klaiņošanu no vienas partijas uz otru, trešo un tā tālāk.
Atbildes ir šādas:
1. Tautas kalps rūpīgi seko partiju reitingiem publiskajā telpā un pārskrien uz to, kurai ir visaugstākais reitings un kura varētu iekļūt koalīcijā.
2. Var redzēt, ka klaiņojošiem politiķiem ir vienaldzīgas gan partiju programmas, gan lozungos apsolītie mērķi. Tas ir arī raksturojums-- vienalga kam kalpot.
3. No otras puses - šādas klejošanas iespējas pārliecinoši pierāda arī to, ka visas partijas faktiski ir vienādas pat tad, ja to programmas un lozungi ir ļoti atšķirīgi. Vienādi gan ir tikai viņu mērķi - tikt pie varas un vismaz četrus gadus to izmantot savā labā.
Otrs jautājums ir par pasīvo un beziniciatīvas deputātu milzīgo ( >50%) biomasu Saeimā. Par ko tad viņi saņem treknu algu ar piemaksām?
Atbilde - viņi čakli strādā un šis ir viņu darbs:
1. Viņi regulāri nāk uz darbu un ticīgi atsēž to līdz dienas beigām. Nestrīdas un nekāpj uz tribīnes.
2. Viņi netraucē varas partijām un to nekonstitucionālajai koalīcijas padomei darīt visu, ko tā vēlās (vai to, kas tai ir pasūtīts), kā arī klusējot tos uzklausa.
3. Bet -- pats galvenais darbs ir tas, ka viņi vienmēr "pareizi" balso -- tā, kā to liek darīt koalīcija un partiju bosi. Bez šīm "balsošanas mašīnītēm" Saeimas galveno produktu - likumus (vienalga, kādus) nemaz nevarētu taisīt.
Šo grūto darbu veikšanai viņu spējas un kvalifikācija ir izrādījušās gana pietiekošas. Vēlētājiem, kuri vēlēšanu procesā viņus konkursa kārtībā ir pieņēmuši darbā par tautas kalpiem un kuri viņus arī uztur, ir uzmanīgi jāievēro un jāatceras gan šo "klaidoņu'", gan arī "kluso varoņu" sejas un uzvārdi - lai nākošajās vēlēšanās mēs nekļūdītos, lai zinātu, par kuriem kandidātiem un partijām noteikti nevēlēt. Rudenī der arī atcerēties, ka viena tautas kalpa uzturēšana Saeimā mums izmaksā 221 000 eiro gadā.
Ir grūti cerēt, ka Saeima kādreiz nolemtu atbrīvoties no šī balasta, jo - kurš tad par to balsos? Tad taču tautas kalpi nonāks interešu konfliktā. Būs ļoti grūta izvēle starp tautas un savām interesēm - sēžamvieta Saeimā taču katram dārga. Diemžēl arī vēzis pats savu saimnieku nekad neārstēs, ir vajadzīgs dakteris. Šodien tādas personības vai partijas vēl nav redzamas, viss labākais, protams, ir nākotnē.
