Egils Levits aplaimo 14 augstskolu padomju locekļus, no kuriem ne visi ir dižas izcilības

Augstskolu likuma 14.1. pants nosaka, ka valsts augstskolas padomi zinātnes universitātē veido 11 locekļi, no kuriem vienu – ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu akadēmiskās vides pārstāvi – izvirza Valsts prezidents © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Savulaik Jaunās konservatīvās partijas (JKP) tagad jau bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska virzīja un izbīdīja līdz pieņemšanai Saeimā reformu un grozījumus Augstskolu likumā. Galvenā doma bija tāda, ka augstskolām ir par daudz autonomijas, tāpēc tām jāuzkrauj mugurā politizēta “padomju vara” – jāizveido augstskolu padomes, kas nodarbosies ar katras augstskolas stratēģiju. Augstskolu likuma 14.1. pants nosaka, ka valsts augstskolas padomi zinātnes universitātē veido 11 locekļi, no kuriem vienu – ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu akadēmiskās vides pārstāvi – izvirza Valsts prezidents.

Padomju locekļi nedrīkst būt oficiāli iesaistīti politikā, un viņiem noteikts “politiskās atdzišanas” periods - pēdējā gada laikā nedrīkst būt bijuši Saeimas deputāti, Ministru kabineta locekļi vai parlamentārie sekretāri.

31. janvārī Valsts prezidents ir nominējis savus pārstāvjus 14 valsts augstskolu padomēm. Varbūt Egilam Levitam pagaidām nav izdevies kā zvaigznei apspīdēt un uzmundrināt visus nošļukušos knābjus Latvijas beztiesiskuma tālākajos kaktos, bet 14 knābjiem viņš būs sagādājis visnotaļ siltas vietas. Tiesa gan, atalgojums dažādās augstskolās padomju locekļiem stipri atšķirsies. Rīgas Tehniskās universitātes padomes locekļi saņems vairāk nekā 2500 eiro, bet ir arī augstskolas, kurās padomes locekļi saņems ievērojami mazāk. Necik smags darbs gan viņiem nebūs - būs šad tad jāpasēž un kādu stundiņu gudri jāpapļāpā par stratēģiju. Varbūt būs arī kāds “partijas uzdevums” - ietekmēt kādus finanšu lēmumus, darbības ar nekustamajiem īpašumiem, Eiropas naudas sadali un ievilkšanu nāsīs.

Latvijas Universitātes (LU) padomei Egils Levits izvirzījis Nacionālās enciklopēdijas galveno redaktoru, vēsturnieku Valteru Ščerbinski, Rīgas Stradiņa universitātes padomei - Attīstības finanšu institūcijas “Altum” (“Altum”) valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, Rīgas Tehniskās universitātes padomei (RTU) - LU Datorikas fakultātes Kvantu datorzinātnes centra vadītāju, matemātiķi Andri Ambaini, Latvijas Lauksaimniecības universitātes padomes sastāva veidošanai - bijušo Ministru prezidenti, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas locekli Laimdotu Straujumu (JV).

Daugavpils universitātes padomei Levits izvirzījis RTU profesoru un Latvijas pārstāvi Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) Tomu Torimu, Liepājas universitātes padomei - Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītāju Andri Grafu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padomei - diriģentu Kasparu Putniņu, Latvijas Kultūras akadēmijas padomei - Eiropas Parlamenta deputāti, bijušo kultūras ministri Daci Melbārdi (NA).

Latvijas Mākslas akadēmijas padomei Valsts prezidents izvirzījis Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētāju, lībiešu valodas un kultūras pētnieku Valtu Ernštreitu, Banku augstskolas padomei - bijušo ierēdni un Komercbanku asociācijas vadītāju Mārtiņu Bičevski, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas padomei - Latvijas Sporta medicīnas asociācijas vadītāju, sporta ārsti Sandru Rozenštoku, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas padomei - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Ekonomikas nodaļas vadītāju, profesoru Jāni Priedi, Ventspils augstskolas padomei - Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu, Vidzemes augstskolas padomei - Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Arni Sauku.

14 izcilnieku kompānija ir raiba. Nav apšaubāma Arņa Saukas vai Andra Ambaiņa tik tiešām izcilība un reputācija.

Bet kas ir tādi kungi kā Andris Grafs, Mārtiņš Bičevskis, Kristaps Klauss? Likums nosaka, ka Valsts prezidenta izvirzītiem pārstāvjiem jābūt izciliem savā pārstāvētajā nozarē. Bet kāda izcilība akadēmiskajā vidē ir šiem cilvēkiem? Jā, viņiem ir augstākā izglītība un viņi ir ieņēmuši svarīgus posteņus, taču augstskolas padomes loceklim derētu daudz augstāki kritēriji - vajadzētu augstus zinātniskus grādus, spožu reputāciju, publikācijas, patentus. Salīdzinot ar sportu, Valsts prezidenta nominētajiem kandidātiem būtu jābūt olimpiskajiem, pasaules čempioniem vai NHL, NBA, NFL zvaigznēm, nevis sportistiem, kas nav tikuši tālāk par 2. jauniešu sporta klasi.

Taču tāda ir Valsts prezidenta izvēle! Dažs izcils, dažs nepavisam. “Manuprāt, Zemkopības ministrijas (ZM) lēmums par A. Tauriņa kunga iecelšanu LVM padomē, neskatoties uz reputācijas riskiem, tikai palielina bažas par tādu interešu virzīšanu, kas varētu neatbilst uzņēmuma attīstības interesēm. Tāpēc attiecīgais ZM lēmums ir jāpārskata un jāizsludina atkārtots konkurss,” novembrī “tviterī” rakstīja Grafs.

Par ko bija stāsts? Ilggadējo “Rīgas mežu” vadītāju Aivaru Tauriņu no amata padzina jaunā Rīgas politiskā vadība - sadomāta un apšaubāma kompramata par viņu dēļ. Tādi speciālisti kā Tauriņš apkārt nemētājas, un viņu pieņēma darbā “Latvijas valsts mežos”.

Ja tajā gadījumā Grafs apšaubīja komisijas izvēli un norādīja uz kandidāta iespējamu neatbilstību prasībām par reputāciju, tad viņa paša gadījumā ir acīmredzama viņa paša neatbilstība likumā (nevis kādā komisijas nolikumā) noteiktai prasībai pēc izcilas personības no akadēmiskās vides. Izņemot, ja kursu organizēšana un aktīva tviterošana ir uzskatāma par izcilu akadēmisku darbību

Vai Valsts prezidents pazīst tikai 14 cilvēkus un viņam nav bijuši padomā kādi tomēr izcilāki? Uz Valsts prezidentu bija lielas cerības, ka viņš nodrošinās, lai katrā padomē nonāk vismaz viens izcils akadēmiskās vides pārstāvis. Gadījumā, ja pārējās atlases un konkursi atlasa tikai darbarūķus un vienkārši labus cilvēkus.

Bet varbūt ir bijis tā, ka Valsts prezidenta padomnieku komanda ir nolikusi viņam priekšā sarakstu ar “pareizajiem” un savējiem, bet aizmirsa paskatīties likuma prasības? Vai šoreiz netika apspīdēts likuma 14.1. pants, kas pasaka striktas prasības? Vai tiešām viens no Eiropas dižākajiem juristiem būtu nepamanījis Latvijas likuma prasību, kādas personas viņam jānominē?

Bet kas gan ir Latvijas likums, ja vienā likumā noteiktais par mediķu algām viņam netraucēja izsludināt citu - budžeta likumu ar pretējiem nosacījumiem?

Komentāri

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais