Laiks kamikadzēm

© F64

Pagājušajā gadā Saeimā tika iesniegta Latvijas pilsoņu iniciatīva, kuras atbalstam tika savākti vairāk par desmit tūkstošiem parakstu.

Latvijas pilsoņu tūkstoši aicināja nepiemērot iedzīvotāju ienākumu nodokli valsts pirmā līmeņa pensijām. Pagājušajā nedēļā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notika diskusija par pensionāru nodokļiem. Saeimas komisija neko tieši neizlēma, bet nosūtīja likumdošanas iniciatīvu atbildīgajām ministrijām, lai tās izvērtētu un sagatavotu atzinumus par pilsoņu iniciatīvas ieviešanu.

Ja Latvijas ekonomika ir viens vienīgs veiksmes stāsts, ja Latvijas ekonomika jau kā raķete strauji traucas augšup, tad iniciatīva atcelt nodokļus no pensijām ir atbalstāma. Ja Latvijas ekonomika nākamos piecus gadus augs par 5% katru gadu, tad nav nekādu šķēršļu, lai atbalstītu ne tikai šo iniciatīvu. Tad var palielināt skolotājiem algas nevis Izglītības ministrijas izstrādātajā pseido palielinājuma variantā, bet pa īstam. Tad var solīt lielākas finanses veselības nozarei, tad var cerēt, ka daudzi solījumi patiešām tiks izpildīti. Ja valsts ekonomika šogad augs par 5%, tad ir normāli, ka uz valdību nāk arodbiedrību līderi un, sitot dūri galdā, pieprasa visas algas un pensijas pacelt vismaz par 5% un uzreiz. Ja jūs tā apgalvojat, tad pildiet solīto! Ja Latvijas ekonomika nākamos piecus gadus augs par 5% katru gadu, tad ir laiks novērst uzkrājušās netaisnības samaksas apjomā un darbaļaužu sociālajās garantijās. Tad ir īstais laiks noteikt sociālās garantijas kā labākajās Eiropas valstīs. Tad lai Latvijā ir 35 stundu gara darba nedēļa un 54 dienu ilgs apmaksāts atvaļinājums katram strādājošajam gadā! Ir pienācis laiks pārdalīt ieguvumus no straujās izaugsmes!

Taču dialogs starp lūdzējiem un valdību veidojas tāds dīvains. Jā! Veiksmes stāsts ir! Jā! Latvijas ekonomika kā raķete trauc debesīs, pārspējot visus iespējamos Eiropas rekordus!

«Tad dodiet naudu un daudz!» saka lūdzēji.

Taču koalīcijas līderi plāta rokas un gaudo, ka naudas nav.

Diemžēl nedz iepriekšējās, nedz pašreizējās valdības līderi nespēj atzīt patiesību. Atzīšanās, ka Latvijas ekonomika ir iestigusi dziļā purvā un pēc trim gadiem ieies slīkšņā, neizskan. Šāda atzīšanās nozīmēs to, ka labējo partiju izvēlētais virziens bija strupceļš, ka visām labējām partijām ir jāuzņemas atbildība - gan morāla, gan politiska. Atzīstot to, ir godīgi jāatbild uz jautājumu, vai tie, kas mūs ieveda dziļā purvā, būs tie paši labākie, kas mūs no purva spēs izvest laukā?

Tāpēc arī dialogs starp varu un pilsonisko iniciatīvu paudējiem atgādina farsu. Valdība nemitīgi atkārto mantru par nemitīgo augšupeju un noraida visas pilsoņu iniciatīvas. Savukārt reālas diskusijas par Latvijas nākotnes aprisēm pārceļas uz akadēmisko un biznesa diskusiju platformām vai uz mediju telpu. Šeit tiek teiktas pavisam citas atziņas. Nocitēsim Latvijas Nordea bankas vadītāja Jāņa Buka teikto aģentūrai LETA: «2016. gadā dzīvojām ar domu, ka 2017. gadā atvērsies struktūrfondi un beidzot būs ekonomiskā aktivitāte. Celtniecība bija un joprojām ir 2008. gada dziļākās krīzes līmenī. Tas ir briesmīgi. Tā ir milzīga nozare. Kas būs 2020., 2021. gadā, kad beigsies struktūrfondi un jaunu subsīdiju nebūs? Ilgākā termiņā šis ir fundamentāls jautājums, kas mani uztrauc!»

Latvijas ekonomika ir pārāk atkarīga no ES fondiem. ES fondu straumes apsīkums komplektā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos izraisīs ekonomikas kolapsu vai - diplomātiskā terminoloģijā runājot - ekonomikas saraušanos. Relatīvi stabili solās būt tikai šis un nākamie divi gadi. Pēc tam būs citas prioritātes un cits problēmu loks. Tad, visticamāk, būs jānodrošina sociāla stabilitāte lejupejas apstākļos. Var cerēt, ka sāksies globāli satricinājumi un gaidāmo Latvijas ekonomikas sarukumu varēs novelt uz ārējiem faktoriem. Bet, ja nepaveiksies, tad kādā brīdī pie varas esošajiem būs uz līdzenas vietas jāsāk pielāgot valsts izdevumus ekonomiskajai un demogrāfiskajai realitātei.

Iespējamā RPIVA pievienošana LU ir tikai savdabīgs tests nākotnē nenovēršamajai masveida konsolidācijai. Kad kļūs skaidrs, ka tik lielas pensijas un tik lielam saņēmēju skaitam Latvijas valsts nespēj pavilkt, tad nodokļi no pensijām būs vienīgas likumīgais veids, kā pensijas «samazināt» utt.

Tāpēc ir normāli un saprotami, ka, saskaroties ar kārtējo tautas iniciatīvu, politiķi to nenoraida, bet kā futbola bumbu spārda no vienas atbildīgās ministrijas uz otru, zīlējot, kurš politiskais spēks vēlēsies uzņemties kamikadzes misiju, lai to noraidītu kā nākotnei neatbilstošu.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais