Kas ir patriotisks eksports

17. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas preču kvalitātes uzraudzības struktūra Rospotrebnadzor atklājusi sanitāro un kvalitātes neatbilstību trijos Ostankinas piena kombināta produkcijas izstrādājumos.

Tas bija visai ikdienišķs notikums arī Krievijas mērogā, jo Rospotrebnadzor strādā vairāk nekā 100 tūkstoši darbinieku, kas gada laikā veica vairāk nekā 100 000 plānveida pārbaužu un sūdzību izskatīšanu, pārbaudot vienu miljonu preču vienību.Šī ziņa palika praktiski nepamanīta Latvijas mediju telpā. Sociālajos tīklos izpalika apgalvojumi, ka Ostankinas piena kombināts tiek sodīts, jo tā vadība aicināja boikotēt Soču olimpiskās spēles, Facebook netika apgalvots, ka Putins šādi ir pavēlējis sodīt kombināta īpašniekus par prasību atzīt okupācijas faktu.

Savukārt, kad pirms nedēļas Rospotrebnadzor ziņoja, ka uz Liepājas uzņēmuma Kolumbija saražotajām šprotu kārbām tauku saturs atšķiras no marķējumā norādītā, sacēlās patiesa vētra. Laikrakstu komentāros un sociālajos tīklos tika pieminēts viss; gan tas, ka tas ir brīdinājums Valsts prezidentam neatcelt braucienu uz Soču olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, gan tika traktēts, ka pēc Lietuvas piena eksporta aizlieguma mēs jau esam nākamie rindā utt.

Savukārt paši šprotu ražotāji bija mierīgi – tehniska kļūme. Kad pagājušā gada sākumā vairāki ES gaļas izstrādājumu ražotāji pieļāva «tehnisku kļūmi» un nenorādīja, ka saldēto kotlešu masā ir iemalta zirga gaļa, tad skandāls izvērtās visas Eiropas mērogā. Kad atklājās, ka gaļas produkcijas marķējums neatbilst saturam, tad no Eiropas Savienības valstu veikalu plauktiem tika atsaukti un iznīcināti miljoniem konservu kārbu un saldētas gaļas preču iepakojumu. Pat Latvijas PVD lika uz zirga gaļu saturošas vietējās produkcijas iepakojuma norādīt patieso sastāvu, nepieņemot taisnošanos, ka zirgs tik un tā ir «liels lops». Tas bija normāli, un to netraktēja kā pret kādu valsti vērstu tirdzniecības kara pieteikumu.

Šeit mēs nonākam pie atbildes uz jautājumu, kas ir patriotiski un nacionāli? Vai ir patriotiski ražot kaut ko, kas neatbilst

Eiropas kvalitātes standartam, un dzīt to uz Krieviju, cerot, ka krievi «visu apēdīs»?

Varbūt tomēr patriotiski ir ražot un tirgot tikai kvalitātes standartiem atbilstošu produkciju? Ja mūsu produkcija ir nevainojama, ja tā atbilst visiem Krievijas un ES kvalitātes standartiem, bet tās realizāciju aptur Krievijas Rospotrebnadzor pārbaudītāji, tad to var uztvert gan kā kukuļu spiešanu no attiecīgā ražotāja, gan kā valsts politiku. Patriotiski ir gan vietējam patēriņam, gan eksportam ražot tikai kvalitatīvu un standartiem atbilstošu pārtiku.

Ja marķējumi tiek līmēti, pieļaujot tehniskas kļūmes, tad šādu rīcību nevajag aizstāvēt, apgalvojot, ka jebkura Rospotrebnadzor pārbaude ir tikai un vienīgi Vladimira Putina ģeopolitikas turpinājums. Vēl stulbāk (Latvijas Avīze, 17.01.) ir deklarēt – ja Latvijas uzņēmumi, kuri pieder Krievijas pilsoņiem, šo faktu norādīs uz šprotu kārbām, tad šo uzņēmumu produkcijas kvalitāte Krievijā noteikti netiks pārbaudīta.

Nekvalitatīvas pārtikas produkcijas realizācija un eksports būtu momentā jāaptur mūsu pašu PVD neatkarīgi no tā, kam uzņēmums pieder, jo nekvalitatīvas preces eksportēšana var radīt problēmas un zaudējumus pilnīgi visiem, arī lielākai daļai Latvijas ražotāju, kas ražo kvalitātes standartiem neatbilstošu produkciju.