No bļodas sevi neatstādina

© F64

Viss notika tā, kā bija iecerēts. Sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv tika savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai piespiestu Saeimas deputātus nobalsot par atteikšanos no kompensācijām, kas bija sasniegušas nepieklājīgus augstumus: 2016. gada desmit mēnešos par transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumiem deputāti kompensējās ar 264 788 eiro.

Vēlētāji bija nemierā, un kāds apzinīgs pilsonis rosināja vākt parakstus par bezjēdzīgu un netaisnīgu naudas šķērdēšanu. Saeima, sabijusies no vēlētāju taisnajām dusmām, nobalsoja par bezierunu kapitulāciju: atteicās no kompensācijām. Bet nākamajā dienā tā pati Saeima nobalsoja, ka jāpalielina deputātu algas. Lai kompensētu dekompensāciju.

Tāds, raugi, scenārijs. No tā šobrīd realizējusies vien neliela daļa, proti, ir sākusies parakstu vākšana par to, lai piespiestu deputātus nobalsot par atteikšanos no kompensācijām. Iniciatīvas pieteicējs Artūrs Ikvilds pauž, ka «katru gadu valsts gudrās galvas veic izmaiņas likumos, lai mazinātu negodprātīgo pilsoņu savtību un nodrošinātu taisnīgus nosacījumus visiem, kas ir tikai atbalstāmi». Tas ir apsveicami, protams. «Tajā pašā laikā, pievēršoties Saeimas deputātu kompensācijām par dzīvesvietas īri un transporta izdevumiem, zūd iespaids, ka tās pieprasītas godprātīgi,» bēdīgi piebilst Ikvilds.

Dažs deputāts par galvaspilsētas dzīvokļa ikmēneša īri maksā 700 eiro, savukārt cits mēneša laikā nobraukā 500 un vairāk eiro. Nabaga braukalējošajam deputātam dibens uz autosēdekļa jādeldē liela ceļa garumā - vidēji ap 5000 kilometru mēnesī. Kāpēc tik daudz? Nu, pie vēlētājiem braucu, viņš atbild. Nu, sievu apmeklēju reizi dienā. Kā tad, par valsts nākotni jādomā ik stundu, ik minūti. Taču neapdomīgais Ikvilds maļ savu maļamo: «Tas nav saimnieciski no valsts puses un nemotivē deputātus taupīt, turklāt katru gadu Saeimas deputātu alga pieaug, kas nosedz vidējo šī brīža kompensāciju pilnībā.»

Lai pavisam iedzītu zemē pārstrādājušos «tautas kalpus», Ikvilds piebilst: «Saeima nav vieta, kur nopelnīt milzu kapitālu, bet gan saņemt atalgojumu, lai brīvi strādātu sabiedrības labā.» Kaut ko tik bezkaunīgu uzrakstīt... Vai tiešām kādam vēl ir šaubas par deputātu atdevīgumu tikai vienam mērķim, kas zelta burtiem ierakstīts viņu dienas plānotājā, un šis mērķis ir tautas labklājība! Nu nav iespējams šo mērķi sasniegt, īrējot dzīvoklīti par nožēlojamiem 200 eiro mēnesī vai braukājot pie vēlētājiem nevis katru dienu, bet tikai reizi nedēļā. Paši redzat, cik sūrs ir deputātu darbs: kamēr jūs, mietpilsoniskie nelgas, Ziemsvētkiem šķovējat kāpostus un marinējat cepeti, stūķēdami tajā ķiplokus un plūmes, tikmēr deputāti sitas vai nost, rūpēdamies, lai visa mūsu nodokļu sistēma būtu caurspīdīga kā Glāžšķūņa stikliņš un klāra kā Klāras Cetkinas politiskie uzskati. Vajadzētu tomēr būt pateicīgiem par deputātu un valdības pašaizliedzību, nevis brēkāt līdzi visādiem iniciatīvu pieteicējiem un ministru demisiju pieprasītājiem.

Bet nekas tāds nenotiek, un runas jāsāk runāt pavisam nopietnas. Ja mūsu deputāti būtu izcēlušies ar panākumiem tautas labklājības celsmē, domāju, mūsu vidū nerastos tādi «knauzeri» kā Artūrs Ikvilds, kas - tavu nekaunību! - uzdrošinājies pacelt roku pret svētumu - deputātu kompensācijām. It kā viņi nezinātu, ka šīs kompensācijas un algu viņiem maksājam mēs ar saviem nodokļiem. It kā simboliskais aicinājums par vienu likumu un vienu taisnību visiem būtu tikai sapņu valsts aicinājums. It kā viņi nezinātu, ka mēs nesaņemam kompensācijas par dzīvokli un ka mums neviens neapmaksā katras dienas braucienu uz darbu, piemēram, no Zabludovkas. Tad kāpēc, deputāti, jūs saņemat šādas kompensācijas? Par kādiem darbiem, vai varat paskaidrot? Vai vēdergraizes nemoka, katru mēnesi piesavinoties naudu, kas jums, godīgi sakot, nepienākas?

Sākumā aprakstītais scenārijs, protams, netiks realizēts. Kurš ēdājs gan sevi atstādinās no bļodas, ja ņammas ir gardas un to ir daudz? Politiskā bardaka dzīlēs nogrims gan «pretkompensāciju», gan citas iniciatīvas, jo ne velti Ministru kabinetā iedegta viedā eglīte: gan jau valdīkļi izdomās, kā glancīgāk un viedāk no tautas izkāst sev nepieciešamo naudiņu. Protams, kompensācijas un algas augs, un tām vajadzēs naudu. Bet tu, vēlētāj, lieki nesatraucies, tev arī augs. Nodokļi augs!



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais