Ar pasaulē un Latvijā notiekošo mūžam tik sievišķīgi neapmierinātā Elita Veidemane, kura gatava vīrišķīgi nospārdīt katru, kas nepauž viņas, tātad pareizo, viedokli 30. oktobrī NRA ir publicējusi rakstu. Izskatās, ka tas ir bijis iecerēts kā viedoklis par Eiropas Parlamenta rezolūciju, kura nosoda neofašistu vardarbības palielināšanos Eiropā, lai gan par rezolūcijas saturu nekas nav minēts. Tā kā šajā viedoklī pieminēts arī mans uzvārds, esmu spiesta reaģēt un atgādināt dažas patiesības.
Pirmkārt, izsakoties par kādu dokumentu, vispirms obligāti ir nepieciešams to izlasīt. Pretējā gadījumā vienmēr sanāk kā slavenajā Borisa Pasternaka darba "Doktors Živago" apspriešanā: "Romānu lasījis neesmu, bet viedokli izteikšu". Tas, ka 99 procenti EP balsojuma komentētāju neko nav lasījuši, ir acīmredzams, un Veidemane, šķiet, ir viena no viņiem.
Otrkārt, ja runājam par rezolūcijas būtību, tad tā aktualizē visai Eiropai aktuālo neofašisma problēmu. To, ka problēma pastāv un kļūst arvien satraucošāka, apliecina kaut vai virkne politiski motivētu slepkavību, kas pēdējos gados ir notikušas vairākās Eiropas valstīs un no kurām vislielāko rezonansi radīja 77 bērnu un jauniešu slaktiņš Norvēģijā, Ūteijas salā.
Treškārt, man patiešām nav pieņemami dažādu novirzienu radikāli uzskati un jo īpaši radikāla politika, kurai raksturīga vardarbība. Tas attiecas gan uz komunisma un neokomunisma visdažādākajiem strāvojumiem, gan uz fašismu, nacionālsociālismu, neofašismu, gan citiem virzieniem, kas politiskus jautājumus risina ar spēku līdz pat citādi domājošo iznīcināšanai.
Ceturtkārt - par Veidemanes kundzes vislielāko dusmu izvirdumu izsaukušo teikumu rezolūcijā, kurā pieminēts 16. marta gājiens Latvijā. Visa ALDE politiskā grupa, kurā es strādāju, un liela daļa Parlamenta, balsoja pret konkrētu notikumu un valstu pieminēšanu. Šis viedoklis diemžēl neguva vairākuma atbalstu. Taču strīdi par to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs ir viens vai otrs piemērs, nemaina rezolūcijas būtību - rezolūcija nav par vienu vai otru gadījumu, bet gan par nepieciešamību risināt problēmu.
Piektkārt, Veidemanes kundzei es iesaku kaut vai noskatīties pašlaik Latvijā aktuālo filmu "Tēvs Nakts", lai saprastu, ka neko tādu vēlreiz nedrīkstam pieļaut. Mūsu salīdzinoši nesenās vēstures objektīva izvērtēšana gan prasīs ne vienu gadu desmitu vien.
Sestkārt, vēlos darīt zināmu Veidemanes kundzei, ka par rezolūciju nobalsoja 73,3 procenti Eiropas Parlamenta deputātu, pret - 18,6%, bet gļēvi atturējās - 8,1%. Par balsoja arī labēju un konservatīvu uzskatu piekritēji. Vēlreiz uzsveru, ka rezolūcija nav vēršanās pret Latviju, bet gan pret neofašisma problēmu Eiropā. Pasludināt vairāk par 70 procentus EP deputātu par Kremļa aģentiem ir tas pats, kas sev izrakstīt garīgās nabadzības apliecību. Starp citu - mūsdienās neofašistu vidū ir pietiekami daudz Putina atbalstītāju un sabiedroto, un viņu aizstāvēšana ir Kremļa saimnieka "noderīgo idiotu" rūpals. Nevajag viņiem piebalsot.
Iveta Grigule-Pēterse, Eiropas Parlamenta deputāte
