2009. gada vēlēšanās Rīgas domē (RD) nespēja iekļūt nedz TB/LNNK ar toreizējo Rīgas mēru Jāni Birku priekšgalā, nedz Visu Latvijai! (VL!) ar tās līderiem, tagadējiem Saeimas deputātiem Raivi Dzintaru un Imantu Parādnieku.
No nulles pārstāvniecības RD vēlēšanās iegūt 17,86% nobalsojušo atbalstu un 12 mandātus, apsteigt ar varas, naudas, informācijas un pārstāvniecības domē resursiem nesalīdzināmi bagātāko Vienotību ir atzīstams Nacionālas apvienības (NA) un personiski tās mēra kandidātes Baibas Brokas panākums.
Taču tā ir tikai pārstāvniecība opozīcijā, un nacionāļiem pēc prieka skurbuma nāksies saprast, ka RD opozīcija pati par sevi nav nekāda ietekmes svira ne RD, ne Saeimā, ne valdībā. Redzam, kur četrus gadus, opozīcijā klaigādama, nonākusi Vienotība – zaudējusi pusi savu mandātu RD. Iespējams gan, ka Broka, ja turpinās priekšvēlēšanu savaldīgajā un pragmatiskajā stilā, opozīcijas būšanu nepārvērtīs par balagānu un nākamajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā spēs vismaz noturēt esošo latiņu. Lielāka nozīme šo NA Rīgas vēlēšanu rezultātiem ir nevis ietekmei RD, bet vēstījumam par to, kas varētu būt gaidāms Saeimas vēlēšanās. Ne velti jau pēc vēlētāju aptauju rezultātu publiskošanas, kas gan NA uzrādīja pat pāri par 23% atbalstu, neiztrūkstošs mediju jautājums bija, vai nacionāļi nu nesāks šūpot valdību, ko tās līdzpriekšsēdētāji Dzintars un Parādnieks noliedza, bet nespēja atturēties no tekstiem par «zināmu korekciju» nepieciešamību. Protams, NA neies rīt vai parīt pie premjera ar prasību sarakstu, tostarp prasot vēl kādu ministra posteni, bet nevaram arī aizmirst līdzšinējos viņu mēģinājumus pārdalīt ministru krēslus ar ministru darba izvērtējuma pieprasīšanu, Anrija Matīsa neatbalstīšanu satiksmes ministra amatā jau pirms šīm vēlēšanām, uzskatot, ka NA valdībā ir par zemu novērtēta – mazie brāļi, par kādiem pēc pašvaldību vēlēšanām Vienotību ar Reformu partiju (RP), kopā ņemtu, nodēvēja vislatvijietis, Saeimas deputāts Jānis Dombrava. RP izgāšanās pašvaldību vēlēšanās ļauj domāt, ka tieši uz tās kauliem NA cer pakāpties. Lai gan arī Vienotībai nav ar ko lepoties pašvaldībās, nacionālajā līmenī tai ir vista, kas dēj zelta oliņas – premjers Valdis Dombrovskis, ja vien viņš neizdomās ienirt Eiropas politikas ūdeņos.
12. Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem – tikai pēc gada un pāris mēnešiem, un partijām pirms tām ļoti gribēsies pozicionēties valdībā ar dažādiem budžeta pieprasījumiem, ministru iniciatīvām, veidot iekšējo opozīciju valdības neviennozīmīgi vērtētiem lēmumiem – tieši NA ar to līdz šim izcēlusies. Lai arī makroekonomiskie rādītāji uzrāda ekonomikas augšupeju, ne visas sabiedrības grupas to izjūt, jau šūmējas pensionāri, pedagogi, pēc eiro ieviešanas nākamgad jau izjutīsim cenu kāpumu. Iemeslus ja ne pašūpot, tad pašantažēt valdības partnerus kaut vai pirms budžeta apstiprināšanas NA varēs atrast, kāda ministra kļūdas tiks gaidītas ar maitu lijas uzmanību.
Vai panākumus Rīgā NA spēs kapitalizēt nacionālajā līmenī? Ārpus Rīgas nacionāļu pārstāvniecība ir pieticīga, bet ar stabilu savu elektorātu. Turklāt NA panākums Rīgā nav viennozīmīga uzvara – tai ir arī latviešu vēlētāju zaudējuma piegarša – krietni vairāk nekā iepriekš par Saskaņu, par tās apvienoto sarakstu ar Gods kalpot Rīgai! (GKR!) nobalsoja latvieši. Vai NA šīs latviešu balsis varēs piesaistīt Saeimas vēlēšanās? Izredzes ir, jo Saeimas vēlēšanās nebalso par tramvaja biļetēm un iekšpagalmiem un Latvijā tik nenovērtētajai ideoloģijai tomēr ir kaut neliela nozīme, un NA ir varbūt pat vienīgā partija, kam tā patiešām ir, lai gan ekonomiskajos jautājumos arī nereti ir rasols. Ja vēl GKR! nekandidē, arī paliek kādas savācamas balsis. GKR! vadītājs Andris Ameriks gan jau paudis iespēju, ka GKR! varētu sadarboties ar SC un deleģēt kādu cilvēku SC listē, bet tomēr tur vairāk nostrādās SC vārds – vienus piesaistot, citus – atgrūžot. Jārēķinās gan arī ar konkurenci – visur esošais Dombrovskis, ZZS ar saviem stabilajiem pamatiem pašvaldībās, iespējams, muskuļus uzaudzēs reģionālās partijas, bet, jā, atbrīvosies reformistu elektorāts.
Vēl viens jautājums par pašu NA. Vai VL! «jaunie kumeļi», kas dominē NA un jau tā nespēj sadalīt partijas priekšsēdētāja posteni un ietekmi, spēs sagremot vēl vienu spilgtu līderi, kas turklāt nāk no tēvzemiešu puses? Vai spēs un gribēs izmantot Brokas potenciālu, harismu un viņas salīdzinošo mērenību piedāvāt arī nacionālajā līmenī, vai noēdīs viņu iekšējās intrigās un iespundēs Rīgas opozīcijas būrī un iegrims bērnišķīgā kareivīgumā?