Svēto sīkās vājībiņas

Rodas iespaids, ka jaunā premjere Laimdota Straujuma tā īsti vēl nesaprot, kādā pasākumā ir iesaistījusies un kādā partijā iestājusies.

Jautājumā par bijušo Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku, kas kļuvusi par lidostas „Rīga” valdes locekli, viņu patiesi pārsteidz sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu asā reakcija. Viņa nesaprot, kas tur slikts. Augustovska taču ir gadiem strādājusi, organizējot Valda palīgus un mapītes. Nu un tad, ka viņai ar aviāciju vien tik sakara, ka palaikam ir bijusi lidmašīnas pasažiere? Viņai ir psihologa izglītība, bet arī pati Straujuma jau nav lauksaimniece, lai gan ir ilgi bijusi zemkopības ministre.

Problēma tiešām nav Augustovskā, kas varbūt ir labs cilvēks. Stāsts ir par neseno vēsturi un to, ar kādām metodēm savulaik tapa partija „Vienotība”, kā tā nāca pie varas, kā izveidojās „tiesiskuma un reformu” koalīcija, ar kādiem meliem un kādu retoriku šie spēki rāvās pie varas un varu dabūja.

Viens no galvenajiem vēstījumiem, ar kādiem „Vienotība” nāca pie tautas, bija šāds: „Sliktais un baisais Aigars Kalvītis un oranžā Tautas partija, tāpat arī Ainārs Šlesers, to vien dara, kā zog. Un zagšana notiek tādā veidā, ka valsts uzņēmumu padomēs un valdēs šie ļaunie personāži ieliek sev pietuvinātus cilvēkus, kas nav profesionāļi, bet politiskas figūras. šie pietuvinātie neko daudz nestrādā, bet saņem milzīgas algas. Mēs tā nedarīsim, jo mēs esam labie!”

Jaunie censoņi par sevi radīja iespaidu kā par būtnēm, kas naudai nepieskaras, droši vien arī neēd un neiet uz tualeti, jo grūti iedomāties, kā var iet uz tualeti tāds, kam ir spārni un ap galvu nimbs.

Tautas masas noticēja, sajūsmā gavilēja un apsveica valsts glābējus, bija gatavas jauno un labo politiķu dēļ iet demonstrācijās, mest akmeņus Saeimas logos. Demokrātiskie spēki 2009. gadā pat apgāza policijas automašīnu un ielauzās Jēkaba ielas šņabenē.

Revolūcija uzvarēja un slikto partiju sliktajai rīcībai pat tika radīts īpašs tēls – „šofera dēls”. Jo iegadījās tā, ka viens no labu amatu dabūjušajiem bija Šlesera šofera dēls.

Lai uzsvērtu, ka ir labais, Dombrovskis savas premjerēšanas sākumā likvidēja virkni padomju. Taču pēc tam šāda veida aktivitātes pamazām noplaka, atklājās, ka arī svētajiem ir savas vājībiņas. Līdz beidzot labajiem pavisam aizmirsās, ka ir labie. Jauno laiku varoņi savus klasesbiedrus un partijai pietuvinātos cilvēkus ir sastūmuši visur, kur vien var iedomāties – iecēluši par padomniekiem, par valžu locekļiem vēl biezākā slānī kā tas bija pie priekšgājējiem „treknajos gados”.

No kurienes nāk metafora „veiksmes stāsts”? Plašāka publika to nesaprot un brīnās, kur tad tā veiksme un kam, jo pie sevis nekādu „veiksmes stāstu” neatrod. Drīzāk otrādi – jūt izmisuma stāstu un nabadzības kaulaino roku. Tagad vēl arī elektrība būs dārgāka. Kā to lai samaksā?

Bet ir ļaudis, kam šis laiks tiešām saistās ar veiksmi. Piemēram, Augustovska, kas par ilggadēju kalpošanu partijai un premjeram tagad tiek gandarīta ar 3800 eiro mēnešalgu. Turklāt viņai par šo naudu nekas nebūs jādara, varēs atpūsties. Vienīgais darbs būs šad un tad aiziet uz valdes sēdēm. Nu un vēl vajadzēs godīgi sadalīt „atripinājumus” no iepirkumiem, kurus lidosta grasās veikt tuvākajā nākotnē. Iepirkumi būs par apmēram 6 miljoniem eiro. Nekas pārāk dižs jau nav, bet, ja iesūc nāsīs kādus 20% vai 30%, tad kopā sanāk kaut cik vērā ņemama naudiņa.

Senajos, treknajos laikos, kad valdīja ļaunie, šie ļaunie nebija iedomājušies tādu valsts naudas izpumpēšanas veidu, kāds tiek plaši kultivēts pašlaik. Lai gan ministrijām pašām ir savi juristi, pa labi un pa kreisi tiek slēgti līgumi ar advokātu firmām. Spilgtākais gadījums bija Edmunda Sprūdža ministrijas pasūtījums partijas biedrenes Ingas Antānes juristu firmai pārstāvēt ministriju tiesas prāvā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Bet šis sprūdžiskais gadījums jau nebūt nav vienīgais. Advokātus no ārpuses ministrijas par valsts naudu algo teju vai masveidā. Turklāt ir gadījumi, kad ministriju pārstāv tie paši juristi, kas pirms kāda laika bijuši pretējā ierakumu pusē – kādās tiesu prāvās pret valsti. Tātad valsti viņi izslauc divos veidos – gan, kad tiesājas pret, gan, kad par.

Kāds gan brīnums, ka sabiedrība pauž neuzticību partijām, Saeimai, valdībai, šo institūciju reitings gadiem ilgi ir hroniski zems. Kāds var būt reitings spalvainiem radījumiem, kas grūstās pie siles un urkšķ?

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.