Izrēķināšanās ar Dreimani

Šonedēļ ar lielu steigu ir sākusies izrēķināšanās ar valsts galveno ierēdni – Valsts kancelejas (VK) direktori Elitu Dreimani. Viņai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nedod pielaidi valsts noslēpumam, kas savukārt spārno premjeri Laimdotu Straujumu un valdošo partiju Vienotība rosināt viņas atlaišanu no darba.

Pieredzējuši, izglītoti ierēdņi ir resurss, ar kuru Latvija nav pārāk bagāta. Katrs labs ierēdnis ir miljonus vērts. Izstumjot labu ierēdni no darba valsts pārvaldē, valsts miljonus zaudē.

Bet nav gan pamata ilūzijām, ka valdošajās aprindās kādu interesētu augstas valsts intereses un ideāli, VK direktores norakšanā ir redzama vāji maskēta koruptīvu saišu piesegšana, valdošā politekonomiskā grupējuma savtīga interese dabūt nost no ceļa traucējošos VK direktori un juristus.

Cilvēki, kam VK ir patraucējusi slaukt valsti, tagad atriebjas, jo VK savulaik pārņēma savā ziņā valsts interešu aizstāvību dažādās tiesu lietās, kas iepriekš bija pāris advokātu biroju milzīgas peļņas avots. Līdz 2004. gadam tādās lietās kā «sagrieztais zviedru kuģis», «Lattelekom mierizlīgums» šaurs zvērinātu advokātu loks bija uzurpējis sev iespēju pārstāvēt Latvijas valsti. Prāvi honorāri bija nodrošināti neatkarīgi no tā, vai Latvija lietu vinnē vai zaudē. Gandrīz vienmēr tie bija zaudējumi vai arī tāds mistisks «Lattelekom mierizlīgums», kur Latvijas ieguvums bija apšaubāms, taču advokāti kā honorāru savā kabatā iebāza 16 miljonus latu.

Bet pēc 2004. gada ir bijuši vairāki saimnieciski strīdi, kur VK ir izdevies sasēdināt pie galda un samierināt Latvijas institūcijas un uzņēmumus ar ārzemju uzņēmējiem un novērst Latvijas zaudējumus, kas varētu celties, ja lietas ievirzītos tiesu darbu gultnē. Tāpat ietaupīta arī nauda, kas būtu jāmaksā advokātiem, ja tie būtu jāsūta pārstāvēt valsti tiesas prāvās.

Viens no advokātiem, kas joprojām tur ļaunu prātu uz VK, ir partijai Vienotība pietuvinātais Romualds Vonsovičs. Viņš pat nav spējis noslēpt savu interešu āžu kāju un paklusēt, bet ir aktīvi iesaistījies Dreimanes norakšanas procesā – Neatkarīgās rīcībā ir Vonsoviča vēstules kopija premjerei Laimdotai Straujumai, kurā viņš sevi uzdod par «Latvijas Republikas pilsoni, nodokļu maksātāju». Šī vēstule būtībā ir «kļauza», lai pamudinātu premjeri atrisināt Dreimanes jautājumu pēc iespējas ātrāk.

Ir arī kāds jaunāku laiku saimniecisks strīds starp Latvijā reģistrētu komercbanku un Igaunijas uzņēmumu, kam ir liela nozīme pašreizējā jezgā ap VK. 2013. gada 4. septembra vēstulē VK lūdza ģenerālprokuroram pārbaudīt, vai Ekonomikas policija nerīkojas negodīgi, ierosinot kriminālprocesu par krāpšanu situācijā, kad iesniegums no Norvik bankas pret SIA Winergy ir par aptuveni 1,2 miljoniem eiro, bet arestu automātiski uzliek visai mantai (50 miljoni eiro), faktiski paralizējot uzņēmuma darbu.

Tādā veidā VK parādīja shēmu, kā Ekonomikas policija ierosina pasūtījuma kriminālprocesus, un to attiecīgi piesedz uzraugošā prokuratūra.

VK izvērtēja šā saimnieciskā strīda riskus valstij un 2013. gada rudenī norādīja, ka pret valsti var tikt uzsākts starptautisks process par koruptīvu metožu ceļā atņemtu biznesu. Drūmās prognozes vēlāk piepildījās – 2014. gada 12. novembrī igauņu uzņēmējs Indreks Kuivaliks kā SIA Winergy grupas faktiskais īpašnieks iesniedza pretenziju, prasot 50 miljonus eiro.

Pikanti, ka premjeres dēls Ģirts Straujums ieņem ļoti ietekmīgu un augstu amatu Norvik bankā. Droši vien tāpēc, pieminot Dreimani, premjeres seja kļūst nikna un valoda – skarba.

Norvik bankas un Kuivalika strīds sākotnēji bijusi rutīnas lieta, taču izvērtusies par galveno lietu, par kuru tagad tiek sista VK. Bankas bijušais un jaunais īpašnieks, viens no Vienotības iekšējiem grupējumiem, prominenti advokāti, propagandas speciālisti, savi cilvēki Ekonomikas policijā, savi cilvēki prokuratūrā, savs SAB priekšnieks Jānis Maizītis – tāds apmēram ir ļaužu atvars, kas cenšas noraut dibenā VK direktori. Vienotībai koruptīva zirnekļveidīga tīklojuma izveide un represīvo struktūru izmantošana savās interesēs ir parasta lieta. Nupat laikrakstā Diena bija aprakstīts gadījums, kā KNAB darbinieks Juris Jurašs pirms četriem gadiem noracis arhīvā kādu Drošības policijas sāktu krimināllietu par kukuļošanu un šajā lietā Vienotība būtu parādījusies ne visai pievilcīgā gaismā.

VK darbinieki saņēmuši brīdinājumus un siltus ieteikumus mainīt viedokli par Norvik un Kuivalika lietu, bet pēc tam draudi sākuši piepildīties. Tā kā Vienotības un SAB priekšnieka Jāņa Maizīša draudzība ir sena un vispārzināma, trim VK juristiem pielaide valsts noslēpumam ir liegta jau iepriekš. Pret VK juristu Ivaru Mēkonu notika sevišķi asa represīvo struktūru vēršanās, cenšoties viņam piešūt, ka viņš noplūdinājis kādus slepenus dokumentus. Viņa mājās un darbā notikušas kratīšanas. Vēlāk izrādījies, ka slepenos dokumentus noplūdinājis pavisam cits, pavisam citas iestādes darbinieks.

Tagad pielaide netiek dota Dreimanei, tomēr izskatās, ka viņa tik vienkārši vēl padoties negrasās un tiesāsies.