Klupiens uz līdzenas vietas
Jezga ap mikrouzņēmumu nodokļu likmēm un sociālās apdrošināšanas iemaksām ir valstī radījusi politisko krīzi uz līdzenas vietas.
Politiķi tagad mēģina atrast, kurš pirmais iedēstīja šo strīdīgo lēmumu sēklu, kas tagad izdīgusi un draud uzlauzt līdz šim par stingru uzskatīto valdošās koalīcijas asfaltu. Taču tam vairs nav lielas nozīmes, jo neglīti izskatās visi un velti kāds cer, ka, ar pirkstu rādot uz citiem, pats izgaismosies baltā frakā. No ievārītās putras politisko ieguvēju nebūs. Ja nu vienīgi pieaugs potenciālā protesta elektorāta bāze.
Lai saprastu, kā radās šī krīze, jāsaprot mūsu valsts pārvaldes mehānisms. Nav noslēpums, ka Saeimas deputātu korpuss ar īpašu vadības kompetenci neizceļas. Tāpēc šiem simt «gudriniekiem» nopietni lēmumi uzticēti netiek. Gada svarīgāko likumu - Par valsts budžetu - viņi pieņem dziļi naktī, steigā, jo tādā veidā ir mazāk iespēju, ka viņi kaut ko salaidīs dēlī (iepriekš citur sagatavotajā projektā). Kā papildu konfekte par «izpildīto numuru» viņiem tiek dota iespēja sadalīt 20 miljonus (no kopējā budžeta 8327 miljoniem eiro) dažādiem «kapliču remontiem». Svarīgu lēmumu pieņemšanai ir domātas citas vietas. Viena no šādām vietām ir Satversmē neminētā koalīcijas padome, kurā sanāk kopā runāt un vienoties «nopietnie» cilvēki.
Koalīcijas padomē pirms budžeta pieņemšanas bija panākta tehniska vienošanās (par skaitļiem, likumu redakcijām utt.), taču nebija panākta vienošanās pēc būtības (par ko vispār runājam), tāpēc, tiklīdz radās neskaidrības (citu nopietnu spēlētāju iebildumi), tā konstrukcija sabruka. Kāda tad ir šī būtība?
Ja sistēma harmoniski strādā, tad nerodas vēlme to mainīt. Viss strādā, visi apmierināti. Tas, ka politiskajā vidē regulāri parādās vēlme veikt izmaiņas nodokļu sistēmā, liecina par fundamentālām, sistēmiskām problēmām. Uzņēmēji ir neapmierināti par augstiem darbaspēka nodokļiem, tai skaitā lielām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Vienlaikus viņi sūdzas par grūtībām atrast labus darbiniekus, jo valstī ir izveidojusies vāji disciplinētu, mazkvalificētu darbinieku kategorija, kuri staigā no vienas darbavietas uz otru - pastrādā kādu brīdi, līdz viņus palūdz aiziet vai nu dēļ pārmērīgas tieksmes pēc sīvā, vai dēļ nespējas tikt galā ar pienākumiem.
Nelaime tik tā, ka bieži vien tāds tādu atrod un uzņēmumi, kuros šādi «staigātāji» atrod darbu, paši ir pelēkajā vai puspelēkajā ekonomikas zonā. Tie cenšas izmantot visas legālās un puslegālās iespējas, lai ietaupītu, kur vien var (galvenokārt uz nodokļiem un darbinieku algām). Tieši šajos uzņēmumos darbinieki tiek noformēti uz pusslodzi, lai nebūtu jāmaksā pilna sociālā apdrošināšanas iemaksa; tieši šie uzņēmumi darbojas mikrouzņēmumu režīmā, kur sociālās apdrošināšanas iemaksas ir vēl niecīgākas, un tieši šajos uzņēmumos nodarbinātie nākotnē būs galvenie sociālo dienestu klienti. Viņi kopā ar šajā puspelēkajā zonā esošajiem uzņēmumiem veido īpašu ekonomikas sektoru, ap kuru tad arī notiek visa šī ņemšanās, lai gan priekšplānā tiek virzīti daži «normāli» uzņēmumi, uz kuru piemēriem plānotās izmaiņas izskatās īpaši nejēdzīgas.
Jautājums, par kuru koalīcijas padome un valdība nebija vienojusies pēc būtības, ir - ko darīt ar šo «pusklibo» ekonomikas sektoru un cilvēkiem, kas tajā darbojas? Galu galā viņi ir mūsu pašu cilvēki. Sākotnēji pieņemtais variants bija izlikties, ka esam attīstītāki, nekā patiesībā esam, nīdēt laukā «ar dustu» visas šīs arhaiskās, uz dažādām viltībām balstītā biznesa modeļa izpausmes un ignorēt to, ka šī biznesa modeļa pastāvēšana tikai parāda mūsu reālo vietu uz pasaules ekonomiskās attīstības ass. Kad šis variants izpelnījās asu kritiku, tad parādījās viedoklis, ka «dusta bārstīšana» izraisīs vienīgi kārtējo emigrācijas vilni, un tāpēc būtu labāk, ja šajā «ekonomikas grūtdieņu» sektorā strādājošie turpinātu savu izdzīvošanas cīņu tepat Latvijā. Valstij attīstoties, šis sektors pamazām civilizēsies, un valstij biznesa vides «optimizācijas» process jāorganizē ļoti uzmanīgi. Uzmanīgi, nevis kā tagad, kad to centās brutāli kā ar cirvi aptēst budžeta paketes tehniskās vienošanās ietvaros. Jācer, ka koalīcija šonedēļ spēs vienoties arī «pēc būtības» un politisko krīzi valstī nepadziļinās.