Lauksaimniecības zinātņu pīlāri apgalvo, ka slaukt var tikai to, kas ļaujas: spārdīgu gotiņu diezin vai varēs izslaukt. Bet pie mums viss ir kārtībā: govs, vārdā Tauta, stāv kā iemieta, un slaucēja, kam Varas vārds, slauc līdz tulznām, līdz asinīm. Tauta ļaujas, un, kaut arī treknas strūklas vietā lāso tikai nožēlojami pilieni, Vara nemitējas slaukt, sak, pa lāsei, pa lāsītei vien, un, re, – spainītis pilns gan!
Tāda asiņainas slaukšanas epizode ir nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), kam saskaņā ir likumu 2011. gadā beigsies nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums. Tas nozīmē, ka daudziem iedzīvotājiem nodokļa apmērs kļūs nesamērīgi liels, salīdzinot ar viņu ienākumiem. Tas var beigties ar mājsaimniecību bankrotu un mājokļa zaudēšanu. Šāda traģiska ainava paveras tiem, kuri dzīvo vietās, kam ir augsta zemes kadastrālā vērtība. Un tāda tā ir arī Jūrmalā. Še nav runa par saujiņu kūrortpilsētas bagātnieku, kuriem vismaz pagaidām vienaldzīgs nodokļa apmērs, bet gan par pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri šajā pilsētā dzīvo paaudzēs, kuriem dzīvoklis vai māja Jūrmalā ir kā vienīgais miteklis un kuri patiešām nav vainīgi, ka blakus viņu mājvietai kāds biezenis uzcēlis villu, kas desmitreiz pārdota un pārpārdota, tādā veidā paaugstinot šā un apkārtējo zemesgabalu kadastrālo vērtību.
Pagājušās nedēļas nogalē Jūrmalas domē viesojās Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš, kurš iedzīvotājiem mēģināja skaidrot zemes nodokļa aprēķināšanas metodiku. Taču metodika iedzīvotājus nezin kādēļ neinteresēja: daudz būtiskāk bija uzzināt, kas tad sagaida jūrmalniekus gan nākamā gada 1. janvārī, gan šogad septembrī, kad jau esošajam nodokļu slogam pievienosies arī nodoklis par dzīvojamām ēkām.
Pēc nodokļu lēcienu viļņiem pēdējo 20 gadu laikā Jūrmalu atstājušas aptuveni 3000 ģimeņu. Taču nesamērīgi augstais nodoklis šobrīd vairs nav tikai maznodrošināto problēma: tā sākusi skart jūrmalnieku vidējo slāni – skolotājus, mediķus, inženierus, māksliniekus... "Tā ir pilsētas iedzīvotāju nobendēšana un izģērbšana, tas ir Ukrainas golodomors," skarbs izteicienos bija arī Jūrmalas mērs Romualds Ražuks. "Esam nonākuši tajā pašā kulaku situācijā, kāda bija 1949. gadā: mūs izdzen no mūsu mājām, jo izdzinējiem šķiet, ka esam pārāk labi dzīvojuši," ar rūgtumu bilda kāda jūrmalniece.
2009. gada 1. janvārī jūrmalnieki bija palikuši parādā nenomaksāto nekustamā īpašuma nodokli – 309 000 latu, savukārt 2010. gada 1. janvārī – jau vairāk nekā 600 000 latu. Tā kā valsts paredz nākamgad palielināt NĪN, attiecīgi pieaugs arī parāds. Cilvēki, nespēdami samaksāt nodokli, pametīs savus mājokļus. Toties Imigrācijas likums tagad dos plašas iespējas ārzemniekiem iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā, tostarp Jūrmalā.
Interesanti, ka privātās apbūves zemei kadastrālās vērtības atšķiras 1750 reižu: tās svārstās no 20 santīmiem līdz 350 latiem par kvadrātmetru. Taču iedzīvotāju ienākumu atšķirības reģionos ir nelielas: vidējais atalgojums Rīgā (arī Jūrmalā) ir tikai 1,6 reizes augstāks nekā Latgalē. Tad jautājums par to, vai Jūrmalas pamatiedzīvotāji spēj samaksāt 1750 reižu augstāku nodokli, šķiet, ir lieks. Bet, baudot Kalniņa kunga viegli vīzdegunīgo priekšnesumu, tapa skaidrs pavisam kas cits, proti, valsts ir nolēmusi jūrmalniekiem iesmērēt acīs cinisko teicienu: "Jums ir īpašumi kūrortā? Tad maksājiet par tiem!"
Samaksāt faktiski vairs nav iespējams, jo cilvēku maksātspēja jau sen netiek līdzi nodokļu pieaugumam. Kad saprāta balss aicina analizēt, cik lieli ir vienas vidējas mājsaimniecības ienākumi un cik lielu summu tā spēj atlicināt zemes nodoklim, ja ņem vērā arī samaksu par siltumenerģiju un citiem tēriņiem, tā netiek uzklausīta. Kad juristi uzsver, ka tiesību normu piemērotājam jāņem vērā samērīguma princips, šis aicinājums nogrimst varas kurluma smiltīs. Kad iedzīvotāji piemin tiesiskās paļāvības principu, kas ļauj plānot savu nākotni, vara vienkārši ieņirdz sejā: jums nav nākotnes!
Tas, ka NĪN uzskrūvētāji nevēlas analizēt reālo situāciju, kādā atrodas nodokļu maksātāji, nav nekas dīvains: mehāniski fiksēt nekustamo īpašumu darījuma summas ir nesalīdzināmi vienkāršāk nekā pētīt apnicīgus skaitļus par cilvēku ienākumiem, par citu nodokļu smagumu, par iespējām dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, nedomājot par to, ka rīt tiks ieviests, piemēram, palaisto balodīšu nodoklis. Valsts nevēlas saprast, ka ar šīm nesamērīgo nodokļu spēlītēm tiek apdraudēts milzīgs iedzīvotāju slānis, nevis kaut kādi pārdesmit biezie. VZD ierēdnis gan vairākas reizes atkārtoja, ka nodokļus izdomā Finanšu ministrija, taču mums no tā vieglāk nepaliek.
Likumā par NĪN bija noteikts, ka pēc tam, kad notiks nodokļu pieauguma ierobežojumu atcelšana, nodokļa likmi samazinās līdz 0,4%. Pērnā gada beigās mūsu gādīgie nodokļu politikas veidotāji NĪN likmi paaugstināja līdz 1,5%. Šķiet, ar to vēl nepietiks: varas kuluāros runā, ka esot jau noslēgta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem par NĪN likmes paaugstināšanu līdz 3%! Un neaizmirsīsim, ka arī kadastra vērtība katru gadu palielinās par 25%. Tiešām, ja slauc, tad slauc ar glanci! Varas pofigisms attiecībā pret savas valsts cilvēkiem jau kļuvis gandrīz likumīgs: mums ir vienalga, kas ar jums notiek, galvenais – izslaukt līdz pēdējai lāsei.