Demokrātija – tautas vara

 

Vārds "demokrātija" līdzīgi kā daudzi citi aizgūtie vārdi ikdienā bieži tiek piesaukts arī nevietā un neizprotot tā galveno būtību. Kā zināms, vārds "demokrātija" tulkojumā nozīmē "tautas vara".

Demokrātijas sākotnējā būtība ir tautas vairākuma varā, kas tiek realizēta ar vēlēšanu palīdzību. Ikdienā gan ir citādi, un vārds "demokrātija" kļūst par sinonīmu vārdam "iecietība", "indivīda tiesības", kas zināmā mērā ir pat pretrunā ar demokrātijas sākotnējo jēgu.

Tieši tāpēc Eiropā un arī Latvijā vara pieder nevis tautai, bet gan tā sauktajai elitei. Tā nav demokrātija, bet gan ir likumīga hegemonija – šauras grupas dominēšana pār citiem. Elites pārstāvji uzskata, ka labāk nekā pati tauta mācēs noteikt, kas tai vajadzīgs, taču aizvien biežāk elite acīmredzami nerīkojas tautas vairākuma interesēs.

Ja kādā no ASV štatiem vairākums uzskata, ka noziedzniekus var atturēt tikai nāves sods, tad šajā štatā iedzīvotāju vairākums par to nobalso. Un nāves sods tiek izpildīts, lai cik tas arī būtu nehumāns. Līdzīgi ir arī ar geju un lesbiešu laulībām, eitanāziju un citām lietām, par kurām Eiropā spriež nevis tās pilsoņi, bet gan elite ar sev vien izprotamiem apsvērumiem.

Viedokļu sadrumstalotības apstākļos tautas varas realizācija ar vēlēšanu starpniecību nenotiek. Vēlēšanām vajadzētu būt kā iespējai tautai izraudzīties ne tikai savus priekšstāvjus, bet arī izteikt redzējumu par turpmāko attīstību.

Realitāte diemžēl ir tāda, ka vēlēšanu rezultāti neuzliek par pienākumu ievēlētajiem deputātiem realizēt tautas vairākuma gribu. Vēlēšanas ir kļuvušas par sacensībām, lai noteiktu izredzētos, kuri vēlāk, aizmirstot par savu politisko piederību un solījumiem, sāk jaunu un savrupu cīņu par varu un koalīciju.

Tipiska situācija ir Jelgavā. Domes vēlēšanās visvairāk balsis ieguva ZZS, saņemot piecus mandātus no 15, tādējādi iegūstot iespēju dominēt jaunās domes izveidošanā. Taču par ZZS vēlēšanās nobalsoja tikai 5566 vēlētāji, (1/8 no balsstiesīgajiem). Analizējot Jelgavas vēlēšanu rezultātus, pret pārmaiņām Jelgavā iestājās tikai ZZS (26%) un Tautas partija (4%). Īsti nav skaidrs, kur pieskaitīt Jaunā laika 12%, jo partijas Jelgavas nodaļa bija pret pārmaiņām, taču valsts mērogā, kā zināms, ir otrādi. Taču jebkurā gadījumā vairākums no vēlētājiem (55%) ir stingri pauduši vēlmi pilsētā redzēt pārmaiņas. Ne visas šīs partijas ir pārstāvētas jaunajā domē, vēlētāju balsis arī tika sadrumstalotas starp citām partijām, taču nedrīkst nerespektēt šo vēlētāju viedokli, jo pretējā gadījumā pilsētas vadība darbosies pret pilsētas iedzīvotāju vairākuma gribu.

Politika pieļauj, ka mazākumam tiek uzticēts pārstāvēt visu sabiedrību kopumā. Taču demokrātijas vārdā sabiedrības un mediju pienākums ir nepieļaut, ka šis mazākums darbojas pret vairākuma interesēm.