Aktīvākajā tūrisma mārketinga laikā pirms vasaras sezonas sākuma pašvaldības nevarēs reklamēties televīzijā, lai piesaistītu viesus un informētu plašāku publiku par iecerētajiem pilsētas svētkiem, kultūras un sporta pasākumiem, jauniem piedāvājumiem pilsētas, tūrisma vietu apmeklētājiem, muzejiem, koncertiem.
Īsts ramadāns iestāsies laikā, kad tam vismazāk vajadzētu būt, ja Saeima pieņems Vienotības deputātes Lolitas Čigānes priekšlikumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījumiem.
Amputēt kāju pirksta vietā
Deputāte, kuras kontā ir ne tikai lakatiņu kontrabandas lieta, bet arī pārkāpti politiskās aģitācijas ierobežojumi aģitēt valsts un pašvaldības iestādēs, to kapitālsabiedrību teritorijā, nu piedāvā virkni jaunu ierobežojumu, no kuriem daudzi vairāk attiecas nevis uz pašiem kandidātiem, bet ar tiem nesaistītiem subjektiem, kas cietīs no šīs cīņas ar partiju kāri zīmēties zilajos ekrānos.
Saeimas Valsts pārvaldes komisija jau ir konceptuāli vienojusies, ka 30 dienas pirms vēlēšanām televīzijā kā «emocionāli ietekmīgākajā» medijā tiks aizliegtas apmaksātas politiskās reklāmas. L. Čigāne spērusi soli tālāk un rosinājusi mēneša garumā aizliegt arī tā saukto institucionālo reklāmu, kas nozīmētu liegt jebkādas reklāmas arī pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, jo, redz, priekšvēlēšanu periodā savus labos darbus un pilsētu reklamējusi Ventspils, kuras domes priekšsēdētājs bija arī ZZS mēra amata kandidāts, un šīs reklāmas viņam kalpojušas kā papildu publicitāte. Lieki teikt, ka viņai piebalstot komisijas sēdē steidza Sorosa organizāciju pētniece Iveta Kažoka, kas šā priekšlikuma atbalstam jau bija sagatavojusi aprēķinus, ka pirms 9. Saeimas vēlēšanām bijis «straujš ar Ventspils institūcijām saistītu reklāmu pieaugums, vismaz par 100 000 latiem», bet pirms 10. Saeimas «Rīgas brīvosta izdomāja, ka jāaicina cilvēki uz kaut kādu neapaļu jubileju, un dažos klipos parādījās Ainārs Šlesers». Protams, politiķu vēlme šā vai tā ielīst ekrānos, vai tas būtu, vārot zupu, dejojot, dziedot vai vienkārši nākot klajā ar muļķīgiem, bet provokatīviem izteikumiem, lai pēc tam mediji aicinātu tos skaidrot, ir un būs nebeidzama, bet tāpēc nav jātaisa centrālā anestēzija, kur pietiek ar lokālo, vai jāamputē kāja, kad vaina vien pirkstā!
Saprātīga alternatīva
Nākamgad pašvaldību vēlēšanas notiks 1. jūnijā, tas nozīmē, ka pašvaldībām jebkādu pasākumu reklāma visu maiju tiks liegta. Tiesa, visi deputāti vēl nesteidza atbalstīt šo priekšlikumu, par ko turpināsies diskusijas rīt. Saprātīgāka alternatīva būtu šā lieguma reducēšana līdz deputātu kandidātiem, ko rosināja komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs.
Tāpat iecere ir priekšvēlēšanu laikā skatītājiem atņemt izklaides, kultūras pasākumu, koncertu translācijas, kas tiek raidīti no pašvaldībām, ko tās arī līdzfinansē, televīzijām pašām nespējot to atļauties. LTV1 varētu atvadīties ne tikai no tās skatītākā raidījuma – šlāgeraptaujas, kā arī Eirovīzijas nacionālās atlases, bet būtībā virknes citu koncertu, jo tie taču notiek kaut kādā pašvaldībā.
Likums ir, naudas nav
Tik labi kā ar teorētisko konstrukciju neiet arī ar praktisko realizāciju vēlmei politisko reklāmu liegumu aizvietot ar kvalitatīvu informāciju. Ja LTV nākamgad rezervēti 350 000 latu politiskās reklāmas ierobežojumu kompensācijai un vēl 63 000 priekšvēlēšanu raidījumu nodrošināšanai, tad komerckanāliem, nekāda nauda pašlaik nav nedz pieprasīta, nedz piešķirta. LTV1, kur ir šie politisko diskusiju raidījumi, auditorija svārstās tikai ap 10%, turklāt krieviski runājošos tā praktiski nesasniedz, kamēr komercnieku auditorija ir lielāka. Interesanti būs redzēt, vai sabiedrisko pasūtījumu saņems arī krieviski raidošie nacionālie kanāli. Smieklīga summa – līdz 20% no 63 000 latu, līdz, maksimums, 1260 latu, varētu tikt nodota programmu veidošanai par pašvaldību vēlēšanām ārpus Rīgas reģionālajām televīzijām un neatkarīgajiem producentiem. Sabiedrības informēšanas misija izskatās sapļekāta, toties partijas veiksmīgi būs savus reklāmas tēriņus lielā mērā pārnesušas uz nodokļu maksātāju pleciem – nodrošinājušās ar bezmaksas raidlaikiem sabiedriskās raidorganizācijas, par ko būtībā maksā nodokļu maksātāji. Tās būs dabūjušas no valsts budžeta naudu to eksponēšanai televīzijā, lai ar šo naudu panāktu vēl lielāku naudu partijām, kuras kopš šā gada jau saņem valsts budžeta finansējumu.