Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdība ir nākusi klajā ar jaunu regulējumu Covid-19 pandēmijas laikā, kur no 1. marta tiks atcelta virkne līdz šim pastāvējušo tirdzniecības un visu veidu ierobežojumu, taču “ierobežojumu suņa aste tiek cirsta pa mazam gabaliņam” – saskaņā ar veselības ministra Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par!”) “trīs soļu plānu” daļa to tiek atcelta ar 1. martu, vēl daļa varbūt paliks spēkā līdz 1. aprīlim. Atkal sabiedrībā ir dziļa nesapratne, kādi ierobežojumi uz kādām ļaužu grupām un nozarēm un cik ilgi attieksies.
1. martā tiks atcelts pienākums veikt darba pienākumus tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, taču tiek saglabāts nosacījums darba pienākumus klātienē veikt ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Taču lauksaimniecība ir joma, kurā visai maz darbību iespējams veikt attālināti ar datoru vai mobilo tālruni, kā to dara Saeimas deputāti. Lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē ir jāuzar zeme, jāsēj labība, jāslauc govis utt., paretam satiekoties ar citiem cilvēkiem. Uzņēmēji paši zina labāk, kā viņiem veidot savu biznesu, lai tiktu ievērotas higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības, kādus sertifikātus vai testus no darbiniekiem kādos gadījumos prasīt un kādos neprasīt. Uzņēmēji jau arī pirms kovida zināja, ka kādā pārtikas ražošanas cehā, kur daudz cilvēku strādā kopā, ir jābīstas ievazāt lipīgas slimības, jo tamdēļ viņiem būs jācieš zaudējumi - daudz cilvēku var saslimt, un tad kavēsies ražošana. Tajā pašā laikā diezin vai bieža testēšana un obligāts sertifikāts būtu jāprasa no traktorista, kurš viens pats svaigā gaisā ar un ecē aramzemi.
Pārtika ir būtiska Latvijas eksportprece, bet neapartie lauki un neizslauktās govis kombinācijā ar energoresursu sadārdzināšanos diezin vai var sekmēt eksporta kāpumu un Latvijas ekonomikas atgūšanos no pandēmijas laika krīzes.
Viena lieta ir pirmie pavasara lauku darbi, kas var tikt traucēti, un produktu ražošana, taču arī noiets ir svarīgs - var saražot pārtikas produktus, bet tie sapūs, ja būs apgrūtināta to pārdošana. Tāpēc ar prasībām valdībai ir apvienojušās gan zemkopju, gan produkcijas pārstrādātāju, gan tirgotāju organizācijas, kas jau divus gadus ir cietušas no visādu veidu kovidierobežojumiem un tagad vēlas, lai valdošā vara beidzot rimstas, beidz raustīt sabiedrību un “atslābst”, kā to jau janvārī tobrīd visnotaļ saprātīgi pats pauda premjers Krišjānis Kariņš.
Taču valdības reālajās darbībās atslābšana no kovidparanojas nerimstas. Latvijas uzņēmēju organizācijas - Zemnieku saeima, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) - prasa valdībai nekavējoties atcelt obligāto prasību par Covid-19 sertifikātu nodarbinātajiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī “zaļo” un “sarkano” režīmu piemērošanu tirdzniecības vietās.
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš mudina valdību nekavējoties pievienoties Igaunijas un Lietuvas lēmumiem attiecībā uz Covid-19 ierobežojumu mazināšanu.
Lietuvā, kā zināms, kovidsertifikātu sistēma ir atcelta jau kopš 5. februāra.
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aicina atcelt piespiedu Covid-19 vakcināciju un sertifikātu pieprasīšanu. “Valdībai ir jāatceļ Covid-19 obligātā sertifikācija un jāļauj zemniekiem, pārtikas ražotājiem savu Latvijas tautu apgādāt ar vietējiem produktiem, jāļauj tautai baudīt Latvijas laukus, atpūtas vietas, nebraucot uz kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, bet tā vietā stiprināt Latvijas ekonomiku,” pauž Edgars Treibergs.
LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis uzsver: “Pārtikas tirgotāji un ražotāji aicina operatīvi izbeigt “zaļo” un “sarkano” režīmu un sertifikāta pieprasīšanu jomās, kur tas nav nepieciešams. Līdz ar omikrona varianta izplatīšanos šī sistēma ir zaudējusi savu jēgu - sertifikāta esamība vairs negarantē cilvēka veselības stāvokli. Taču sitiens pa zemniekiem, pārtikas ražotājiem un tirgotājiem ir graujošs. “Zaļā” režīma tirdzniecības vietās dramatiski krities Latvijā ražotās pārtikas pārdošanas apjoms, bet mazie “sarkanā” režīma veikali nespēj nodrošināt pietiekamu produktu apriti, lai šo iztrūkumu kompensētu.”
Lai gan kopumā situācija nav absolūti skumja un lauksaimniecības nozare vēl turas, ir atsevišķi darbības virzieni, kur ir satraucošas ziņas - var iznākt tā, ka šajā pavasarī bankrotē vairāki mazie piena produktu ražotāji. Tas būs tieši kovidierobežojumu dēļ.
Maz gan ticams, ka valdība tā nu ies un ņems ieklausīties nozaru prasībās.
Lai gan valdībā ir dažādi ministri, arī tādi, kas ieklausās uzņēmējos, dominējošais virziens joprojām ir aizliegt, sodīt, ierobežot un torpedēt - izglītību, tranzītu, satiksmi, tūrismu utt. Pie viena arī lauksaimniecību, pārtikas ražošanu un tirdzniecību. Premjers Krišjānis Kariņš un veselības ministrs Daniels Pavļuts nevar tā vienkārši vienā mirklī izmainīt kursu un paziņot par visu ierobežojumu atcelšanu. Viņi tam vēl nav nobrieduši. Ir vēl kādu laiku jāpatēlo “bargā kundze”. Ierobežošana, sodīšana un aizliegšana kovida laikā jau ir iegājusi asinīs, no tā tiek gūta bauda - no milzīgās varas apziņas un pārākuma sajūtas pār vienkāršo tautu un mazajiem vai vidējiem uzņēmējiem.
