"Nepatīkami, ka jūrmalnieki atkal izskatīsies pēc muļķiem," sarunas beigās secina Zigurds Starks, Jūrmalas domes deputāts. Līdzināšanās Muļķu zemes pavalstniekiem gan draud tikai deputātu korpusam, jo pērnā gada beigās viņi nodeva pilsētnieku apspriešanai Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu turpmākajiem divpadsmit gadiem.
Z. Starks kopā ar pārējiem sešiem opozīcijas deputātiem balsoja pret tā nodošanu apspriešanai, jo "pilnīgi skaidrs, ka tik absurdu projektu neapstiprinās neviena vides ministrija". Par pilsētnieku izpratni Z. Starks tomēr šaubījās, jo "cilvēks, palūkojoties uz planšetēm, labākajā gadījumā varbūt nojautīs, kas tuvākajā nākotnē notiks ar ielu, kurā viņš dzīvo, bet ne ar pilsētu kopumā: plānojums vienkāršajam aplūkotājam būs neizprotams".
Taču pilsētas jaunā vīzija, manuprāt, vedina uz daudz plašākiem secinājumiem, kas attiecināmi ne tikai uz Jūrmalu vien, bet arī uz valsti kopumā: kāds ir dažādu līmeņu deputātu godaprāts un atkarība ne tikai no legālās, kaut arī nereti uzpūstās darba algas (deputāts, komitejas vadītājs, valdes loceklis utt.), bet arī no investoru, kā smejies, fiskālajiem mājieniem.
– Vispirms – kādu iespaidu uz jums kopumā atstāja jaunais Jūrmalas attīstības plāns?
– Domes sēdē izskanēja priekšlikums: iedzīvotāji šo plānu apspriedīs, pielabos, un tad jau mēs to pieņemsim. Piedodiet, bet šis plāns nav izdevies, tas ir slikts, tas jānoraida un jāsāk veidot no jauna. Tad jābūt pilnīgi citiem uzstādījumiem. Šajā plānā galvenais uzstādījums ir tāds, ka pilsēta attīstās uz dabas pamatņu rēķina – attīstītāji ir paredzējuši apbūvēt 200 hektārus dabas pamatņu teritoriju! Ar dabas pamatnēm es saprotu gan pludmali, gan palieņu pļavas un upmalu. Uzstādījumam jābūt tādam: pilsēta attīstās uz degradēto teritoriju rēķina, kā arī tajās teritorijās, kurās jau ir kāda apbūve, un pilsētā tiek attīstīti jau esošie kūrorta objekti. Mums jābūt skaidrībai par to, ko mēs vispār gribam attīstīt. Ja domājam par kūrorta attīstību, tad – cik noslogoti ir objekti, kurus varam dēvēt par kūrorta objektiem? Nākamgad, iespējams, tiks pabeigta Ķemeru sanatorijas rekonstrukcija, netālu ir sanatorijas Līva izdemolētais korpuss, tālāk – Mihaila Malkiela vadītā Jaunķemeru sanatorija, kas nav pārslogota, tālāk – Krievijai piederošā sanatorija Jantarnij bereg, Vaivaru rehabilitācijas centrs, kas katru gadu sūdzas par naudas trūkumu un draud slēgties ciet, tālāk – pansionāts Liesma, sanatorija Rīgas līcis, sanatorija Marienbāde, sanatorija Dzintari, Zinātnes nams. Ir vismaz desmit objekti, kuri būtu jāattīsta, taču tie plānā ir vienkārši iezīmēti bez attīstības. Lielākā daļa no tiem joprojām stāv tukši, bet attīstītājus tas neinteresē! Jaunajā plānā mums vajadzētu redzēt, ka minētie objekti sākuši intensīvi strādāt, un tikai tad sākt spriest par jauniem objektiem.
– Manuprāt, pilsētas attīstītājiem vajadzētu domāt ne tikai par celtnēm, bet arī par vienotu kanalizācijas sistēmu: iespējams, tieši tās trūkuma dēļ sāk applūst Vaivaru rajons.
– Jā, to desmit gados varētu izveidot. Tas, ka nav kanalizācijas sistēmas, veicina lielo meža masīvu pārpurvošanos. Jūrmala taču veidojusies kā jūras joma – viļņainas kāpas veidā, un ielejas starp pakalniem kļūst mitras, tur sāk augt lapu koki, līdz ar to izzūd Jūrmalai tik raksturīgais un būtiskais priežu mežu gaiss. Lūk, par tādām lietām jādomā, bet attīstītāji piedāvā līst iekšā dabas pamatnēs un tās izcūkot!
– Pagaidiet, bet attīstītāji diez vai paši būs izdomājuši tieši šādu konceptuālu risinājumu.
– Tad jādomā, kas ir ieinteresēts līst dabas pamatnēs. Vai tie ir jūrmalnieki, pilsētas viesi vai investori? Diez vai jūrmalnieki un pilsētas viesi vēlēsies kā galvenos apskates objektus šeit aplūkot divdesmit stāvu namus un iebetonētus upes krastus. Viņi šeit gribēs redzēt un sajust dabu. Tātad šādu Jūrmalu gribēs redzēt vienīgi investori. Varat secināt: katras augstceltnes īpašniekam ir bijusi liela ietekme Jūrmalas domē. Neesmu pret to, lai Jūrmalā būvētu modernu celtņu pudurus, bet jāatrod piemērota vieta šādai pilsētai pilsētā, taču tādam projektam vēl nav pienācis laiks.
– Jauno pilsētas attīstības vīziju veidoja SIA Grupa 93. Kā tika izvēlēta šī SIA?
– Nezinu, vai bija konkurss. Mani kā opozīcijas pārstāvi tiem procesiem klāt nelaida. Es tomēr būtu izmantojis pilsētas resursus – cilvēkus, kas strādā būvvaldē. Cik zinu, par attīstības plāna projektu Grupai 93 nolīgts samaksāt 150 000 latu. Taču šis plāns var noderēt tikai kā slikts piemērs un zvēresta vieta deputātiem, lai viņi, pie tā stāvēdami, solītu nemūžam neko tādu neatbalstīt.
– Ļoti tālredzīgi attīstītāji: Lielupes grīvā tie izdomājuši būvēt desmit stāvu mājas. Nav slikti dabas pamatnē.
– Tur varētu būt jaunā osta, mols, un tas varētu laika gaitā apaugt ar divstāvu apbūvi, tādu, kāda vērojama pasaules ostās.
– Jā, piemēram, Sanfrancisko: tur okeāna krastā ir veikaliņu un restorānu rindas, kur tirgo jūras veltes un visu, kas saistīts ar jūru. Fishermen"s Wharf latviskā garā.
– Nekā tāda tur nebūs. Blakus privātmājām, kas jau izsenis tur sabūvētas, paredzēts uzbliezt daudzstāvu namus. Bet pats bīstamākais ir tas, ka ir paredzēts – gandrīz gar visu Lielupes krastu atļaus likt pontonus, uz kuriem varēs sliet mājas līdz astoņu metru augstumam.
– Piedodiet, bet upes krasts vairs nebūs pieejams?
– Kāpēc ne – iespējams, pa kādu šķirbu jūs varēsiet aizlīst burciņu nomazgāt... Bet ir tā. Baznīca ir definējusi, ka tā savās ēkās netaisīs tirgu. Tad kāpēc lai mēs nevarētu definēt, ka mūsu baznīca ir jūras krasts, kāpas, Lielupes krasts un palieņu pļavas, – tur mēs netaisām nedz tirgu, nedz citus ārprātus. Mēs nedrīkstam attīstīt Jūrmalu uz dabas pamatņu rēķina. Savulaik Jūrmalas patriots Leopolds Ozoliņš teica: upes krastam jābūt tādam, lai māju jumti tik tikko izceltos no kokiem un meldriem, – visam jābūt vienotā ainavā. Diemžēl jāatceras padomju gadi: toreiz daudzstāvu apbūve nelīda pašās kāpās un pašā upes krastā. Tagad šī apbūve diemžēl ir trīskāršojusies. Savukārt Varkaļu kanāls iezīmēts kā piecu stāvu apbūves rajons. Kādi pieci stāvi?! Tur var būt dažas būves, kas paredzētas makšķernieku atpūtai vai kaut kam tamlīdzīgam. Bet tur kartē iezīmēti iebraucamie ceļi, kas jābūvē dabas pamatnē! Tā automātiski degradējas.
– Viena no spožākajām attīstītāju idejām ir – būvēt dambi palieņu pļavās.
– Jā, Lielupe vietām pārplūst, un daba tāpēc ir izdomājusi palieņu pļavas. Taču attīstītāji mēģinās pārspēt upi viltībā, uzbūvējot palieņu pļavās betona dambjus – lai neizskalo pļavas.
– Es pareizi sapratu – iegrožosim Lielupi betona krastos?
– Tieši tā. Es saku: nu tad aizberiet to upi pavisam ciet, sanāks kārtīgs būvlaukums.
– Slokā, kur upes krastā ir attīrīšanas iekārtas, šķiet, bija paredzēts uzbūvēt biogāzes elektrostaciju.
– Jā, to aktīvi lobēja deputāts Māris Dzenītis: bija iespēja saņemt Eiropas naudu, veidot darbavietas... Bet tagad es redzu: plānā paredzēta piecstāvu, desmitstāvu apbūve un 60% apbūves blīvums.
– Un kur tad palika biogāze?
– Tur, kur parasti paliek. Dabū Eiropas naudu kādus divus miljonus eiro, uzbūvē ražotni, pastrādā pāris gadus, pārtrauc... Un tad ražotnes vietā uzbūvē dzīvojamās mājas. Savukārt tur, kur ir bijusī Slokas papīrfabrika – tā tomēr ir ražošanas teritorija ar dzelzceļu, ar labu kanalizāciju, ar augstsprieguma līniju – attīstītāji iekrāso kā divpadsmit stāvu apbūvi. Kurš var paskaidrot, kāpēc tipiskā ražošanas teritorijā iebliež šādas mājas? Tāpat arī Jaunķemeru mežā, kur ir dabas pamatne un tipiskas priežu audzes, tiek paredzēta piecpadsmit stāvu apbūve, bet, lai Talsu šoseja Kauguru rajonā izskatītos glītāk, attīstītāji izdomājuši tās malā būvēt hruščovkas – piecstāvu mājas... Kauguros dzīvo puse Jūrmalas iedzīvotāju, un, ja kāds no viņiem man pajautās – kā attīstīsies Kauguri? – es atbildēšu: nekā! Kāpēc attīstītāji nav domājuši, piemēram, par vilcieniņa maršruta būvēšanu no Ķemeriem līdz jūrai – līdzīgi kā Ventspilī? Vai varbūt Ķemerus savienot ar Kauguriem, veidojot tramvaja maršruta cilpu? Taču par šā reģiona transporta attīstību vispār nekas nav domāts. Savukārt netālu no atrakciju parka Nemo... Pirms daudziem gadiem dome iznomāja piecus hektārus zemes tagadējam deputātam Mārim Dzenītim – it kā kempinga veidošanai. Taču tur nekas nenotiek: vasarās zāle ir līdz jostasvietai. Saskaņā ar jauno attīstības plānu blakus tiek paredzēti vēl vairāki hektāri, kuros aug priežu mežs, – kempingam! Atkal Dzenītim? Taču ar to, šķiet, vēl nepietiek: milzīgajai bijušās sanatorijas Rīgas līcis teritorijai, kurā Dzenītis jau bija izvietojis kempingu, klāt tiek piegriezts milzīgs priežu meža gabals, kurā varēšot taisīt desmit stāvu apbūvi!
– Bet kronis visam, manuprāt, ir iecere betonēt pludmali.
– Jā. Pludmalē ir priekškāpa, kas pasargā lielo kāpu no erozijas, jūra pati parūpējas, lai smiltis pludmalē regulāri atjaunotos, un tās vienmēr ir tīras, baltas un smalkas. Un tagad attīstības projekta autori runā par to, ka no Bulduriem līdz pat Jaundubultiem, tālāk no Kauguriem līdz Jaunķemeriem tikšot būvēta promenāde. Kas ir šī promenāde? Tā ir betona josla, kas augstāka par smilšu līmeni, uz kuras būšot atļauta apbūve līdz astoņiem metriem.
– Būdiņas uz betona pāļiem – pludmalē?!
– Tieši tā. Vienmēr esam lepojušies: tādas smiltis, kādas ir pie mums, nav nekur citur pasaulē. Tagad mēs savu brīnišķīgo smilšu pludmali uzlabosim ar betona joslu. Pludmale būs izkropļota, smiltis vairs nekad neatjaunosies, bet būdu notekūdeņi smuki tecēs pa tiešo uz jūru...
– Atvainojiet, bet man – un ne tikai man vienai – gribas redzēt jūru kā jūru, nevis betona skrejceļu un divstāvu suņabūdu izčakarētu teritoriju. Neticu gan, ka varētu nonākt līdz tāda absurda īstenošanai. Grūti saprast, kā vispār varēja kaut ko tādu iedomāties.
– Tas būtu smieklīgi, ja nebūtu tik traģiski. Saprotiet, šādus projektus virza, par tiem visā nopietnībā balso astoņi pozīcijas deputāti! Mums pilsēta jāsaved kārtībā, beidzot jāpanāk, lai Jūrmalai piešķir kūrortpilsētas statusu, nevis jānodarbojas ar absurdu plānu apspriešanu. Es, protams, saprotu arī šīs SIA Grupa 93 attīstītājus, jo viņiem vajadzēja nākt ar kaut ko jaunu, bet mūsu vaina ir tāda, ka nebijām viņiem pateikuši, ka nekādā gadījumā nelīdīsim dabas pamatnes teritorijās.
– Varbūt ministram Raimondam Vējonim bija taisnība, kad viņš teicās apsvērt Jūrmalas domes atlaišanu?
– Jā, esam runājuši arī par to. Bet tad padzīs mūs visus, un kā tu tad kādam pierādīsi, ka tu jau nebiji tas sliktais, kas balsoja par aplamiem lēmumiem? Taču sliktākais ir tas, ka ievēlēs jau tos, kuri skaļāk bļaus, un skaļākās balsis būs tiem, kuriem ir avīzes, – tie būs Munkevics un Dzenītis. Bet pa to laiku dažādas aplamības, no kurām dažas būs vienkārši traģiskas – kā šis jaunais teritoriālais plānojums –, grauzīs un deldēs Jūrmalu līdz galīgai tās iznīcībai.