Sociologu firmas Latvijas fakti aptauja liecina, ka partija Saskaņas centrs ir pieaudzējusi sev vēl vairāk reitinga nekā iepriekš – 23,5%, savukārt valdošā Vienotība reitingā ir kritusies no jūlija par 1,7 procentpunktiem – ja parlamenta vēlēšanas notiktu tagad, par to balsotu 15,3% pilsoņu.
Aptauja gan apraksta Saeimas vēlēšanu izredzes, nevis darba kārtībā aktuālās pašvaldību vēlēšanas, kas paredzētas nākamā gada vasarā. Ja vēl Saeimas vēlēšanās Vienotībai ir uz ko cerēt, tad pašvaldībās pozīcijas ir vēl vājākas. Tādās pilsētās kā Rīga, kur dominē Saskaņas centrs, vai Ventspils, kur vienotīgajiem nespīd sacensties ar partiju Latvijai un Ventspilij, valdošajiem nav izredžu.
Vienotība gan vēl var ļoti priecāties par savu reitingu, jo otra lielā ārkārtas Saeimas vēlēšanu vinnētāja, Reformu partija, ir vispār zem ūdens – par šo veidojumu pašlaik būtu balsojuši tikai 3,2% pilsoņu. Tas nozīmē, ka zatlerieši pat nepārvarētu barjeru un neiekļūtu Saeimā.
Kas gan varētu būt pamatā šādiem rezultātiem? Droši vien Saskaņas centra panākums ir tas, ka šī partija aktīvi un dinamiski darbojas galvaspilsētā. Tiek remontētas ielas un renovēti bērnudārzi, no šā gada 1. septembra visi skolēni var braukt sabiedriskajā transportā par brīvu. Nekāda milzu izšķērdība tā, kā izrādās, nav. Pašvaldībai tas izmaksā vien kādus trīs miljonus, kas uz kopējā izdevumu fona nav nekāda pārmilzīgā nauda. Saskaņas centrs var nepatikt tā krieviskās orientācijas dēļ, taču šī ir partija, kas ne tikai vārdos, bet arī praksē piekopj redzami atšķirīgu politiku no tām partijām, kas divdesmit gadu rullējušas. Tā ir sociāli atbildīga politika, ko var saukt par kreisu vai populistisku, bet kas ir reāli vērsta uz to, lai sava iztikšana būtu arī tiem rīdziniekiem, kam nav asu elkoņu, kas ir veci, slimi vai kas ir vēl bērni, vai kam ir daudz bērnu.
Vienotības politika ir krasā pretstatā. Valdošajai valdības partijai Latvijas iedzīvotāju problēmas nav prioritāte, Latvija tai ir tikai kādā sestajā vietā aiz piecām atkarībām, kurās slīgst Valda Dombrovska valdība.
Valda Dombrovska valdībai svarīgāk ir iztapt Starptautiskā valūtas fonda padomdevējiem, Briseles birokrātiem, skandināvu baņķieriem, Džordža Sorosa fondam un ASV vēstniecībai. Latvijas cilvēki ir tikai kaut kur pēc tam.
Valdība ir neiedomājami sīkstulīga, kad jāatvēl kāda nauda sociālām lietām, bet tajā pašā laikā valdošās partijas bez kādas aiztures pirms Jāņiem nobalsoja par 25 miljonu latu piešķiršanu Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pamatkapitāla palielināšanai. Tiklīdz šī nauda bija iemaksāta, SEB banka un Swedbank glīti nokopa LHZB kapitāldaļas. LHZB kapitāldaļu pārdošanas shēmu bija izstrādājis ar SEB banku saistīts konsultants – tātad pircējs bija mācījis pārdevēju, kā pareizi pārdot preci. Neglīta, klaji cūcīga afēra. Tādas pat Latvijas ceļš un Tautas partija neatļāvās.
Nav brīnums, ka Latvijas dzelzceļa kausa hokeja spēlē Vienotības līdere Solvita Āboltiņa tika izsvilpta. Savulaik līdzīgs liktenis piemeklēja Aigaru Kalvīti. Tagad Āboltiņu. Bet pelnīti.
Bet vēl pelnītāks ir nožēlojamais Reformu partijas reitings. Citādi jau arī nevarēja būt. Uz urrā saceptais saraksts, uz politiskā avantūrista Valda Zatlera rēķina Saeimā iekļuvušo pelēcību bariņš nemaz citādi nevarēja beigt. Kamēr Vienotībai vēl ir kāda nebūt ideoloģija un dažas personības, Reformu partijas galvenā seja pašlaik ir Edmunds Sprūdžs. Šis jauneklis sacījis, ka nav padotais nevienai asociācijai un viņam nav jāapkalpo pašvaldību vadītāji. Tas tā kā būtu dikti skaisti – jaunais skolotājs gāž apkārt naudas mijēju galdus pie tempļa. Taču nav jau arī šie pašvaldību vadītāji nekādi nejaušie garāmgājēji – viņus ir ievēlējuši cilvēki. Atšķirībā no Sprūdža, kurš varas augstumos iekļuva nejauši un uz Zatlera rēķina, pašvaldību vadītāji ir savos areālos pazīstami un autoritāti ieguvuši dzīvē, darbā un runās. Sprūdžs zina tikai lekties. Bet nu tad arī atbilstīgs reitings.