Latvijas ekonomikas veiksmes stāsts – paklausīgais IKP

© F64

2016. gads bija izcilākais gads Latvijas ekonomikā. Latvija visai pasaulei pārliecinoši pierādīja, ka Latvijas ekonomika ir visdzīvotspējīgākā pasaulē. Var notikt jebkas, pasaule var globāli pārkarst, saule var nodzist, bet Latvijas ekonomiku tas neapdraudēs – Latvijas IKP augs.

2016. gads bija ieplānots kā izcils IKP izaugsmes gads. Pēc oficiālās prognozes, kura tika iekļauta 2016. gada valsts budžeta aprēķinos, IKP izaugsmei bija jābūt 3% gadā. Ja Latvijas valdība ir devusi pavēli - IKP nedrīkst neklausīt!

Tiesa, neklausīt valdošās koalīcijas pavēlei atļāvās kravu pārvadājumi un kravu apgrozība ar sauszemes, jūras un cauruļvadu transportu, kuri jau no gada pirmajiem mēnešiem sāka samazināties (2016. g. trešajā ceturksnī pret 2015. g. trešo ceturksni dzelzceļa kravu pārvadājumi samazinājās par 20,3%, autotransporta kravu pārvadājumi bija par 11,0% mazāki, bet cauruļvadu transporta apjomi atļāvās sarukt pat par 49,0%. Nepiedienīgi uzvedās arī ostu apgrozījums, kas šī gada trešajā ceturksnī bija par 7,9% mazāk nekā gadu iepriekš).

Jau no gada pirmajiem mēnešiem apklusa betona maisītāju melodiskā dūkšana Latvijas būvlaukumos (CSP: «2016. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 22%»).

To padzirdot, dzelzsbetona stingrības iemiesojums - finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola - neizturēja. Finanšu ministrijas oficiālā IKP prognoze tika samazināta līdz 2,5% gadā. IKP tika atļauts nedaudz samazināt ātrumu tempu, bet pavēle augt netika atcelta. Tika piedraudēts IKP «pielikt pie sienas», ja tas koalīcijas pavēli neizpildīs. IKP nekas cits neatlika kā pavēli pildīt.

Lai gan 2016. gada trešajā ceturksnī ar sabiedrisko transportu pārvadāja tikai 59,7 miljonus pasažieru, kas bija par 2,2% mazāk nekā 2015. gada trešajā ceturksnī, IKP strauji palēcās augšup.

Kad atklājās, ka graudaugu kopraža šogad būs vismaz par sesto daļu (17%) mazāka nekā pērn (graudaugu kopraža 2015. g. bija 3 miljoni tonnu, bet 2016. gadā diemžēl tikai 2,5 miljoni tonnu), IKP atbildēja: «Pat ja Latvija 2016. g. nenovāks nevienu graudu un nākotnē graudus Latvija pārtrauks audzēt vispār - IKP tik un tā augs!»

Kad tika paziņots, ka 2016. gada Eiropas Savienības fondu apguve kavēsies, tad IKP atbildēja: «Latvijas IKP augs arī tad, ja nesaņemsim neviena centa no ES fondiem!»

Pēc tam, kad Latvijas Banka sāka celt trauksmi par to, ka šogad «Latvijas ekonomikā investīcijas ir zemākajā līmenī (16% no IKP), kāds pieredzēts kopš iestāšanās ES» (www.makroekonomika.lv/latvijas-bankas-prognozes), IKP atbildēja ar homēriskiem smiekliem un nocitēja CSP paziņojumu: «Šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 0,3% gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan pēc neizlīdzinātiem datiem.»

Kad Latvijas mājsaimniecības atteicās ņemt papildu kredītus un rezultātā mājsaimniecību kredītportfelis turpināja sarukt (2016. g. oktobrī mīnus 2,3% pret iepriekšējo gadu), Latvijas IKP tam «ielika bietē», paziņojot par 0,3% izaugsmi pret iepriekšējo gadu.

Būsim mierīgi. Lai kas notiktu Latvijas ekonomikā, kravu plūsma var apstāties vispār, ostas var tikt aizslēgtas uz visiem laikiem - Latvijas IKP augs.

Uz visiem muļķīgajiem jautājumiem mēs varam dot skaidru atbildi! Kas notiks, ja ES fondi izbeigsies? Tas nekas! IKP augs! Kas notiks, ja investīcijas Latvijā vispār netiks veiktas? IKP atbildēs ar vēl straujāku izaugsmi!

Ko Latvijas ekonomikai gaidīt no 2017. gada?

Jūs neticēsiet - IKP augs! Koalīcija ir ieplānojusi vēl straujāku IKP izaugsmi nekā 2016. gadā. IKP ir pavēlēts augt pat par 3,5%, un nešaubieties - IKP augs.

Tas nekas, ka šogad samazinājās izsniegto būvatļauju skaits. 2015. gada trešajā ceturksnī tika izsniegtas būvatļaujas 87 rūpniecības objektiem, bet 2016. g. trešajā ceturksnī tika izsniegtas būvatļaujas vairs tikai 39 objektiem. Nākamgad IKP augs. Cels kaut vai bez atļaujām, jo IKP ir pavēlēts augt.

Tāpēc Jaungada naktī uzsauksim tostu par to, lai Latvijas IKP valdības pavēles pildītu vēl apņēmīgāk, un novēlēsim Latvijas IKP vēl straujāku izaugsmi 2017. gadā!



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais