1789. gadā uz Britu impērijas kuģa Bounty notika sacelšanās un dumpinieki kapteini Viljamu Blaju kopā ar viņam lojālajiem jūrniekiem iesēdināja mazā laiviņā un palaida. Blajs neticamā kārtā pārpeldēja pāri okeānam, nokļuva Filipīnās un pēc tam Eiropā.
Britu impērija organizēja soda ekspedīciju un Klusā okeāna salās izķēra gandrīz visus dzīvus palikušos dumpiniekus, atveda tos atpakaļ pāri visai pasaulei uz Londonu un pakāra. Baiss stāsts, bet valsts vara tajos laikos citādi nevarēja – bija jāparāda, kam ir teikšana.
2010. gadā Latvijas valsts vara ir ļumīga un sliecas atbalstīt nevis Viljamu Blaju (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Normundu Vilnīti), bet viņa apakšniekus – vietniekus Jutu Strīķi un Alvi Vilku, kuri klaji dumpojas, rāda mēli un jau gatavo cauru laivu Vilnītim. Valsts prezidents Valdis Zatlers un premjers Valdis Dombrovskis tikai piebalso: "Jā, jā, Vilnīša iecerētie biroja reorganizācijas plāni ir tādi kā ne līdz galam izstrādāti." Tas nekas, ka starpinstitucionālā komisija jau ir šos plānus izvērtējusi un atzinusi par likumīgiem un konceptuāli atbalstāmiem.
Būtu Zatlers un Dombrovskis kā astoņpadsmitā gadsimta beigu posmā valdījušais karalis Džordžs III un premjerministrs Viljams Pits jaunākais, tāds absurds nekādi nevarētu notikt. Kur tas redzēts, ka birojā, kam valsts uzticējusi policijai un speciālajam dienestam atbilstīgas represīvās izsekošanas, noklausīšanās un nagu maukšanas funkcijas, notiek dumpis? Turklāt īpaši šķērmā, publiskā veidā diskreditējot ne tikai biroja vadītāju, bet arī pašu KNAB.
Tādā iestādē kā KNAB faktiski bija jābūt militārai kārtībai, subordinācijai, kur apakšnieks nevar nepakļauties priekšniekam.
Sava daļa vainas droši vien ir arī Vilnītī – nav spējis pakļaut sev biroju, viņa bosings pret darbinieku mobingu acīmredzami zaudē. Taču ko gan daudz Vilnītis var, ja viņam nav nekādas aizmugures, toties aiz dumpīgajiem apakšniekiem ir vesela partiju apvienība, turklāt pašlaik pati valdošākā, ar tādiem ietekmes un propagandas resursiem, ka maz neliekas. KNAB jezgas sakarā citu ziņu starpā izskanēja, ka KNAB darbinieku arodbiedrība lūgusi premjeram izvērtēt situāciju birojā. Tad lūk, šī arodbiedrība nav vis šāda tāda arodbiedrība, bet savā īstajā būtībā politiskajā apvienībā Vienotība ietilpstošās lietussargu un lakatiņu grupas šūniņa. Šajā partijas pirmorganizācijā biedri konspektē Delnas un Providus portāla rakstus, dzied revolucionāras dziesmas un ar jūsmu atceras labos laikus, kad priekšnieks bija Aleksejs Loskutovs, kurš ne ko īsti vadīja, ne īsti zināja, kas birojā notiek. Un cik likumsakarīgi, ka Loskutovs tagad ir Saeimas deputāts draudzīgajā Vienotības pulkā!
Strīķes un Vilka tēli ir tiktāl vienādojami ar Delnas pētniecēm Inesi Voiku un Ivetu Kažoku, kuras savukārt ne ar ko neatšķiras no Vienotības politiķiem Loskutova un Lolitas Čigānes, ka šo personāžu retorikā un darbībā nav atrodamas pat ne trīs atšķirības. Voika un Kažoka mierīgi varētu rotēt uz KNAB, Loskutovs varētu vadīt nevalstisko Delnu, Strīķi ar gara acīm var iztēloties sēžam Saeimas prezidijā, bet Čigāni varētu iecelt kaut vai par muitas priekšnieci, jo viņai ar kontrabandu ir bijusi šāda tāda pieredze.
Vienotība ir ieguvusi lielu vēlētāju atbalstu un trešdaļu parlamenta mandātu, kas ir apsveicami, taču gan šā spēka atbalstītājiem, gan pašiem politiķiem vajadzētu saprast, ka nekur neder politikas un represīvās varas saplūdums. Tas ir ārkārtīgi bīstami, tam var būt ļoti smagas sekas, tas pagalam nepiestāv demokrātiskai un tiesiskai valstij. Tādai iestādei kā KNAB būtu jābūt absolūti bezkaislīgai un būtu jāvajā koruptanti tikai likuma ietvaros, tikai tad, ja vajāšanai ir reāls pamats, ja ir pierādījumi, nevis politiska vajadzība. Jo tālāk šāda iestāde no politikas, jo labāk. Taču KNAB dumpinieki ir tik acīmredzami sapriecājušies par vēlēšanu rezultātu, tik laimīgi, ka savējie ir vinnējuši, ka KNAB politizācijas āža kāja spraucas ārā jau visā garumā.
Noņemt Vilnīti taču tagad ir tikai tehnikas jautājums, vai ne? Ne bez pamata no Dombrovska tiek gaidīts politiski pareizs viedoklis.
Dieva laime, ka Vienotības konkurenti noraugās un pacieš, kā viena partija viņus izseko, noklausās un palaikam kādu arī arestē. Publikai tas ļoti patīk. Taču kas būtu, ja arī citas partijas paralēli sāktu veidot katra savu parabirojiņu? Piemēram, Par labu Latviju politiskā policija, Saskaņas centra izlūkošanas un pretizlūkošanas dienests, Zaļās zemniecības motorizētās kaujas vienības reģionos un Visu Latvijai! pašaizsardzības brigādes maršs ar lāpām cauri naksnīgajai Rīgai..