Māris Krautmanis / Viedokļi

Ir radiostacija “Radio NABA”, kas Rīgā un galvaspilsētas apkārtnē raida interesantu, savdabīgu, alternatīvu mūziku.

Pamanot, ka atkal nav piepildījušās infektologu prognozes par to, ka tauta ap šo laiku mirs kā mušas, Ministru kabinets ir bijis spiests kaut kā reaģēt uz kovidizplatības samazinājumu. Tamdēļ Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” šis tas ir svītrots, šis tas pierakstīts klāt, un no 15. jūnija ir spēkā jauna redakcija. Kas tad īsti ir spēkā tagad?

Kopš 15. jūnija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi beidzot atļauti arī iekštelpās. Tiesa gan, ne visiem. Tiem, kas nevar pierādīt, ka ir vakcinējušies vai pārslimojuši kovidu, kā arī uzrādīt negatīvu kovidtesta rezultātu, jāēd sava soļanka āra terasē, ja tāda ir. Ja laiciņš ir jauks, nav ne vainas, ir pat labāk svaigā gaisā; ja laiciņš draņķīgs, tad vējš pūš smiltis acīs un soļankā.

2021. gada 27. janvārī notika Eiropas Parlamenta debates, kuru noslēgumā tika pieņemta rezolūcija ar numuru 2361, kas Eiropas Savienības dalībvalstīm prasa nodrošināt, ka iedzīvotāji tiks informēti par to, ka vakcinācija pret kovidu notiks tikai un vienīgi brīvprātīgi.

Saeimas vairākums 10. jūnija rītā nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) kriminālvajāšanai saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

Vērtējot valdības darbu Covid-19 krīzē, Valsts prezidents Egils Levits intervijā LTV raidījumā “Viens pret vienu” sacīja, ka valdība darbojās klupdama un krizdama, bet pareizā virzienā.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās saraksts ““Attīstībai/Par!”, “Progresīvie”” ieguva 18 vietas no 60. Tas bija vareni, tas deva iespēju šīs listes mēra kandidātam Mārtiņam Staķim no partijas “Kustība “Par!”” kļūt par galvaspilsētas mēru.

Būtiski uzlabojot rezultātu, pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā uzvarējusi pilsētas mēra Gata Trukšņa pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas saņēmusi 50,56% balsu.

Saeimas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, Latvijas Zaļās partijas (LZP) priekšsēdētājs Edgars Tavars pašvaldību vēlēšanu rezultātus vērtē kā ļoti labus ZZS veidojošajām partijām – gan LZP, gan Liepājas partija, tāpat arī partija “Latvijai un Ventspilij” kopā ir ieguvušas visvairāk deputātu mandātu novadu un pilsētu domēs. Tiesa gan, ļoti zema šajā reizē ir bijusi vēlētāju aktivitāte – tikai 34,01%. Tavars to skaidro kā administratīvi teritoriālās reformas sekas – reforma ir attālinājusi novadu centrus no iedzīvotājiem.

Pēdējā brīdī pirms pašvaldību vēlēšanām valdošā koalīcija ir paspējusi veikt kabineta kosmētisko remontu un nopūst ar krīta kārtu bēdīgi saplaisājušos griestus.

Veicot KPV LV kautķermeņa sadalīšanu jeb “Ministru kabineta rekonstrukciju”, kā to sauc premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), pie vienām sāpēm valdība ir atbrīvojusies arī no izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas pakalpojumiem.

Valsts prezidents Egils Levits otrdien bija izsaucis uz tepiķa Saeimas partiju pārstāvjus un mājis ar mietu – ja viņi turpinās lekties un balsos pret Satversmes tiesas pagājušās piektdienas sprieduma izpildi, tad iestāsies konstitucionālā krīze.

Saeimas vairākums pirmdien nobalsoja, ka Varakļānu un Murmastienes pagastiem būs būt Latgalē un tie būs Rēzeknes novadā. Taču vakar pēc Valsts prezidenta Egila Levita piedraudējuma atlaist Saeimu un aicinājuma respektēt Satversmes tiesas lēmumu Saeimas vairākums izlēma, ka Varakļānu novads pašlaik paliks kā atsevišķa pašvaldība Latgales sastāvā.

Izskatās, ka Ministru kabinets šodien sanāks uz neattālinātu sēdi. Tiesa gan, diezin vai ministriem vajadzētu apkampties un bučoties pēc ilgas neredzēšanās, jo kovids vēl plosās. Un vispār jau attiecības viņu starpā nav tik mīļas, lai uzreiz mestos draudzēties. Bet pēc būtības šāda dzīvās sēdes rīkošana ir ļoti apsveicama – sen jau vajadzēja.

Piektdien, 2021. gada 28. maijā, tika publicēts un preses konferencē paskaidrots Satversmes tiesas spriedums apvienotajā lietā Nr.202-43-0106 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 31.15., 31.29., 31.30., 32.1., 32.4. un 36.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam”.

5. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, kas šoreiz ir neparastas daudzējādā ziņā.

“Ryanair” lidmašīnas piespiešana nosēsties Minskā, lai apcietinātu opozīcijas žurnālistu Romānu Protaseviču ir brutāls Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko gājiens, par ko viņš ir pelnījis nosodījumu un sankcijas. Tas, kas ir noticis, ir ļoti nopietni, un arī starptautiskās sabiedrības soļiem būtu jābūt attiecīgi nopietniem.

2019. gada vasarā plašsaziņas līdzekļos parādījās skaļi skandalozas ziņas, ka Konkurences padome (KP) kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) veikusi inspekcijas desmit vadošajos Latvijas būvniecības uzņēmumos uz aizdomu pamata par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos.

Jau 2017. gada 19. maijā Starptautiskā hokeja federācija paziņoja, ka viena no pasaules čempionāta rīkotājvalstīm būs Rīga. Jau 2020. gada 11. martā Pasaules veselības organizācija oficiāli paziņoja, ka ir pandēmija.

Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Sandis Riekstiņš pēdējā laikā necik daudz neparādās informatīvajā telpā – šad tad kaut ko ietvīto, pirms mēneša bija redzams TV24, stāstot kaut ko par atalgojuma sistēmu valsts amatpersonām. Taču nav pat manifestējies ar viņam raksturīgo hokejmīlēšanu, kas tagad pasaules čempionāta laikā aktuāla, nav tādu spilgtu uznācienu, kas noturētu Riekstiņa personu uzmanības centrā. Līdzīgi kā viņa kolēģis Juris Jurašs (JKP) politiķis ir iekūņojies latentā aktivitātes fāzē un gaida labākus laikus.

Valsts kontroles mājaslapā https://www.lrvk.gov.lv/lv lasāma šāda ziņa: “Saistībā ar Covid-19 neprognozējamo izplatību Latvijā jau kopš pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas (12.03.2020.) atbildīgajām institūcijām bija jārīkojas nekavējoties, lai vīrusu identificētu un pēc iespējas ātrāk to ierobežotu. Šai nolūkā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) bija jāslēdz līgumi ar laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem (laboratorijām), aprēķinot tarifus par veiktajiem izmeklējumiem Covid-19 identificēšanā. Veicot pārbaudi par to, kā 2020. gadā izlietoti 28,2 miljoni eiro, kas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti šiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, Valsts kontrole secināja, ka finansējums izlietots atbilstoši mērķim. Tomēr katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pārmaksājusi.”

“Šo datumu atcerēsimies – tas nozīmē, ka ar 23. aprīlī Latvijā sākas reāli slepkavošanas mēģinājumi homofobisko ideju vārdā,” pauž Zviedrijā dzīvojošā profesore, publiciste, žurnāliste Sandra Veinberga, un šis raksts joprojām ir lasāms viņas interneta blogā.