Kopā ar Jāņu svētku dziesmām un ugunskuru dūmiem plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības apziņas telpā izplatījās milzīgs daudzums dažnedažādas informācijas, tāpēc gluži dabiski, ka tikai retais pamanīja, ka pēdējā pirmssvētku plenārsēdē Saeima starp daudziem todienas darba kārtības jautājumiem bez garām diskusijām nobalsoja «par Latvijas Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu».
Par ko tad īsti bija stāsts, un par ko deputāti nobalsoja?
Te joks ir tāds, ka ļoti liela daļa deputātu diezin vai spētu atbildēt uz šo jautājumu, jo viņi paši diezin vai kaut saprata. Finanšu ministrs Andris Vilks bija attraucies uz plenārsēdi un paziņoja – ja netiks nobalsots pareizi, tad Latvijai būs jāizstājas no Eiropas Savienības. Tāpēc milzu steigā, neizdziļinoties papīros, tika nobalsots par 25 miljonu nodokļu maksātāju naudas piešķiršanu bankai tāpēc, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu pārdot valsts bankas aktīvus ar atlaidi, kas radīs tai zaudējumus un līdz ar to nepieciešamību palielināt bankas kapitālu. Citiem vārdiem sakot, mēs esam samaksājuši par to, lai divas skandināvu komercbankas varētu nopirkt mūsu valsts bankas aktīvus. Ar valdības palīdzību zviedri ir privatizējuši latviešu naudu, taču tas nebūtu juridiski pareizi... lai gan faktiski kaut kā apmēram uz to pusi sanāk.
Bet par to jau nav ko brīnīties. Dabiski, ka finanšu ministrs ļoti iestājas par skandināvu bankām, jo viņa iepriekšējā darbavieta taču bija SEB banka. No SEB bankas viņš netika izmests, bet gluži otrādi – devās vadīt ministriju, saņemot no saviem iepriekšējiem darba devējiem labus novēlējumus un ceļamaizi.
Vilks viņu zina, kāpēc vispār LHZB kapitāldaļu pircēji tajā dokumentā, par kuru balsoja Saeima, tika noslepenoti. Pat zirgam bija skaidrs, ka trīs Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas paketes iegādāsies AS Swedbank, bet vienu paketi – AS SEB banka grupas uzņēmums SEB Wealth Management. Hipotēžu līmenī pagaidām ir palikusi tikai Hipotēku un zemes bankas daļu cena. Kamdēļ bija māžoties ar slepenību? Ko gribēja noslēpt?
Tāpat nekāds noslēpums nav, ka ar SEB grupu saistīts konsultants izstrādāja LHZB pārdošanas procedūru, kuru valdība akceptēja. Citiem vārdiem sakot, pircējs mācīja pārdevēju, kā pārdot preci. LHZB aktīvi saskaņā ar pircēja ieteikumu tiek pārdoti pa daļām, nevis kopumā. Jo, ja aktīvi tiktu likti uz letes kopumā, ej nu zini, piepeši tirgū varētu iedauzīties vēl kāds nezināms pircējs un sagribēt tos nopirkt. Tad taču precei varētu celties cena! Tas taču galīgi neder. Skaisti ir tā, kā ir – kad pirkšanas procedūru nosaka pircējs un sen jau iepriekš sadalīts, kurš pirks privātpersonu un firmu komercaizdevumus un līzinga kompāniju, bet kurš pensiju 2. līmeni. Skandināvu bankas kā tāda mazas, mīļas zivtiņas jeb piraijas nokopj Latvijas valstij piederējušās bankas ķermeni, paņemot gaļu, ādu un iekšas sev, bet latviešiem atstājot ragus, nagus un iekšu iekšas jeb attīstības funkcijas. Latvijas valdība no savas puses ir paveikusi visu, lai šis pasākums skandināviem izmaksātu pēc iespējas mazāk un notiktu tiem visērtākajā veidā. Skandināviem jau neko nevar pārmest – ne jau tādēļ, lai ciestu zaudējumus, viņi ieradās Latvijā. Pārdomas raisa mūsu ievēlētie tautas priekšstāvji, šo priekšstāvju izveidotā valdošā koalīcija. Rodas vienkāršs, bet loģisks jautājums: «Kurš dabūja un cik?» Kurš naudā, kurš graudā, kurš kā? Kaut kā aizdomīgi pieklusa Reformu partija, kura vēl nesen visādi tā kā mazliet pretojās pamatkapitāla palielināšanai. Varbūt zem deķa tai tiek samaksāts krēslos – atsviedīs tai kādu amatiņu kādā ostas valdē vai vēl kaut kur, lai tur muti?
Gandrīz gribējās iesaukties: «Kur skatās antikorupcijas un caurspīdīguma bastioni Delna, Providus, kur skatās KNAB?» Ak, bet nu jā – neies jau šaut paši sev kājā, jo visi spēlē vienā komandā. Visa latvju tauta Jāņos līksmojās, jo kas gan tai kaitēja – nieka 25 miljoni tai bijuši nebijuši. Ja vajadzēs, varēs samaksāt vēl vairāk. Jādomā, ka īpaši priecīgi šie svētki bija latvju labiešiem – kopā ar pamatkapitāla palielināšanu vēl vairāk palielinājās viņu pašapziņa un nesodāmības apziņa. Uz viņu galdiem svētkos netrūka ne alus, ne siera, ne medus. Labs darbiņš pirms svētkiem tika nodarīts, un turklāt arī no Eiropas Savienības mūs tagad neizmetīs...