Juris Paiders / Viedokļi

Marta vidū aizsākās diskusija par to, kā dalīt biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem. Svētku rīkotāju darba grupa esot izstrādājusi četrus biļešu izplatīšanas modeļus. Visvienkāršākais – ļaut spekulantiem iepirkt biļetes tā, kā tie to darīja līdz šim, un apgalvot, ka tiks «būtiski uzlabots esošais biļešu realizācijas mehānisms». Otrs risinājums bija izloze.

Kā liecina CSP apkopotie dati par Latvijā veiktajām nefinanšu investīcijām faktiskajās cenās, tad 2016. gads bija katastrofāls Latvijas ekonomikā. Ja 2015. gadā kopējais nefinanšu investīciju apjoms faktiskajās cenās bija 2,78 miljardi eiro, tad 2016. gadā kopējais nefinanšu investīciju apjoms faktiskajās cenās bija tikai 2,12 miljardi eiro. Tik zems kopējais nefinanšu investīciju apjoms faktiskajās cenās Latvijā bija pirms iestāšanās ES. Pēc iestāšanās ES zemāks investīciju apjoms bija tikai vienā – 2010. – gadā. Tikai valdību, Finanšu un Ekonomikas ministrijas tas nemulsina.

Vērojot pēdējā laikā notiekošo nekustamā īpašuma nodokļa likmju piemērošanas jomā, pārņem sajūta, ka Latvijā varu ir sagrābusi vietējiem iedzīvotājiem naidīga okupācijas vara, kuras mērķis ir steigšus padzīt vietējos iedzīvotājus no noteiktiem apvidiem Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Pagājušā gada ceturtā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums mainījās apbrīnojami. Sākotnējais novērtējums (janvāra beigās) liecināja, ka 2016. gada 4. ceturksnī (salīdzinot ar 2015. gada 4 . ceturksni) IKP pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem pieauga par 2,1%, bet, jau visu pārskaitot daudz rūpīgāk (februāra beigās), atklājas, ka 2016. gada 4. ceturksnī IKP pieauga par veseliem 2,6%. Pamēģināsim izsekot, kas 2016. gada 4. ceturksnī notika vienā no Latvijas nozarēm – lauksaimniecībā – un kā tas iespaidoja šīs nozares IKP aprēķinu.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija, trešdaļā Latvijas novadu galvenais darba devējs vairs nav privātā kapitāla uzņēmumi, bet sabiedriskais (valsts un pašvaldību) sektors. Tikai vienpadsmit novados sabiedriskā sektora darba vietu skaits ir mazāks par 25% no nodarbināto skaita. Vai no tā var secināt, ka kapitālisms sāk izzust no nozīmīgas Latvijas novadu daļas?

Šonedēļ aizsākās diskusijas par gaidāmo nodokļu reformu. Latvijas Banka aun Finanšu ministrija iepazīstināja Latvijas sabiedrību ar savu reformu priekšlikumu.

Šīs nedēļas sākumā aizsākās diskusijas par gaidāmo nodokļu reformu. Pirmdien savu skatījumu uz iespējamajām pārmaiņām izteica Latvijas Bankas vadība, bet otrdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola informēja par Finanšu ministrijas gatavotā nodokļu reformu projekta iecerēm.

Latvija nevar lepoties ar daudziem izciliem sasniegumiem. Rio olimpiskajās spēlēs mēs palikām bez medaļām. Latvijas nelielā iedzīvotāju skaita dēļ mums ir grūti ieņemt pirmās vietas pasaulē pēc eksporta apjoma vai pēc patentu un izgudrojumu skaita. Taču ir viens zinātnes rādītājs, kurā Latvija beidzot ir stabili izcīnījusi pirmo vietu pasaulē.

Pagājušajā nedēļā visi Latvijas eiroatlantisti tviterī apkopoja spēkus, lai kopīgi nospārdītu un nomelnotu… Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru.

Izskatās, ka daudziem latviešiem patiešām ir raksturīga nosliece uz nekrofiliju. Sadzīviski šīs tendences izpaužas, kad kapusvētki kļūst par svarīgākajiem ģimenes apvienojošiem svētkiem.

Eiropā, Latvijā un pārējā pasaulē ļaudis jau trīs nedēļas vēro ASV prezidenta Donalda Trampa pirmos soļus amatā. Viens no skaļākajiem notikumiem saistās ar ASV prezidenta izpildrīkojumu drošības apsvērumu dēļ īslaicīgi aizliegt ASV iebraukt septiņu valstu (Irākas, Sīrijas, Irānas, Sudānas, Lībijas, Somālijas un Jemenas) pilsoņiem. Pašlaik federālā tiesa ir apturējusi lēmuma izpildi.

Saprātīgākie ļaudis no Latvijas valdības, kā, piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Neatkarīgā, 25. janvāris), ir sapratuši, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmju lielums pašlaik nav paceļams lielākajā daļā Latvijas.

Uzdosim vienkāršu jautājamu – kura no ministrijām ir viskompetentākā, lai izteiktu ekonomiskās izaugsmes prognozes? Atbilde ir viennozīmīga. Tā ir Finanšu ministrija! Informācija, kuru sagatavo CSP, ir ar laika nobīdi. Vispirms uzņēmumi aizpilda atskaites, tad CSP skaita, tad pārbauda un tad publisko rezultātu. Finanšu ministrijas rīcībā ir daudz precīzāka informācija. Finanšu ministrijas sistēmā ietilpst Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests. Līdz ar to ir saprotami, ka Finanšu ministrija ir struktūra, kas ir viskompetentākā un vislabāk informētā valstī, lai izteiktu ekonomiskās izaugsmes prognozes.

Viens no šīs nedēļas jaunumiem bija Ministru kabineta atteikšanās apstiprināt amatā Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru, kurš, neprazdams latviešu valodu, savulaik tika apstiprināts rektora amatā. Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka – lai strādātu par rektoru jebkurā no Latvijas augstskolām, latviešu valodas prasmēm jāatbilst C – pirmajai pakāpei.

Eiropas struktūru piebarotā un kapu tramvajus uzraugošā sabiedrība par atklātību Delna Latvijas ļaudis aplaimoja ar pasakaini pozitīvu vēstījumu

Pagājušās nedēļas nogalē man sanāca neveiksmīgi pajokot par Donaldu Trampu. Kādā visai liberāli noskaņotā kompānijā es izteicu visai rasistisku joku: «Vai jūs dzirdējāt pēdējos jaunumus no Vašingtonas? Izrādās, ka tāpēc, ka pirms tam prezidenta darba telpas bija lietojis melnādainais, Trampa pirmā pavēle pēc inaugurācijas bija rūpīgi izmazgāt un izdezinficēt Baltā nama Ovālo kabinetu!»

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis 16. janvārī negaidīti paziņoja, ka nav pārliecināts par to, vai Lietuva vispār parakstīs Rail Baltica līgumu. Tika plānots, ka Rail Baltica līgumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeri svinīgi parakstīs 31. janvārī, kopējas tikšanās laikā. Tagad tiek ziņots, ka jaunā Lietuvas valdība izdomājusi sākt rēķināt, vai dalība Rail Baltica projektā Lietuvai vispār ir izdevīga.

Pagājušajā gadā Saeimā tika iesniegta Latvijas pilsoņu iniciatīva, kuras atbalstam tika savākti vairāk par desmit tūkstošiem parakstu.

Piedāvāsim lasītājiem atbildēt uz jautājumu, cik daudz, pērkot no ražotāja vairumā, maksā viens vienā tonī krāsots T krekls? T kreklu vairumcenas Latvijas interneta vietnēs uzrāda skaitli 3,5 eiro par vienu kreklu. Lielveikalos akciju laikā var nopirkt viena toņa krāsojuma T kreklus nedaudz zem diviem eiro par kreklu. Krekls ar izšuvumiem un zīmējumiem vai uzrakstiem maksās starp 6 un 10 eiro, bet brendu kreklu cenas būs vēl vismaz divtik lielākas.

2014. gada vidū Latvija, Baltija un visa Austrumeiropa dzīvoja fatālā baiļu atmosfērā. Tolaik tie eksperti, kuri varēja piekļūt valstu svarīgākajiem plašsaziņas līdzekļiem, zīmēja apokaliptiskas ainas. Arī Latvijas eksperti, kas vienmēr dižojās, ka mūsu krievu valodas prašana mums sniedz labāku izpratni par notikumiem Krievijā, pareģoja tālāku Krievijas agresijas ekspansiju.

2016. gads bija izcilākais gads Latvijas ekonomikā. Latvija visai pasaulei pārliecinoši pierādīja, ka Latvijas ekonomika ir visdzīvotspējīgākā pasaulē. Var notikt jebkas, pasaule var globāli pārkarst, saule var nodzist, bet Latvijas ekonomiku tas neapdraudēs – Latvijas IKP augs.

Šosvētdien apritēs tieši divdesmit pieci gadi no brīža, kad 1991. gada 25. decembrī savā pēdējā uzrunā televīzijas skatītājiem pirmais un pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs paziņoja, ka noliek savas pilnvaras un PSRS beidz eksistēt.