Jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo pieklājīgāki kļūs politiķi. Aģitācijas kampaņas laikā gan jau redzēsim, ka deputātu kandidāti uz ielas sveicinās pat suni. Taču ir viens suns, kuru politiķi sveicina vienmēr.. Jo ir lielas bailes, ka, nonākot kādā konfliktā vai nemīluļa statusā, būs problēmas ar tālāku karjeru.
Globālā līmeņa oligarha, miljardiera Džordža Sorosa izveidotās organizācijas „Delna” un „Providus” no sākta gala Latvijā ir baudījušas īpaši priviliģētu statusu – pretēji kādai loģikai un veselajam saprātam šo organizāciju pārstāvji ir sēdējuši iekšā tur, kur lemj par dažādu Latvijas valsts uzņēmumu stratēģiju un taktikas dienaskārtību. Dabiski, ka šī aiz slēgtām durvīm topošā informācija mirklīgi nonāca tur, kur jānonāk. Savulaik „Delnas” emisāre Inese Voika bija tāda kā uzraudze „Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesam, ļoti apšaubāmā veidā piekļūstot šā uzņēmuma komercnoslēpumiem, kuri acīmredzot drusciņ tā kā interesēja šīs nevalstiskās organizācijas radītāju un patronu.
Arī pašlaik Latvijā noris visādi procesi. Piemēram, ir aktuāla gaidāmā bankas „Citadele” privatizācija. Pat negaidot, ka „Delna” nāks un gribēs, politiķi ir steigušies paši aicināt „Delnu” komisijā. Tas ir lai drošs paliek nedrošs – lai tikai Sorosa organizācijas paliek mierīgas un neklūp krāgā. Politiķus nemulsina tas, ka Soross ir pasaulē pazīstams kā noziedznieks, kurš savos veiksmīgajos darījumos izmanto neatļauti iegūtu slepenu komercinformāciju (inside trading). Francijā viņš par to ir notiesāts. Turpretī Latvijā valda uzskats, ka visai informācijai jābūt slepenai, taču to nedrīkst slēpt no Sorosa. Citādi Soross apvainosies un nodarīs gauži.
Iepriekšējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau aicināja „Delnu” nākt „Citadeles” bankas investoru piesaistes uzraudzības komisijā. Šo pašu praksi ir pārņēmis arī tagadējais ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš arī ir mīļi lūdzis „Delnu” nākt pasēdēt komisijā. Politikāņi baidās pieņemt kādus lēmumus, ja tos nav akceptējis aiz okeāna sēdošais vīriņš. Šajā sakarā ļoti jocīgi skan valdošo partiju lozungi par naudas varas mazināšanu politikā, kuru viņi it kā ir nākuši ieviest dzīvē. Viņi it kā karo pret šo naudas varu, taču ir aizmirsuši pieminēt, ka neko negrasās darīt pret ļoti lielas naudas varu. Tādām organizācijām kā „Delna” un „Providus” aiz muguras ir ļoti liela nauda, prātam neaptverami miljardi. Pret šādas naudas varu politiķi pat negrasās neko pasākt un lūgtin lūdz,. lai šī naudas vara nāk un ietekmē, un čakarē.
Tiesa gan, nupat ir sanācis diezgan mulsi. Izrādās, ka aktuālajā brīdī Latvija Sorosu gandrīz neinteresē un arī naudas plūsmas uz Latviju pēdējā laikā ir saplakušas. „Delnas” un „Providus” darboņi ir spiesti „medīt paši” un meklēt savai veģetēšanai citus avotus – kādus Eiropas Savienības fondu finansējumus un citus sponsorus. No Sorosa pēdējā laikā ir dabūta tikai sīknauda, kas tiek lietota tendenciozajam interneta propagandas projektam kanidatiuzdelnas.lv.
Patrona piemirsta aiz bada ilggadējā „Delnas” darbiniece Voika pat metās uz marodierismu – centās „uzvārīties” uz Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo radinieku sāpju un asaru rēķina, dibinot „sabiedrisku izmeklēšanas komisiju” - ar domu šim pasākumam izslaukt naudu no valsts budžeta. Kaut kas nogāja greizi, jo pārāk alkatīga un neglīta bija šīs komisijas darbība jau no pirmās dienas, un komisijai nācās pašlikvidēties.
„Citadeles” privatizācija „Delnu” un Sorosu varbūt drusciņ interesē, taču ne pārlieku. Lieta laikam tāda, ka šīs bankas nožēlojamās atliekas lielajam miljardierim ir pārāk sīka vienība, lai tām vispār pievērstu kādu uzmanību. Tāpēc uz „Citadeles” komisiju neviens netiek deleģēts. Tā kā „Delnas” darboņiem no sēdēšanas komisijā nav nekāda naudiska ieguvuma, nav arī intereses iet un tur piedalīties. Savukārt politikāņi par to ir priecīgi un var justies daudzmaz droši, ka viņus par „Citadeli” ārvalstiski nevalstiskās organizācijas nesitīs – lai arī Soross nenāk, viņi ir parādījuši labo gribu, ir aicinājuši un rādījuši, ka, ja vien aizokeāna blēdis sagribēs, tā viņam Latvijā visas durvis būs vaļā.