Latvijā var saskatīt trīs valsts pārvaldes veidus: ir pilsētu un novadu pašvaldības, kas vairumā gadījumu ir saprātīgas un vismaz cenšas ko nebūt darīt savu iedzīvotāju interesēs; ir diezgan mazspējīga valdība un Saeima, kuras 100 gudrās galvas ar katru nākamo sasaukumu kļūst aizvien durnākas; un ir Rīgas dome – vispārākā varas nesaprātības pakāpe. Bail vērt vaļā Rīgas domes mājaslapu un skatīt, kādas atkal jaunas brīnumlietas pa nedēļu ir salēmusi šī institūcija.
Rīdziniekiem daudz labāk būtu, ja Rīgas dome vispār neko nelemtu, jo tās lēmumi bieži vien jūtami bojā un apgrūtina galvaspilsētas dzīvi.
Viens no šādiem “kroņa numuriem” ir saistošie noteikumi par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli, kuri paredzēja aizliegt izmantot dažādu veidu apkures iekārtas, tajā skaitā gāzes apkures katlus.
Slava, slava Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kas nav saskaņojusi šo Rīgas domes lēmumu un ir saistošos noteikumus atsviedusi atpakaļ pārstrādāšanai! VARAM, ko kontrolē “Attīstībai/Par!”, tomēr ir pieticis tik daudz prāta, ka šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, jo nedrīkst darīt to, ko nedrīkst. Rīgas dome, kuras galvenais virzītājspēks ir tā pati “Attīstībai/Par!” plus “Progresīvie”, aizliedzot gāzes iekārtas, pirmām kārtām ir brutāli pārkāpusi Valsts pārvaldes iekārtas likumu, jo neko nav vaicājusi iedzīvotājiem un nav izvērtēta saistošo noteikumu ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā.
Rīdzinieki, kas darbina gāzes katlus, ir tos kaut kur kaut kad pirkuši - modernus vai ne tik modernus. Ja jau pašvaldība šīs iekārtas no 2025. gada aizliedz, būtu loģiski, ja tā par tām samaksātu un finansiāli palīdzētu iegādāties kaut ko vietā. Taču nekāda finansiāla atbalsta programma vispār nav paredzēta.
Tomēr no VARAM puses ir arī tāda kā paslavēšana un pielīšana Mārtiņa Staķa vadītajai Rīgas domei, kuras vīzija, izstrādājot šos saistošos noteikumus, esot atbalstāma. Esot tikai virkne trūkumu piedāvātajā regulējumā. Arī VARAM gaužas, ka fosilo energoresursu sadedzināšana dažādās apkures iekārtās palielina oglekļa dioksīda CO2 koncentrāciju atmosfērā, izraisot klimata pārmaiņas, kā arī rada valsts atkarību no importētajiem energoresursiem, tādēļ kopumā ir jāvirzās uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Lai nu tā būtu! Kad katrs savās mājās ražos elektrību ar saules paneļiem un uzstādīs vēja stacijas, iestāsies mūžīga laime un apstāsies globālā sasilšana, taču pagaidām, pildot šādus Rīgas pašvaldības rīkojumus, var iznākt salt savā dzīvoklī ar trim mēteļiem mugurā.
Kā tur ir ar oglēm vai šķidro kurināmo, to vēl var saprast - ogļu dūmi tiešām bojā gaisu pilsētā, taču gāzes iekārtas starp visām citām vismazāk kaut ko bojā. Izņemot ūdeni un ogļskābo gāzi, dabasgāzei sadegot, nekas cits neizplatās. Ir gan tādas aizdomas, ka cilvēki, kas saistošos noteikumus sacerēja, nav dzīvē gāzes katlus redzējuši.
Gāze nāk no Krievijas un tiek glabāta Inčukalna pazemes krātuvē, tāpēc gāzei ir politiska piesmaka. Ja nu pienāks diena, kad gāze no Krievijas nemaz netiks piegādāta? Bet tad taču tos pašus katlus varēs darbināt ar amerikāņu dārgo onkuļu sašķidrināto gāzi, kuru atvedīs ar kuģiem! Nav problēma!
Var gadīties arī, ka gāze kļūs dārga, dārgāka un tik ļoti dārga, ka cilvēki nevarēs atļauties savas mājas ar to kurināt. Tad būs bēdīgi, un gāzes katli nomirs dabīgā nāvē. Visādi var būt. Bet sildīšanās mežonīgi dārga ir arī citiem apkures veidiem - viena skaidu brikešu paciņa tagad maksā 2,5 eiro un vairāk, kas ir vairāk nekā par vienu eiro dārgāk nekā pirms gada.
Jādomā, ka VARAM lēmums par saistošo noteikumu pārstrādāšanu radīs arī kādas politiskas sekas - paplašināsies plaisa starp “Attīstībai/Par!” (AP) un “Progresīvajiem”. Šīs partijas domes vēlēšanās startēja kopā. Jādomā, ka “Progresīvie”, kuriem līderis ir Mārtiņš Kossovičs, ir čaklāki gāzes aizliegšanas idejas virzītāji nekā AP. “Progresīvie” allaž uzvedas kā Grētas Tūnbergas tēvoči un vides ekstrēmisti. “Progresīvajiem” vidējais aritmētiskais vēlētājs ir gados jauns riteņbraucējs, kurš atbalsta liberālās vērtības, palaikam iekrītot liberālismam pilnīgi pretējā marksismā vai pat anarhistiskā domāšanā. Pa daļai “Progresīvo” un AP elektorāts saskan, taču ne pilnībā. AP cenšas piesaistīt sev vairāk atbalstītāju. AP vēl nav atmetusi domu saglabāt savu ietekmi un iekļūt arī 14. Saeimā, tāpēc nevar atļauties atbalstīt voluntāru un nesaprātīgu Rīgas domes politiku. Ar VARAM nostāju tiek demonstrēts, ka AP pavisam galēji trakus lēmumus tomēr spēj nobremzēt.
