Latvija nevar lepoties ar daudziem izciliem sasniegumiem. Rio olimpiskajās spēlēs mēs palikām bez medaļām. Latvijas nelielā iedzīvotāju skaita dēļ mums ir grūti ieņemt pirmās vietas pasaulē pēc eksporta apjoma vai pēc patentu un izgudrojumu skaita. Taču ir viens zinātnes rādītājs, kurā Latvija beidzot ir stabili izcīnījusi pirmo vietu pasaulē.
Atbilstoši UNESCO apkopotajai informācijai, Latvija ieņem pirmo vietu pasaulē, rēķinot, cik liela daļa no kopējā zinātnes finansējuma ienāk no ārvalstu avotiem.
2013. gadā pasaules desmitnieks, vērtējot valstis ar vislielāko zinātnes finansējamu no ārvalstīm, izskatās šāds:
1. Latvija 51,6%
2. Izraēla 48,8%
3. Bulgārija 48,3%
4. Lietuva 37,1%
5. Luksemburga 32,3%
6. Čehija 27,2%
7. Melnkalne 22,5%
8. Ukraina 21,6%
9. Malta 21,4%
10. Islande 20,1%
Vērtējot valstis, kuras UNESCO jau ir iesniegušas savus datus par 2014. gadu, Latvija atkal ir pirmajā vietā. Varam, ja gribam! Beidzot esam planētas priekšgalā! Tomēr, ja Izraēlas gadījumā šāda līderība liecina par ļoti lielu visaugstākā līmeņa zinātnieku (Nobela prēmijas laureātu) koncentrāciju vienā nelielā valstī, tad Latvijas gadījumā šāda līderība planētas priekšgalā liecina, ka Latvijas valdība ir faktiski atteikusies no zinātnes un pētniecības attīstības atbalsta, izmantojot valsts resursus. Ja koalīcija turpinās pašreizējo politiku un pilnībā atteiks zinātnei valsts finansējumu, tad šajā rādītājā mūs neviens nekad neapsteigs!
Tāpēc pagājušās nedēļas nozīmīgākā zinātnes ziņa par to, ka Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta projekts Moderno materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses centrs (CAMART) sadarbībā ar Zviedrijas partneriem KTH Royal Institute of Technology un Acreo Swedish ICT uzvarēja Eiropas mēroga zinātnes projektu konkursā par Eiropas Komisijas atbalstu Horizon2020 programmā, ir jāuztver divējādi. Ir patiess prieks, ka LU Cietvielu fizikas institūts Ekselences centra attīstībai septiņu gadu garumā saņems 15 miljonus eiro no EK (papildus tam centra zinātniskās infrastruktūras pilnveidošanai tiks piešķirti vēl 16 miljoni eiro no EK struktūrfondiem), taču vienlaikus tas liecina, ka Latvijas zinātne var eksistēt, tikai pateicoties Eiropas Savienības atbalstam. Kārtējo reizi Eiropas Savienība ir tā, ka stabilizē un neitralizē Latvijas valdošo politisko spēku vampīrisko politiku. LU Cietvielu fizikas institūta panākumi apliecina to, ka Latvijā vēl nav iznīcinātas zinātņu nozares, kurās Latvijas zinātnieki ir pasaules visaugstākajā līmenī. Diemžēl ES finansējams nevar pilnībā kompensēt un aizvietot vietējo finansējumu, tāpēc Latvija, vērtējot izdevumus pētniecībai un zinātnei pret IKP, ir vienā no pēdējām vietām ES. Atbilstoši UNESCO apkopojumam, 2014. gadā Latvijā pētniecībai un zinātnei kopumā tika tērēti 0,69% no IKP. Salīdzinājumam - ES vidējais zinātnes izdevumu rādītājs togad bija 2% no IKP. Par Latviju mazākus izdevumus zinātnei atvēl tikai divas ES dalībvalstis - Kipra (0,47% no IKP) un Rumānija (0,38% no IKP).
Pat Krievijas Federācijas zinātnes finansējums ir lielāks nekā Latvijā - 1,2% no IKP. Latvijas zinātnes finansējuma līmenis - 0,69% no IKP - ir līdzvērtīgs Baltkrievijas (0,67%) un Ukrainas (0,66%) zinātnes finansējuma līmenim. Tā kā jau 2015. gadā Latvijā pētniecībai un zinātnei kopumā tika tērēti 0,62% no IKP, nav saprotams, uz kāda pamata ekonomikas ministrs un citi koalīcijas līderi sola, ka Latvijas izaugsme balstīsies uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku un strauju Latvijas lēcienu digitālajā ekonomikā.
Ar pašreizējo zinātnes finansējuma līmenī Ekonomikas ministrija ieprogrammē, lai nākotnes Latvijas specializācijas būtu tikai primitīvāko lauksaimniecības kultūru audzēšana komplektā ar papīrmalkas un zāģbaļķu eksportu.