Pēc negaidītā Saeimas balsojuma pret Jāni Maizīti kā ģenerālprokuroru uz trešo termiņu politikas druvā nerimstas histēriska propagandas kampaņa, kuras mērķis ir pazemot tautas priekšstāvjus un piespiest viņus pie Maizīša jautājuma atgriezties vēlreiz.
Maizītis vai ne Maizītis patiesībā vēl nav galvenā problēma, kāpēc Latvijā klibo tiesiskums, trūkst uzraudzības pār likumību, tiek pārkāptas cilvēktiesības. Acīmredzot pastāv kāds sistēmisks defekts vai pat vairāki defekti, par kuriem līdz šim ir par maz runāts. Tomēr pēdējā laikā vērojams, ka nopietnākā līmenī – juristu aprindās – ir sākušās nopietnas diskusijas par to, kas būtu jādara, lai tiesiskuma vidi Latvijā uzlabotu.
Tiesu vara vai tomēr izpildvara?
Interesantas pārdomas par ģenerālprokurora un Ģenerālprokuratūras vietu un funkcijām žurnālā Jurista Vārds (nr. 11) izsaka bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Gvido Zemribo. Jurisprudences autoritāte G. Zemribo norāda, ka viens no Satversmes baltajiem plankumiem ir tas, ka pamatlikumā nav pieminēta prokuratūra. "Būtu vēl vērtējams, kā būtu pareizāk, vai prokuratūrai jābūt pie tiesu varas piederošai institūcijai, vai arī, kā citās valstīs, pie izpildvaras. Kas interesanti, pirmskara tiesu iekārtas likuma vārds ģenerālprokurors vienīgo reizi minēts šādā kontekstā, proti, ka vispārīgo uzraudzību pār visām tiesu iestādēm un tiesu resoru amatpersonām valstī uzņemas tieslietu ministrs kā ģenerālprokurors. Amerikas Savienotajās Valstīs tieslietu ministrs vienlaikus ir ģenerālprokurors. Dānijā prokuratūra atrodas arī izpildvaras sastāvā," saka G. Zemribo.
G. Zemribo atgādina, ka pirms okupācijas prokuratūra nebija tāda, kāda tā ir pašlaik – tolaik prokurori tiešām pastāvēja pie attiecīgām tiesu instancēm.
Jautājumā par to, kam būtu jāizvirza ģenerālprokurora amata kandidāts, G. Zemribo uzskata, ka labākais risinājums būtu, ja to darītu Valsts prezidents.
Ģenerālprokuratūra kā atmirstoša padomju laiku aste
Vēstuli ar nosaukumu 4. maijs un prokuratūra Valsts prezidentam, Saeimai, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un Latvijas sabiedrībai nosūtījusi Advokātu atbalsta biedrība (AAB). Biedrība, kurā pārstāvēta virkne pazīstamu jurisprudences profesionāļu, pauž viedokli, ka ir nepieciešama ļoti nopietna prokuratūras sistēmas reforma. Pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas 1990. gadā visas valsts un pašvaldību iestādes tika reformētas atbilstoši demokrātiskas valsts prasībām, tika atjaunoti pirmskara Latvijas valsts institūti. Taču prokuratūra būtiskas reformas nepiedzīvoja. Lai uzlabotu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas rezultātus un likumu ievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā, AAB iesaka izdalīt no prokuratūras funkcijām pirmstiesas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas funkciju un izmeklēšanas funkcijai atjaunot tiesu izmeklētāju institūtu pie apgabaltiesām, gan prokurorus, gan tiesu izmeklētājus iekļaujot apgabaltiesas sastāvā un uzraudzībā. Kā galvenās prokuratūras funkcijas AAB piedāvā atstāt izmeklēšanas iestāžu un operatīvās darbības subjektu darba likumības uzraudzīšanu, valsts apsūdzības uzturēšanu, valsts un pašvaldību iestāžu likumu ievērošanas uzraudzību, kā arī Satversmē deklarēto personu cilvēktiesību nodrošināšanas uzraudzību. Šāda prokuratūras sistēmas reforma nodrošinātu gan likuma ievērošanas un uzraudzības, gan arī pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanu un likvidētu interešu konfliktu prokuratūras darbā starp pirmstiesas izmeklēšanu un likumības uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanas procesā.
AAB pauž uzskatu, ka Ģenerālprokuratūras birokrātiskā aparāta eksistencei, īpaši jau ekonomiskās krīzes apstākļos, nav pamatotas motivācijas. Pēc prokuratūras reformas, atjaunojot tiesu izmeklētāju institūtu pie apgabaltiesām, visas līdzšinējās prokuratūras funkcijas pilnā mērā spētu nodrošināt tiesu apgabalu (novadu) prokuratūra. Ievērojamos finansiālos līdzekļus, kurus ietaupītu, likvidējot Ģenerālprokuratūras birokrātisko aparātu, varētu izlietot, palielinot prokuroru un tiesu izmeklētāju skaitu apgabalos un paaugstinot amatalgu to darbiniekiem, tādējādi reāli uzlabojot gan darba apstākļus, gan nodrošinot iespējas paaugstināt darbinieku profesionālo kvalifikāciju.
Atgriešanās pie pirmskara prokuratūras sistēmas būtu atgriešanās uz demokrātijas ceļa, kuru gājušas pasaules attīstītās valstis, kamēr Latvija atradās totalitārajā nebrīvē. Mūsdienu demokrātijas apstākļos nav pieļaujama situācija, kad likumību uzraugošās institūcijas vadītājs ir faktiski politiska, bet politiski bezatbildīga amatpersona.
Vai juristus sadzirdēs?
Tā runā juristi, kam rūp problēmas ar tiesiskumu. Taču vai šo nepieciešamību pēc reformas sadzirdēs un pamanīs arī likumdevējs? Šis Saeimas sasaukums dzīvo pēdējos mēnešus līdz rudenim, kad paredzamas 10. Saeimas vēlēšanas. Gan šajā Saeimā, gan, kā izskatās, arī nākamajā diezgan lielu skaitu mandātu iegūs destruktīvais un populistiskais spēks Vienotība, kam interesantāk ir trokšņot par un ap J. Maizīša personu, vārdos skaļi deklarēt savu iestāšanos par tiesiskumu, bet darbos tā uzlabošanai nekustinot ne pirkstu. Acīmredzot politiķu aprindās pret juristu ieteikumiem tiks piekopta tāda taktika, ka sākumā viņi izliksies, ka nekādu ieteikumu, saucienu pēc prokuratūras reformām vispār nav. Ja tomēr juristu viedoklis sasniegs plašāku sabiedrību un nebūs vairs noslēpjams zem deķa, iespējams, sāksies ne tik daudz viņu pausto ideju, kā viņu pašu diskreditācijas kampaņas, kādas jau Latvijā ir pieredzētas bez sava gala. Taču problēma pastāv, tā ir samilzusi, un tās risinājumā būtu nepieciešama nopietna profesionāla diskusija, kurai seko atbildīgi lēmumi, grozījumi likumos, nevis tradicionālā apsaukāšanās politisku mītu un pasaku līmenī.