Politiskās drošības līdzeklis

Valdošajai «tiesiskuma un reformu koalīcijai» kaut kā nevedas ieviest sen cerēto tiesiskumu Latvijas ostās. Joprojām nav izdevies sagrābt pilnīgu varu pār ostām, kas ir vienas no vērtīgākajiem vēl neizsaimniekotajiem un ārzemniekiem pa lēto neatdotajiem Latvijas valsts infrastruktūras objektiem.

Ar domu atņemt ostu pašvaldībai, lai to pēc tam izprivatizētu, tiesiskie ķērās klāt Rīgas brīvostai, skandinot, cik tās pārvaldnieks Leonīds Loginovs slikts redīss, taču zobi izrādījās par trausliem. Cīņa, kā teicis Rainis, gan vēl nav galā un nebeigsies, taču ātri ar Rīgas brīvostu nekas nenotiks.

Bez sekmēm izplosījušies pa Rīgu, tiesiskie tagad veras Ventspils brīvostas virzienā. Tur ir Ventspils mērs Aivars Lembergs un Ventspils pašvaldība, kura jau otro gadu desmitu stāv ceļā personāžiem, kas snaikstās pēc ostas labumiem, cerēdami uz procentiem no to izpārdošanas.

Nu taču nav miera zem olīvkokiem. Tagad jau trešo reizi tiks gudrots, kā Lembergu dabūt nost no trases par viņa it kā pārkāptajiem drošības līdzekļa noteikumiem. Šoreiz jau Ģenerālprokuratūra spērusi virkni soļu, lai tiktu pārskatīts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa noteikšanu Lembergam.

Valsts apsūdzības uzturētāju grupas Lemberga prāvā vecākais prokurors Juris Juriss pieprasījis informāciju no Ventspils brīvostas pārvaldes un pašvaldību darbību uzraugošās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), lai gūtu apstiprinājumu Ģenerālprokuratūras pārliecībai, ka Lembergs pārkāpis pirms gandrīz pieciem gadiem noteikto aizliegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus. Ir nu gan viltnieki! Kombinācija te ir pavisam prasta – nav šaubu, ka prokurors «gūs pārliecību un apstiprinājumu», jo vides un reģionālo reformu ministrs Edmunds Sprūdžs ir no Reformu partijas – tieši no tām aprindām, kuras Lembergs sāpina kā politiskais konkurents un traucētājs izķēzīt Ventspils brīvostu.

Tas, ko prokurori gatavo pret Lembergu, skan bargi, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu drošības līdzekļa noteikumu un apsūdzētajam noteikto ierobežojumu pārkāpšana ir pamats, lai tiktu lemts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa piemērošanu, papildu ierobežojumu noteikšanu vai procesuālo sankciju piemērošanu. Tikai te ir viena sīka nianse: likums Par pašvaldībām skaidri pasaka, kas ir domes priekšsēdētājs un kādi viņam ir pienākumi. Domes priekšsēdētājs vada domes darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās, pārstāv pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām, pārstāv domi tiesā, domes vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus utt. Neko no likumā minētā domes priekšsēdētāja pienākumu loka Lembergs, kopš viņam noteikts drošības līdzeklis, nav darījis. Tas, ka plašsaziņas līdzekļi viņu dēvē par Ventspils mēru, tas, ka iedzīvotāji zina, ka viņš ir mērs, un viņam uzticas, tas ir cits jautājums. Neviena tiesa un neviena prokuratūra nevar Lembergam atņemt to, ka viņš ir ievēlēts par pašvaldības deputātu un šī pašvaldība ir ievēlējusi viņu par domes priekšsēdētāju. Tāpat nevienā lēmumā par drošības līdzekļa noteikšanu Lembergam nav rakstīts, ka viņam būtu jātur mute un viņš nedrīkstētu parādīties televīzijas ekrānā.

Sperdama soļus uz stingrāka drošības līdzekļa noteikšanu Lembergam, prokuratūra atkal bruģē ceļu uz izgāšanos, jo agrāk vai vēlāk pierādīsies, ka Lembergs likumus atšķirībā no prokuroriem un ministriju sprūdžiem ir lasījis.

Prokuratūras iesaistīšanās cīniņā par Lemberga politisku izolēšanu atkal apliecina, ka pret viņu sacerētās apsūdzības patiesībā ir bez juridiska un krimināla satura, bet tīrā politika – ka prokuratūra cenšas uzvesties nevis kā likumu ievērošanas garants, bet kā «tiesiskuma un reformu koalīcijas» kalpone – lai Lembergam neļautu pilnvērtīgi iesaistīties politiskajā cīņā, lai viņam ik dienu būtu jāpavada laiks, sēžot bezgalīgās tiesas sēdēs. Taču ar visu sēdēšanu sēdēs Lemberga reitings gadu gadiem ir nemainīgi augsts – allaž starp iedzīvotāju visaugstāk novērtētajiem Latvijas politiķiem, arī pēdējie SKDS dati liecina, ka Lemberga reitings Ventspilī pašlaik ir +87%. Ventspils domi pozitīvi vērtē 92% iedzīvotāju. Ja vēlēšanas notiktu šodien, tad tikai Vienotība iegūtu Ventspilī 5% atbalstītāju, bet Reformu partija – 0,4%.

Līdz pašvaldību vēlēšanām palicis vairs tikai gads, un gads ir tāds normāls cikls, kurā partijas izspēlē savu priekšvēlēšanu kampaņu. Ģenerālprokuratūra ir sākusi cilāt Lemberga drošības līdzekļa jautājumu divējādu iemeslu dēļ: jāpalīdz valdošajai koalīcijai snaikstījienos pēc Ventspils brīvostas un jāpalīdz tai pašvaldību vēlēšanās. Tā kā gļēvie, nekompetentie un tagad jau arī nepopulārie valdošās koalīcijas politiķi nespēj sacensties ar Lembergu aci pret aci publiskās diskusijās, viņiem ir otra iespēja: mēģināt panākt, lai Lembergs priekšvēlēšanu laiku nosēž mājas arestā un tauta par viņa idejām, stāju neko neuzzina.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais