Resno maku partijas Bondars

Žurnālista Lato Lapsas portāls pietiek.com sācis publicēt Latvijas lielāko partiju sarakstus. Te rungai ir divi gali, jo tiem, kas interesējas par politiku, ir ziņkāre izlasīt, kas par cilvēkiem pulcējas zem partiju karogiem, ko viņi ziemā ēd un ko no šīm partijām var gaidīt nākotnē. Tajā pašā laikā partijas gluži dabiski negrib, lai to ierindas biedru vārdi būtu lasāmi visplašākajai publikai. Liela daļa šo cilvēku ir visparastākie darbarūķi, kas lielās politikas mucu nemaisa, bet grib būt sabiedriski aktīvi, mazliet piedalīties latvju zemes dailes, plauksmes un nākamības radībās.

Taču kāda mēdz būt ļaužu attieksme pret partijām? Pastāv bažas, ka kādi radi, kolēģi vai kaimiņu bērni sētā rādīs ar pirkstu un nopakaļ sauks: «Re, kur iet partijas N biedrs!» Nu kurš gan to grib? Neviens.

Tad nu partijas savus biedrus nenodod, bet Lapsa tos tāpat atrod un publicē. Tāda ir spēle.

Šonedēļ publicēti partijas Latvijas attīstībai biedru vārdi. Tas akurāt ir aktuāli, jo šajā politiskā spektra segmentā nupat notiek liela ņemšanās.

Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars nolēmis izstāties no Latvijas Reģionu apvienībā (LRA) ietilpstošās partijas Reģionu alianse (RA).

Bondars aģentūrai LETA skaidrojis, ka šādu lēmumu pieņēmis, «ņemot vērā LRA pieņemtos lēmumus un RA vadošo politiķu tiešu atbildību par tās ieņemto kursu, kas nav Latvijas valsts iedzīvotāju interesēs, kā arī tuvināšanos Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kļūstot par ZZS piedevu».

Bondaru var saprast, jo kaut kas viņam publikai jāpasaka. Viņš ir laikus paguvis notīties, jo tāpat būtu drīz padzīts no RA. Par kursu, kas ir vai nav Latvijas iedzīvotāju interesēs, un «ZZS piedevu» viņš, protams, stipri pārspīlē. Būtu vispirms gan padomājis, kādās interesēs un kam par piedevu viņš grasās būt pats.

Grūti ir saskaitīt, cik reizes Bondars jau paguvis mainīt politisko piederību, bet šajā reizē nebūs jābūt pareģim Finkam, lai uzminētu, ka nākamais kuģis, uz kura klāja turpmāk redzēsim pārskrējušo Bondaru, būs partijas Latvijas attīstībai (LA) liste.

Kas gan ir šī partija, un no kā tā veidojas? Lielākā daļa partijas biedru ir plašākai publikai neko neizsakoši uzvārdi, nav zināms, ko viņi dižu paveikuši valsts labā un kāpēc viņiem tāda kvēla degsme iestāties tieši LA.

Bet ir arī zināmi personāži. Einars Repše, Juris Pūce, Baiba Fromane, Andrejs Žagars, Dans Titavs nav gluži nepazīstami. Te gan nav zināms, cik patiesībā aktīvi partijā ir daži no še minētajiem un vai tā atrašanās biedru rindās nav formāla vakardiena, kad cilvēkam slinkums rakstīt iesniegumu par izstāšanos. Būtu jau gauži interesanti, ja no aizmūžu aizmirstības atkal romantiskā kārtā celtos Repše un kandidētu 13. Saeimas vēlēšanās. Taču vismaz pagaidām viņš dzirdēts nodarbojamies vien ar mākslīgā intelekta problēmām.

Turpretī Pūce ir LA vadītājs, Rīgas domes LA/LRA frakcijas vadītājs un atslēgas figūra visām partijas politikas un naudas lietām. Līdz pašvaldību vēlēšanām, kad LRA un LA bija kopā, Pūce bija iekārtojies aiz Bondara muguras un par «mēru Bondaru» bija nominēts Bondars. Tolaik vēl nebija tā izkristalizējies, ka Bondaram būs tik lielas nepatikšanas ar viņa kādreizējo atrašanos Krājbankas zicpriekšnieka postenī, ka draudēs civilatbildība divu miljonu eiro apmērā par bankas nolaišanu pa burbuli. Bet Pūcem skeleti skapī gan jau grabēja - Zolitūdes traģēdijas laikā Pūce bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā, un, kā secinājusi Zolitūdes traģēdijas parlamentārā izmeklēšanas komisija, viņam ir morālā atbildība. Tapa arī zināms, ka Pūces sievas vadītā organizācija Ascendum saņēmusi ziedojumus no uzņēmuma Re&Re. Tad nu Pūce gluži nederēja par pirmo vijoli, un to spēlēja iznesīgais, staltais, raiti verbus bērt protošais Bondars.

Bondara un Pūces tandēma gājienam uz Rīgas domi līdzi nedevās politiskais komiķis Artuss Kaimiņš, jo nevēlējās piedalīties pasākumā, ko sponsorējuši Zolitūdes būvnieki.

Bet pēc vēlēšanām par Bondara un Pūces aizkadra raustītājiem, resnajiem naudas makiem sāka pārdomās iegrimt arī Reģionu alianse. Kas tad tā par lietu, un kas tie par tipiem? Kādās tādās cēlās Latvijas interesēs naudu dod Olafs Berķis no Ventspils? Un miljonārs, kokrūpnieks ar dzēsto sodāmību Uldis Mierkalns? Un kādas varētu būt vēlmes bīdīt politiku biznesmenim Mārim Martinsonam, kurš vasarā tika atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā par organizētas grupas, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, izvairoties no nodokļu nomaksas un legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus?

Par spīti visām ne visai skaistajām lietām, kas apvij Latvijas attīstību, šī partija nesēdēs aizkrāsnē, bet ar lielu skubu metīsies cīņā par 13. Saeimas krēsliem. Shēma laikam būs tā pati vecā - varonīgais Bondars priekšplānā, Pūce un pārējie turpat netālu no pakaļas. Bondars atkal burtiski dzīvos televīzijas studijās un glancētu žurnālu vākos. Nekāda tāda īpaša ideoloģija un nebijis piedāvājums no šīs partijas nav sagaidāms, bet būs ļoti, ļoti daudz runāšanas - par to, cik konkurenti neprasmīgi un ļauni, cik paši gudri, godīgi un progresīvi. Lai piebāztu mediju telpu ar Bondara lozungiem un portrejām, Latvijas attīstībai naudas laikam būs gana - būvnieki, spēļu eļļu īpašnieki, Ventspils un Rīgas ostās kaut ko pievākt gribošie, uz OIK parazitējošie un nodokļus maksāt negribošie maksās partijai, lai tā kāpj pēc iespējas augstākā tribīnē un lobē viņu intereses.