"Klaiņojošajiem" politiķiem vienalga, kam kalpot

© f64

Pirmais jautājums – par deputātu pirmsvēlēsanu klaiņošanu no vienas partijas uz otru, trešo un tā tālāk.

Atbildes ir šādas:
1. Tautas kalps rūpīgi seko partiju reitingiem publiskajā telpā un pārskrien uz to, kurai ir visaugstākais reitings un kura varētu iekļūt koalīcijā.
2. Var redzēt, ka klaiņojošiem politiķiem ir vienaldzīgas gan partiju programmas, gan lozungos apsolītie mērķi. Tas ir arī raksturojums-- vienalga kam kalpot.
3. No otras puses - šādas klejošanas iespējas pārliecinoši pierāda arī to, ka visas partijas faktiski ir vienādas pat tad, ja to programmas un lozungi ir ļoti atšķirīgi. Vienādi gan ir tikai viņu mērķi - tikt pie varas un vismaz četrus gadus to izmantot savā labā.

Otrs jautājums ir par pasīvo un beziniciatīvas deputātu milzīgo ( >50%) biomasu Saeimā. Par ko tad viņi saņem treknu algu ar piemaksām?
Atbilde - viņi čakli strādā un šis ir viņu darbs:
1. Viņi regulāri nāk uz darbu un ticīgi atsēž to līdz dienas beigām. Nestrīdas un nekāpj uz tribīnes.
2. Viņi netraucē varas partijām un to nekonstitucionālajai koalīcijas padomei darīt visu, ko tā vēlās (vai to, kas tai ir pasūtīts), kā arī klusējot tos uzklausa.
3. Bet -- pats galvenais darbs ir tas, ka viņi vienmēr "pareizi" balso -- tā, kā to liek darīt koalīcija un partiju bosi. Bez šīm "balsošanas mašīnītēm" Saeimas galveno produktu - likumus (vienalga, kādus) nemaz nevarētu taisīt.

Šo grūto darbu veikšanai viņu spējas un kvalifikācija ir izrādījušās gana pietiekošas. Vēlētājiem, kuri vēlēšanu procesā viņus konkursa kārtībā ir pieņēmuši darbā par tautas kalpiem un kuri viņus arī uztur, ir uzmanīgi jāievēro un jāatceras gan šo "klaidoņu'", gan arī "kluso varoņu" sejas un uzvārdi - lai nākošajās vēlēšanās mēs nekļūdītos, lai zinātu, par kuriem kandidātiem un partijām noteikti nevēlēt. Rudenī der arī atcerēties, ka viena tautas kalpa uzturēšana Saeimā mums izmaksā 221 000 eiro gadā.

Ir grūti cerēt, ka Saeima kādreiz nolemtu atbrīvoties no šī balasta, jo - kurš tad par to balsos? Tad taču tautas kalpi nonāks interešu konfliktā. Būs ļoti grūta izvēle starp tautas un savām interesēm - sēžamvieta Saeimā taču katram dārga. Diemžēl arī vēzis pats savu saimnieku nekad neārstēs, ir vajadzīgs dakteris. Šodien tādas personības vai partijas vēl nav redzamas, viss labākais, protams, ir nākotnē.

Viedokļi

Infektoloģija man ir aizraušanās, nevis specialitāte. Šis raksts ir tapis nevis tādēļ, ka es kaut minimāli zināšanās par putnu gripu varu sacensties ar profesoriem Ludmilu Vīksnu, Ugu Dumpi, Indru Zeltiņu, Jeļenu Storoženko, Aigaru Reini vai Sniedzi Laivacumu, bet tādēļ, ka rakstu ātri un relatīvi vienkārši. Iepriekšminētos un arī citus infektologus es dievinu, apbrīnoju, ar patiesu interesi klausos viņu lekcijas un lasu viņu rakstus, un katram, kam manu zināšanu nešķiet pietiekami, aicinu vērsties pie infektoloģijas guru. Šī rakstiņa pamatā ir informācija, kas nāk no ASV slimību kontroles un prevencijas centra portāla (cdc.gov) un Amerikas Ārstu savienības žurnāla JAMA. Kāpēc Amerikas materiāls? Vienkārši – 6. janvārī izplatījās pamatota informācija, ka ASV miris pacients ar putnu gripu, bet Latvijas portālos un sociālajos tīklos izplatās baiļu raisoši stāstiņi. Žurnāls JAMA vienkāršu skaidrojumu ārstiem un pacientiem publicēja jau dažas dienas pēc notikuma, un es sekoju JAMAs piemēram.

Svarīgākais