Politiskā pasūtījuma kriminālprāvā, kur apsūdzēti Ventspils mērs Aivars Lembergs, viņa dēls Anrijs un uzņēmējs Ansis Sormulis, bet cietušā lomā iecelts miljonārs Ainārs Gulbis, kā arī vēl viens otrs, kurš, ja nebūtu piekritis cietušā lomai, ej nu zini, varbūt arī būtu vienā solā ar apsūdzētajiem, pašlaik nevar un nevar beigties iestiepusies prelūdija pirms īstajiem un būtiskajiem cīkstiņiem.
Klātpienākušie trīs tiesneši lietā faktiski ir ielēkuši jau ejošā vilcienā, turklāt pa taisno no atvaļinājuma, brīvdienu saules apdvesti. Tagad viņiem jāmēģina saprast, par ko stāsts, lai gan iedziļināties lietas problemātikā nav bijis laika. Turklāt lietas apjoms arī ir, oi, oi, oi, kāds – 146 biezi sējumi, bezgaldaudzas epizodes, 15 gadu seni notikumi, neskaitāmas kompānijas no dažādām pasaules malām un, kā to atzina pat tiesa, materiāli sējumos samētāti pilnīgi bez jebkādas loģikas, iespējams, ar nolūku padarīt dzīvi grūtāku visiem pārējiem procesa dalībniekiem. Arī tiesai, protams.
Katrai no šajā lietā iesaistītajām pusēm ir kādas savas problēmas.
Tiesas problēma te ir jau minētais nepietiekamais laiks, lai visi tiesneši būtu lietas kursā. To tiesa mēģina kompensēt ar striktiem lēmumiem, runātāju pārtraukšanu pusvārdā, ar demonstrēšanu, ka tā tur un turēs lietas grožus savās rokās.
Prokuratūras problēma ir tā, ka tā labi zina, ko ēdusi, ka strādā par apsūdzētāju politizētā lietā, ka ilgi un rūpīgi būvētās apsūdzības konstrukcijas it viegli var sagāzties. Prokurori to mēģina kompensēt ar bravūrību, nicīgiem smīniņiem, kad runā pretējā puse.
Aizstāvības galvenā problēma ir tas, ka var rasties un laikam jau rodas iespaids, ka tā cenšas lietu sarežģīt vēl vairāk un padarīt to ilgāku, jo nemitīgi tiek iesniegti lūgumi un sūdzības. Taču laikam jau advokāti citādi rīkoties nevar, jo turpmākajā prāvas gaitā svarīgs var izrādīties jebkurš pašlaik it kā šķietami sīkums.
Tomēr, iedziļinoties iesniegtajos lūgumos, pamazām kļūst aizvien skaidrāks gan tas, par ko stāsts, gan tas, kā šis stāsts ir uzkonstruēts un kādām metodēm konstrukcija pagaidām tiek noturēta nesabrukusi.
Piemēram, konstrukcija, iespējams, uzreiz būtu sabrukusi, ja tiesa piekristu lietai pievienoto dokumentu pārbaudei. Tas taču ir būtiski, lai lietā figurētu tikai īsti dokumenti, nevis kādi viltojumi. Sakarā ar to, ka tiesa ekspertīzei nepiekrita, tagad būs kādā citādā veidā jāpārliecinās, ka tiesas zālē tiek vicināti tikai īsti dokumenti.
Trieciens konstrukcijai tiktu dots, ja jau šajā stadijā tiesai būtu pieejami visi svarīgākie dokumenti – nevis tikai tie, kas interesē prokurorus, bet arī tie, kas apsūdzības koncepciju grauj, kas uzrāda pretrunas.
Vēl diezgan svarīgi ir tas, kādā secībā, ar kādu jautājumu noskaidrošanu aizies tālākā prāvas gaita. Tāpēc asa stīvēšanās bija par to, kas rakstīs scenāriju politiskā kriminālšova pirmā cēliena pirmajai ainai.
Ja pirmais kā liecinieks, apsūdzētājs un cietušais vienlaikus ar lielu pompu uzstāsies miljonārs Ainārs Gulbis, sens Lemberga ienaidnieks, tad pārējiem tā saucamajiem cietušajiem jau būs ierādīts, kā un par ko runāt, atliks tikai piebalsot. Tieši tā esot būvēta apsūdzības konstrukcija pirmstiesas izmeklēšanas gaitā – lieciniekam nolasīts Gulbja teiktais un vaicāts, vai tā bija. "Laikam jau bija," mulsuši daži potenciālie cietušie.
Ja tiesa patiešām vēlas noskaidrot patiesību, tai būtu jāsarīko jautājumu krustugunis, nevis jāklausās, kā visi pārējie cietušie atskaņo Gulbja sacerēto melodiju par to, kā, cik šausmīgos apstākļos viņš deviņdesmito gadu sākumā tik ļoti pārbijies no Lemberga, ka atdevis viņam savas akcijas.
Pagaidām gan tiesa lēmusi, ka pirmais tiesas priekšā stāsies cits cietušais miljonārs – Valentīns Kokalis. Ja tiešām sāks ar Kokali, tad konstrukcijas pamati netiks sabūvēti, kā apsūdzētāji to bija ieplānojuši.