Mantas aresti Krievijai par prieku

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis nesen ļoti nosvērti, prātīgi izteicās, ka Latvijai nevajag kādas paraugprāvas, ka tās nebūtu labas tiesiskai valstij. Taču darbos Ģenerālprokuratūra turpina veselu virkni pārpolitizētu parauglietu, kurās kopā jaucas gan prokuratūras klajā iztapšana vieniem politiskajiem spēkiem, gan pašas prokuratūras konjunktūriska vēlme izskatīties populāriem, gan kalpošana par ieroci vienu politekonomisku grupējumu pirātiskos reidos pa svešiem īpašumiem.

Šādas reiderēšanas kronis, protams, ir prokuratūras piešķirtās īpašās pilnvaras vienam nodevīgam, līdz elkoņiem Ventspils biznesa strīdos iesaistītam Šveices advokātam, kurš tagad pārvalda Latvijas tranzītbiznesā strādājošu personu īpašumus un kā āzis par dārznieku uzrauga, lai ar tiem nekas slikts nenotiek. Šajā gadījumā runa ir par aktīviem, kas atrodas ārzemēs. Bet tas vēl nav viss – ir vēl vesela rinda dažādu Latvijā reģistrētu firmu, kuru nelaime ir tā, ka tās aiz matiem pievilktas klāt pie krimināllietas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, viņa dēlu Anriju un uzņēmēju Ansi Sormuli. Šo firmu kapitāla daļas pašlaik ir arestētas. Taču ne visu firmu...

Prokuratūras rīcība ar SIA LSF Holdings meitas kompānijām ir vairāk nekā aizdomīga. Kā Neatkarīgā jau ir rakstījusi, LSF Holdings daļēji vai pilnībā pieder akcijas un kapitāla daļas deviņās kompānijās. Septiņās no tām prokuratūra ir arestējusi kapitāldaļas. Arests pat uzlikts no šīm daļām izrietošajām patiesā labuma guvēja tiesībām LSF Holdings mazmeitas kompānijās.

Taču divas LSF Holdings meitas firmas atstātas bez aresta – tās ir Ventspils Grain Terminal un Finako. Kāpēc gan tā? Kāpēc prokuratūras skarbā roka tik nežēlīgi izturas pret septiņām firmām, bet pret divām ne?

Laikam gan tas būs bijis tāpēc, ka Ventspils Grain Terminal, kuru kontrolē tā sauktie Lemberga oponenti, bija sagatavota pārdošanai, jo par to nopietnu interesi izrādīja gan Kazahstānas, gan Krievijas kompānijas. Visreālākais pircējs bija Krievijas dzelzceļam piederošs uzņēmums RusAgroTrans. Ņemot vērā, ka arests Ventspils Grain Terminal akcijām nav uzlikts, šāds darījums būtu bijis iespējams, tomēr tas pagaidām nav noticis vairāku ar šo kompāniju saistītu civilstrīdu dēļ. Citiem vārdiem izsakoties, pastāv viena personu grupa, kas citai personu grupai nav ļāvusi šo mantu pievākt un izvazāt. Zīmīgs ir arī fakts, ka nearestētais Ventspils Grain Terminal ir vienīgais no LSF Holdings uzņēmumiem, kura padomē darbojas pats miljonārs Oļegs Stepanovs. Arī pārējie šīs uzņēmējsabiedrības vadītāji ir O. Stepanova līdzgaitnieki. Finako savukārt ir uzņēmums, kurā koncentrēta visa holdinga grāmatvedība un iepriekš bija arī lieli naudas līdzekļi. Personām, kas gribēja piekļūt šai naudai, nebūtu interesanti, ja Finako būtu arestēta. Ar to tad iespējams skaidrojums, kāpēc tāda īpaša labvēlība pret šo un otru firmu, bet vēl pret septiņām ne.

Ģenerālprokurors dikti skaisti mēdz runāt par tiesiskumu un tamlīdzīgām jaukām lietām, dabiski – viņš nekad neteiks, ka nebūtu Latvijas patriots, taču reālajos darbos sanāk, ka prokuratūras dīvainās, nekonsekventās darbības ir Krievijas interesēs. Tieši Krievijas uzņēmēji jau sen šņukurējas gar Latvijas ostu termināļiem, bet Lemberga oponenti jau tikpat sen neslēpj vēlmi šo mantu pārdot Krievijai. Neko jau nevarētu teikt, ja būtu runa par šiem pārdevējiem tiešām piederošiem īpašumiem. Taču pārdevēji sliecas pārdot arī tādas mantas, kas nemaz nav viņu. Bet nu, ja pati prokuratūra nāk palīgā un piepalīdz šos īpašumus atņemt, tad jau var cerēt, ka darījumi ar krieviem var notikt.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.