Uzdosim vienkāršu jautājamu – kura no ministrijām ir viskompetentākā, lai izteiktu ekonomiskās izaugsmes prognozes? Atbilde ir viennozīmīga. Tā ir Finanšu ministrija! Informācija, kuru sagatavo CSP, ir ar laika nobīdi. Vispirms uzņēmumi aizpilda atskaites, tad CSP skaita, tad pārbauda un tad publisko rezultātu. Finanšu ministrijas rīcībā ir daudz precīzāka informācija. Finanšu ministrijas sistēmā ietilpst Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests. Līdz ar to ir saprotami, ka Finanšu ministrija ir struktūra, kas ir viskompetentākā un vislabāk informētā valstī, lai izteiktu ekonomiskās izaugsmes prognozes.
Precīzas prognozes ir vajadzīgas, lai uzņēmēji korekti plānotu savas biznesa aktivitātes, lai valsts izdevumi nepārsniegtu valsts budžeta deficīta limitus utt. Izvērtēsim prognozes, kuras Finanšu ministrija izteica par 2016. gada IKP. Gatavojot 2016. gada valsts budžetu, Finanšu ministrija oficiāli prognozēja, ka 2016. gadā pret iepriekšējo gadu IKP augs par 3%.
Tomēr situācija Latvijas ekonomikā pērn neliecināja par tik optimistisku izaugsmi. Celtniecības apjomi samazinājās par 20%, Krievija samazināja kravu plūsmu uz Latvijas ostām utt. CSP aprēķini pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem liecināja, ka 2016. gada pirmajā ceturksnī IKP izaugsme bija 2,1%, bet otrajā ceturksnī - 2,0%.
Līdz ar to 2016. gada otrajā augustā Finanšu ministrija izaugsmes prognozi koriģēja, samazinot IKP izaugsmes plānu līdz 2,5% gadā. Citēsim Finanšu ministrijas paziņojumu: «Uzsākot 2017. gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2016.-2019. gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet 2017. gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%.»
2016. gada 31. oktobrī CSP publiskoja IKP ātrā novērtējuma rezultātus, kas liecināja, ka IKP pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem trešajā ceturksnī bija pieaudzis tikai par 0,8%. Tajā pašā dienā Finanšu ministrija izplatīja paziņojumu, ka «šāds IKP pieauguma tempu sabremzējums bija negaidīts». Finanšu ministrija izteica prognozi: «Ļoti iespējams, ka, publicējot izvērsto IKP aprēķinu, tas tiks nedaudz koriģēts uz augšu.» Lai nomierinātu publiku, Finanšu ministrija paziņoja, ka «ekonomikas konfidences indeksi rāda, ka ekonomikas piebremzēšanās ir bijusi ar pārejošu raksturu».
Finanšu ministrijas prognoze par IKP korekciju uz augšu bija pilnīgi aplama. Precizējot IKP izaugsmes rādītājus trešajam ceturksnim, CSP secināja, ka IKP gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan neizlīdzinātiem datiem ir audzis tikai par 0,3%. Pēc šī paziņojuma ikviens, kurš ir draugos ar elementāru matemātiku, varēja aprēķināt, ka, pieņemot, ka katra ceturkšņa svars IKP gada aprēķinā ir aptuveni vienāds, pie šādiem triju ceturkšņu rādītajiem, lai visā 2016. gadā sasniegtu 2,5% pieaugumu, 2016. gada ceturtajā ceturksnī IKP izaugsmei pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem būtu jābūt +5,6%.
Vai gada nogalē Finanšu ministrija koriģēja 2016. gada izaugsmes prognozi? Nē! Finanšu ministrija 2016. gada 30. novembrī izplatīja šādu «prognozi»: «Lai arī trešā ceturkšņa dati kopumā ir uzrādījuši ļoti zemu ekonomikas izaugsmi, pašlaik ir visi priekšnosacījumi, lai nākamajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme kļūtu ievērojami straujāka. Jaunākie īstermiņa dati rāda, ka oktobrī būtiski aktīvāka ir kļuvusi ES fondu līdzekļu apguve un kopējie valsts izdevumi investīcijām bijuši par 11,3% lielāki nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, un būtiski palielinājušies arī citi valsts izdevumi, stimulējot kopējo ekonomikas izaugsmi.»
Korekciju par 2016. gada IKP Finanšu ministrija veica tikai pēc tam, kad šī gada 30. janvārī CSP publiskoja IKP ātro novērtējumu, ka 2016. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, IKP pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir audzis par 2,1%.
Atbildot uz to, šī gada 30. janvārī izplatītajā paziņojumā Finanšu ministrija atzina: «Saglabājoties šādai ceturtā ceturkšņa izaugsmei, Latvijas IKP pieaugums 2016. gadā kopumā pēc neizlīdzinātajiem datiem veidos 1,6%.» Finanšu ministrija arī apsolīja: «Detalizētas vidējā termiņa makroekonomiskās izaugsmes prognozes Finanšu ministrija izstrādās nākamā mēneša laikā.»
Salīdzināsim Finanšu ministrijas darba precizitāti ar sportu. Iztēlojieties, ka kāds treneris aicina Latvijas sportisti sūtīt uz augstlēkšanas sacensībām un prognozē, ka sportiste pārlēks 2 metru augstumu (Rio olimpiskajās spēles zelta medaļai pietika ar 1,97 metriem). Kad sportiste jau ir sacensībās, treneris prognozi samazina. Augstlēcēja ir laba, bet pārlēks 167 centimetrus. Taču, kad pienāk sacensību diena, tad sportiste ar lielu piepūli pārvar 107 centimetru augstumu! Novērtējiet šāda trenera profesionalitāti!
Piemērā visas skaitliskās proporcijas ir kā Finanšu ministrijas IKP prognozei un sasniegtajam IKP rezultātam. Līdz ar to ir divi varianti. Darbā Finanšu ministrijā ir sapulcināti neiedomājami zemas kompetences nejēgas un neprofesionāļi. Ir otrs variants. Finanšu ministrijas darbinieki ir kompetenti, bet viņiem ir dota politiska pavēle - melot! Finanšu ministrijas darbinieki paklausīgi pilda pavēli un pārvērš ministrijas publisko komunikāciju par melu laboratoriju, maldinot visus par Latvijas ekonomikas perspektīvām.