Pilsoņi varēs iniciēt ES likumdošanu

Eiropas Parlaments (EP) 15.decembra balsojumā apstiprināja Lisabonas līgumā paredzēto "Pilsoņu iniciatīvu", kas nosaka, ka Eiropas Komisija (EK) turpmāk varēs izstrādāt jaunus Eiropas Savienības (ES) likumu priekšlikumus, ja to pieprasīs vismaz viens miljons ES pilsoņu, aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojs Latvijā.

Parlaments "Pilsoņu iniciatīvu" apstiprināja ar 628 balsīm "par", 15 balsīm "pret" un 24 balsīm "atturoties".

Pieņemtais lēmums paredz, ka Pilsoņu komiteja, kuru veidos pārstāvji no vismaz ceturtdaļas ES dalībvalstu pilsoņiem (pašreiz tās ir 7 valstis), varēs EK pieteikt iniciatīvas priekšlikumu. Kad EK būs pārbaudījusi, vai priekšlikums ir reģistrējams, pilsoņi varēs uzsākt parakstu vākšanu vai nu elektroniski, vai arī uz papīra.

Nepieciešamais parakstu skaits - viens miljons - būs jāsavāc 12 mēnešu laikā. Katrā dalībvalstī būs jāsavāc minimālais parakstu skaits (robežās no 3750 parakstiem Maltā līdz 74 250 parakstiem Vācijā). Latvijā būs nepieciešams savākt 6000 parakstu.

Dalībvalstis apstiprinās informāciju par parakstītājiem, tāpēc katra valsts izlems, kāda informācija būs nepieciešana, un lielākoties tā varētu būt prasība norādīt personas identifikācijas kartes numuru vai kodu. Visiem parakstītājiem jābūt ES pilsoņiem un atbilstošā vecumā, lai varētu piedalīties Eiropas vēlēšanās (to nosaka nacionālā līmenī).

Procesa noslēgumā EK trīs mēnešu laikā būs jāizlemj, vai uzsākt jauna likuma priekšlikuma izstrādi, un savs vērtējums Komisijai būs jāpaziņo publiski.

Deputāti arī panāca, ka procedūra ir saprotamāka, nekā tas bija sākotnējā priekšlikumā, un EP deputāts Alēns Lamasūrs (EPP/Francija), atbildīgais par jautājuma virzību EP, pirms balsojuma debatēs uzsvēra, ka "Eiropas Savienība kļūs atvērta iesaistīšanās demokrātijai. Pilsoņiem tiks nodrošinātas tādas pašas politikās iniciatīvas tiesības kā Parlamentam un Padomei".

Deputāte Zita Gurmaja (S&D/Ungārija) norādīja, ka "pilsoņu iniciatīva ir unikāla iespēja, jo pilsoņi var kopīgi vienoties un darīt mums zināmu, vai labi veicam savu darbu. Šāda atgriezeniskā saite mums ir ļoti nepieciešama".

EP mērķis bija padarīt procedūru pēc iespējas vienkāršāku un saprotamāku, un tā galvenās prasības ir apstiprinātas, jo minimālais valstu skaits parakstu vākšanai tika pazemināts no trešdaļas uz ceturtdaļu, un atbilstoša pārraudzība tiks nodrošināta visām iniciatīvām, kurām savākts viens miljons parakstu.

Pateicoties deputātiem, Komisijai būs jānodrošina rokasgrāmatas izstrāde, kas saprotamā veidā organizatoriem izskaidros procedūru, kā arī jānodrošina palīdzības dienests un bezmaksas programmatūra parakstu vākšanai tiešsaistē.

ES Padomei vēl formāli jāapstiprina regula, un tas varētu notikt turpmāko nedēļu laikā. Dalībvalstīm būs viens gads tās piemērošanai, līdz ar to paredzams, ka pilsoņi savas iniciatīvas tiesības varēs sākt īstenot dzīvē 2012.gada sākumā.

Pasaulē

Rokmūzikas trakajā pasaulē šokējoša uzvedība parasti netiek nosodīta. Patiesībā tā gandrīz tiek uzskatīta par obligātu, raksta “BBC News”. Ja šajā ziņā pastāv kādas robežas, neviens tās nav pārkāpis biežāk nekā Džons Maikls Osborns, labāk pazīstams kā Ozijs Osborns jeb Tumsas princis, kurš nomira otrdien 76 gadu vecumā. Šī iesauka nav nejauša. Ozijs to ieguva no grupas “Black Sabbath” faniem par savu drūmo skatuves tēlu un dziesmu tekstiem, kas bija pilni ar atsaucēm uz okultismu. Bet tas, ko Ozijs izdarīja 1982. gada 20. janvāra vakarā, kad nelaimīgam mazam sikspārnim tika nokosta galva, bija patiesi kas neprātīgs – pat zinot mūziķa ļoti vaļīgos uzvedības paradumus.

Svarīgākais