Visai latvju tautai šajās dienās pārlaimē jālīksmojas – pēc ilgā, drūmā fiskālās konsolidācijas pasākumu laikmeta kā pavasarīgi saulaini saules stariņi mūs jūsmina Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi nodokļu likumos, ar kuriem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) no 1. jūnija tiks samazināts no 22 uz 21 procentu, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no nākamā gada 1. janvāra tiks samazināts no 25 uz 24 procentiem, bet 2014. gadā līdz 22 procentiem.
Savukārt 2015. gadā likme būs 20 procentu. Lūk, izrādās, valdība nav bez sirds! Grūtos laikos viņa kā barga pamāte slēdza pārtikas skapīti aiz lielas priekškaramās atslēgas; tagad viņa kā mīlīga māmulīte mums iedala pa ledenītei.
Kas tad ir noticis? Vai patiesi jau visas krīzes pāri, ekonomika aug augdama un varam atļauties atlaist par dažiem caurumiem vaļīgāk cieši savilkto bikšu jostu? Jo nodokļu celšana savulaik tika veikta aiz bada – tātad to pazemināšana ir domāta tā, ka tagad ēst varēs vairāk.
Ja raugāmies uz makroekonomikas skaitļiem, tad pašlaik tiešām konstatējama nekrišana dziļākā bedrē un pat atkopšanās pazīmes, taču jāpatur prātā, ka ar slimniekiem bieži mēdz būt tā, ka šķietami iet uz labo pusi, bet tad sasirgums saasinās pa jaunam un vēl vairāk. Kamēr mūsu ministri vai katrā runā pamanās iepīt pa tādai frāzei kā «krīze ir beigusies», Briselē, Strasbūrā, Londonā un Ņujorkā politiķi un amatvīri saspringuši gudro, kā izlīst no baisās situācijas, kādu rada Grieķijas parādi. Arī Spānija, Itālija un Portugāle ir sāpīgs ekonomikas hemoroīds. Tāpat atcerēsimies, ka ASV defolts tika novērsts tikai ar mākslīgiem grāmatvedības trikiem, paceļot ārējā parāda griestus. Nākotnei ir iespējami dažādi scenāriji – vienā variantā viss beigsies labi, citā variantā var sanākt pagalam nelāgi. Latvijas valdošās aprindas dzīvo ar to, ka viss būs čikiniekā, izliekas, ka nekādi negaisa mākoņi pamalē nav manāmi. Var jau būt, tā ir jādara – ja viņi skraidītu pa gaiteņiem, kliegdami: «Vaimandieniņ, kas nu būs?», tad tikai lieks stress celtos gan pašiem, gan publikai.
Nodokļu pazemināšana ir ar saviem ieguvumiem un tāpat arī riskiem. Samazinātam PVN vajadzētu nostrādāt kā inflācijas samazinātājam, savukārt IIN – kā darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam. Tas būtu ļoti labi, ja samazinājums būtu būtisks, bet, ja samazinājums ir no 22 uz 21, tad tas neko tādu jūtamu uzreiz ļaužu makos neradīs. IIN ir būtisks pašvaldību budžeta pildītājs. Ja pašvaldībām kāds kompensēs to naudiņu, ko tās neiegūs mazāka IIN dēļ, tad nav problēmu. Taču, ja nekompensēs, tad IIN pazemināšana ir valdības dāsnuma žests uz pašvaldību rēķina.
Nodokļi ir tā naudiņa, kas tiek tērēta, lai maksātu algas, piemēram, skolotājiem. Viņiem gluži loģiski rodas jautājums: «Saeima pazemina nodokļus, bet ko ēdīsim mēs?»
Politiķu dzīve pamazām iegriežas tajā ciklā, ko nosaka gaidāmās pašvaldību vēlēšanas. Tāpēc atkal pienācis laiks, kad vairs nevar žņaugt, cirpt un piegriezt skrūves. Tagad modē būs ledenes, jo jārāda vēlētājiem mīlīga seja. Tas ir cilvēciski saprotami. Nodokļu samazināšana, pat, ja tā nekādu milzu labumu nedos un atsevišķām ļaužu grupām pat nāks par sliktu, kopumā lej ūdeni uz valdošo spēku dzirnavām.
Žēl tikai, ka Saeima labo iespaidu par sevi uzreiz cenšas sabojāt ar pamatīgu populistiskas liekulības darvas karoti. Saeima sāka izskatīt tādu likumprojektu, kura pieņemšanas gadījumā 30 dienu pirms vēlēšanām partijas nedrīkstēs reklamēties televīzijā.
«Naudas varas mazināšanai», «demokrātijas veicināšanai» un lai novērstu vēlētāju smadzeņu skalošanu – apmēram ar šādu motivāciju likumprojektu ģenerē tādi personāži kā Lolita Čigāne un viņai līdzīgie. Tā aiz cēliem vārdiem tiek apslēpti patiesie mērķi, un likuma efekts būs tieši pretējs virzienam uz lielāku demokrātiju. Aizliedzot reklāmas, kas ir viens no smadzeņu skalošanas paveidiem, valdošo partiju pīlāri palielina citu smadzeņu skalošanas paveidu efektivitāti – milzu vērtē būs slēptā reklāma un administratīvo resursu izmantošana. Tā kā «reformu un tiesiskuma» koalīcija ir pie varas, tās pārstāvji bez maksas var rēgoties un zīmēties televīzijas ekrānā, savukārt tie, kas nav pie varas, vai kuri vispār pirmo reizi kāpj uz politiskās cīņas takas, televīzijas kastē netiks iekšā. Ja vēl varētu sakasīt naudiņu un nopirkt reklāmlaiku, tad tiktu, bet pie reklāmas aizlieguma viņiem ceļš uz pašvaldībām vai parlamentu būs slēgts.