Par mobilajiem telefoniem – ne vārda

© F64

Pēc komentāra Latvietis un viņa hotdogs, kas tika publicēts Neatkarīgajā šopirmdien, 1. februārī, Saeima saņēma Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra Andreja Pildegoviča vēstuli, kurā kārtējo reizi aplūkoja problēmas, kas iepriekš bija radušās sakarā ar piekļuvi ES – ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) nolīguma dokumentiem.

ĀM, izrādās, nezināja, ka Saeimas plenārsēdes notiek ceturtdienās, bet – tavu neražu! – tieši šajās dienās, ievērojot visaugstāko slepenību, ministrija bija nolēmusi pavērt deputātiem priekškaru uz šo nolīgumu.

Lai fušieri mazinātu, ĀM pirmdien nosūtīja Saeimai vēstuli, kurā deputāti tikai informēti par, raugi, ko: sakarā ar to, ka lasītavas atvērto durvju laiks sakrita ar plenārsēžu laiku, lasītava turpmāk būšot viesmīlīga pirmdienās no pulksten 13 līdz 16 un piektdienās no pulksten 10 līdz 14. Ieinteresētos lasītājus joprojām lūdz pieteikties vismaz nedēļu iepriekš. Šoreiz nekas netika minēts par mobilo telefonu un citu elektronisko iekārtu atstāšanu ārpus lasītavas. Jaunajā vēstulē ne vārda nebija bilsts par roku pirkstu un kāju pēdu nospiedumu ņemšanu, ne par fēču, urīna un DNS analīžu veikšanu personas identifikācijas un veselības stāvokļa noteikšanas nolūkos. Tomēr slepenība, kā noprotams, saglabāsies iepriekšējā: nedod dies, vientiesei tautai kaut ko pavēstīt par šo TTIP – izbazūnēs tak pa visu pagastu!

Lūk, ko nozīmē preses spēks! Ārlietu ministrija uzreiz noreaģēja uz kritisko publikāciju, novērsa nepilnības, atrisināja problēmas un nāca pretim deputātiem viņu kritiskajās dienās... nedienās? Nē, laikam jau dienās. Jo, risinot TTIP un deputātu problēmu, nolīguma dokumentus tiks atļauts aplūkot veselas divas dienas!

Tikai Ārlietu ministrija nepamanīja ko citu: minētā publikācija bija nevis par to, kurās dienās deputāti varēs čāpot uz ministrijas noslēpumaino lasītavu, bet par atklātību, ko ir pelnījuši Latvijas iedzīvotāji attiecībā uz ārkārtīgi strīdīgo TTIP nolīgumu, un par absurdo slepenību, kādu šajā jautājumā īsteno Ārlietu ministrija. Šis dokuments, ja tiks parakstīts, nopietni iespaidos mūsu dzīvi tuvāko desmit gadu laikā, un ne velti Eiropas iedzīvotāji šobrīd aktīvi protestē pret minēto nolīgumu (iniciatīva https://stopttip.org/). Kāpēc tad protestē, ja, pēc Ārlietu ministrijas domām, šis nolīgums ir tik labs un nepieciešams Latvijai? Ministrs Edgars Rinkēvičs varētu mums to paskaidrot.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais