Dombrourbanoviču vai Urbanodombrovski?

Pēc pamatīgas izgāšanās ar premjera kandidāta Valda Dombrovska meliem par valsts uzņēmumu privatizācijas tēmu Vienotība piepeši ir veikusi izcili veiklu politiskās taktikas gājienu, kas tai noteikti var līdzēt kāpināt savu reitingu un izredzes vēlēšanās. Plašsaziņas līdzekļos ar pamatīgu intensitāti tiek skandināta Vienotības reklāma, kurā vēlētājam tiek piedāvāts izvēlēties starp diviem premjera kandidātiem: vai nu Vienotības Valdis Dombrovskis, vai Saskaņas centra Jānis Urbanovičs.

Ārēji pasākums stipri atgādina 6. Saeimas kampaņā lietotās radioreklāmas, kas skubināja tautu balsot par Albertu Kaulu un Vienības partiju, kā arī Joahima Zīgerista lietoto tautas aptaujāšanu ar anketu palīdzību.

Te nav īpaši ko pārmest, jo arī citi tā dara. Nav grūti paredzēt, kādi būs lielās tautas aptaujas rezultāti, jo ne jau laikrakstos Čas, Vesti un Telegraf tiks publicētas anketas, bet laikrakstā Vienotība. Vienotībai nav jāpārpūlas, anketas skaitot – tā jau tagad var pati izdomāt, ar kādu pārsvaru Dombrovskis vinnējis Urbanoviču – ar 99 pret 1, vai, lai izskatītos solīdāk, ar 81 pret 19.

Vienotības īpašais pienesums politisko tehnoloģiju praksē slēpjas ne formā, bet saturā. Vai tad 10. Saeimas vēlēšanās vēlētāji balsos par premjeru kandidātiem? Nē. Partiju nosauktie premjeru kandidāti ir, protams, būtisks faktors, taču tas tradicionāli ir tikai viens no daudziem komponentiem gan piedāvājumā, gan vēlētāju uztverē. Vienotība piepeši pārliek akcentu tieši uz premjeru.

Un kas gan tai ko nepārlikt? Partiju sacensībā aptaujās Saskaņas centra reitings pašlaik ir lielāks nekā Vienotībai, toties premjera amatu kandidātu sacensībā, ja skatāmies tikai uz Dombrovski un Urbanoviču, Dombrovskis ļoti apsteidz saskaņieti.

Tas arī nav nekas neparasts, jo Dombrovskim kā pašreizējam premjeram ir nesalīdzināmi lielāks administratīvais resurss un publicitāte – kamēr Dombrovski publicē rītā, atskaņo pusdienlaikā un rāda vakarā, par Urbanoviča viedokli būtiskos jautājumos uzzina daudz mazāks vēlētāju skaits.

Zīmīgi, ka Dombrovskis neaicina ringā ZZS premjera kandidātu Aivaru Lembergu, labi zinot, ka Lemberga reitings tālu apsteidz ne tikai Urbanoviču, bet arī Dombrovski. No Lemberga varētu dabūt iekšās. No šādas saķeršanās Dombrovskis mudīgi pamucis malā.

Līdz šim Vienotība taču nemitīgi noņēmās ar sava izvēlētā ārējā ienaidnieka uzzīmētā portreta dauzīšanu – rītā un vakarā boksa cimdu triecieni ar šaušalīgiem būkšķiem krita pār oligarhu portrejām. Pēc šādas sviedrainas noņemšanās kauties vēl arī ar Saskaņas centru vienotīgajiem vairs neatlika ne laika, ne enerģijas. Bet tagad par sparingpartneri izvēlēts saskaņas Urbanovičs! Kas tad nu?

Aprēķins varētu būt apmēram tāds: Vienotībai ar Saskaņas centru nav ko dalīt – tās pašlaik atrodas tik tālu viena no otras, tik dažādās nišās, tām ir ļoti atšķirīgi potenciālie vēlētāji. Arī ZZS un Par labu Latviju šī Dombrovska lekšanās nu jau maz ko var nodarīt. Vēršanās pret Saskaņas centru patiesībā ir mēģinājums trāpīt pa nacionālo partiju TB/LNNK un Visu Latvijai žokli.

Pēc apvienošanās nacionālistu kopējā liste ir kļuvusi par nopietni ņemamu spēku, sākot apdraudēt Vienotību – paņemot daļu tās sastāvā esošās Pilsoniskās savienības agrāko vēlētāju sev. Vienotība tagad grib tos dabūt atpakaļ – reklāma zemtekstā saka: "Kas nu tie tēvzemieši un Raivis Dzintars par spēku – no tiem jau nekā nava, tie jau nebūs nekādi pretinieki krievpartijai Saskaņas centram. Lūk, mēs tie lielie, mēs stāsimies pretī!" Un ļaužu masām, pārbiedētām no krievu lāča briesmām, tagad būtu jāmetas kā trakām meklēt listi, kurai premjera kandidāts ir labais lācītis.

Tie, kas izdomājuši Dombrovska un Urbanoviča konfrontēšanas triku, labi pārzina, kādā politisku pasaku pasaulē dzīvo liela daļa Latvijas vēlētāju. Un tagad šie pasaku tēli sāk titānisku cīņu.

Ar realitāti tam gan visai attāls sakars, jo, ja paraugās uz abu partiju piedāvājumiem to programmās, to sausie atlikumi, atņemot lozungos lietoto retoriku un solījumu tukšumu, ir gaužām līdzīgi. Tāpēc, ka pašreizējos apstākļos Latvijai ir gauži maz iespēju kā nebūt manevrēt.

Līdz īstai konfrontācijai – tādai, kur patiešām sāpīgi pa purnu, ar kreiso āķi pa labo aci – abi sāncenši neielaidīsies, bet lēkās riņķī pa ringu, tā arī nesatuvinoties līdz tādam attālumam, lai varētu trāpīt. Jo jau naktī no 2. uz 3. oktobri būs jāsāk gudrot, kas ar ko kopā ies koalīcijā, kurš paliks opozīcijā, kurš puspozīcijā. Un ja nu situācija tā iegrozās, ka nāksies apkampties un iet kopā?

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais