Saprātīgākie ļaudis no Latvijas valdības, kā, piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Neatkarīgā, 25. janvāris), ir sapratuši, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmju lielums pašlaik nav paceļams lielākajā daļā Latvijas.
Pašlaik pati kritiskākā situācija ir tiem, kuriem piemēro maksimālo nekustamā īpašuma likmi, bet kuriem nav un, izskatās, arī nekad nebūs tik lieli ienākumi, lai šādas likmes maksātu, kā arī tiem, kuriem nav naudas, lai pabeigtu uzsākto celtniecību vai lai nodotu mājokļus ekspluatācijā, un kuriem pašvaldība sāk piemērot nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% lielumā.
Pašreizējās koalīcijas partiju ideologi pirms desmit gadiem solīja, ka mūsu paaudze dzīvos Eiropas vidējo ienākumu līmenī. Ļoti daudzi šiem solījumiem noticēja un savu dzīvi ieplānoja, uzņemoties saistības, lai iekārtotu mājokli nevis atbilstoši nabadzīgas zemes standartiem, bet atbilstoši Eiropas līmenim.
Labējā koalīcija savus solījumus attiecībā pret iedzīvotāju ienākumiem nav izpildījusi. Latvija kā bija, tā arī ir palikusi viena no visnabadzīgākajām Eiropas valstīm. Turklāt, zinot, ka pagājušā gada izaugsmes rādītājs ir tikai 1,6% gadā, nav jābūt izcilam matemātiķim, lai saprastu, ka ar šādu izaugsmes ciparu Latvijas pašreizējā pusmūža ļaužu paaudze Eiropas vidējo ienākumu līmeni nesasniegs nekad. Nekad.
Līdz ar to daudzas ieplānotās ieceres un saistības nav un nebūs pavelkamas. Lielākajai daļai Latvijas ģimeņu pašlaik ir pilnīgi pašnāvnieciski ņemt kredītus, cerot, ka pēc diviem vai trim gadiem algas un pensijas būtiski pieaugs. Labklājības ministrs Jānis Reirs ir atklāts - pensiju sistēmu gaida kolapss. Sociālais budžets tūdaļ būs izslaukts tukšs. Uz lielākiem ienākumiem cerību nav, bet labējā koalīcija ir tā ieskrējusies nekustamā īpašuma nodokļu sloga paaugstināšanā, ka Latvija jau tuvojas bagātāko ES valstu līmenim. Taču atšķirībā no bagātajām ES valstīm mums nav paredzēta vietējo iedzīvotāju aizsardzība no pārmērīga nodokļu sloga pieauguma.
1948. gadā okupācijas vara Latvijas zemniekus aplika ar nenomaksājamiem nodokļiem, lai tos «brīvprātīgi» sadzītu kolhozos, bet pašreizējie liberālie internacionālisti ar Staļina laika metodēm sākuši padzīt latviešus no viņu zemes.
Bez nepavelkamām nekustamā īpašuma nodokļa likmēm otra problēma ir nereālās kadastra vērtības, no kurām nepavelkamos nodokļus rēķina.
Viens no terora instrumentiem ir nereālās kadastra cenas. Laikā, kad notika rosīga tirgošanās ar Šengenas vīzām Ukrainas un Krievijas miljonāriem, nekustamo īpašumu cenas fantastiski sakāpa. Tagad tas ir atainojies kadastra vērtībās. Taču, kad izmisumā iedzīts pensionārs savu bezgala augstā cenā novērtēto vasaras mājiņu (būdu), piemēram, Carnikavā mēģina pārdot, tad izrādās, ka to neviens nevēlas pirkt, jo bankas par zemi vai reāli neapdzīvojamām mājiņām kredītus nedod. Bet valsts, kura šādu sistēmu uztur, nevēlas uzņemties atbildību par finanšu sekām. Ja kadastra cena ir noteikta pārāk augsta, tad no šādas cenas tiek iekasēts pārmērīgi liels nodoklis. Ja pat par kadastra vērtību īpašumu nevar pārdot, tad tiem, kas šādas cena sarēķināja, vajadzētu kompensēt starpību! Turklāt pārmaksātie nodokļi ir jāatmaksā. Šāda sistēma vismaz būtu taisnīga.
Nenomaksājami lielas nekustamā īpašuma nodokļa likmes kopā ar vietējo cilvēku ienākumiem nepavelkamu kadastra vērtību ir jāuztver kā savdabīgs terors pret vietējiem iedzīvotājiem.
Ar to nepietiek, ka viens vai divi ministri ir sapratuši, ka esošā sistēma nav pavelkama lielākajai daļai Latvijas ļaužu. Ir nekavējoties jāizbeidz politika, kas ir vērsta uz vietējo iedzīvotāju padzīšanu no Latvijas. Satversmes preambulā ir jāieraksta, ka valsts varas pirmais uzdevums ir aizsargāt Latvijas tautu. Ir nekavējoties jāpieņem vietējo iedzīvotāju aizsardzības likums. Īpašuma nodokļu kopējā summa nedrīkstētu pārsniegt 1% no vietējo iedzīvotāju gada ienākumu kopsummas.
Ja valsts vara nevēlas atteikties no vietējo iedzīvotāju terorizēšanas, tad, izvēloties vietējo varu novados un pilsētās, izvēlamies balsot par tiem, kas ar savu darba pieredzi ir pierādījuši, ka nostāsies vietējo iedzīvotāju, nevis starptautisko spekulantu pusē.