Septembris klāt, un apgūt izglītības programmu sāks ne tikai skolas bērni un studenti, bet arī bērnudārznieki. Priecājos, ka iniciatīvas bagātā meitas bērnudārza audzinātāja līdz šim noorganizējusi angļu un krievu valodas apguves iespējas, turklāt, domājot par aktīvāko smadzeņu darbības laiku – rīta stundās, pieaicinot bērnu vecuma posmam specifiski strādājošas skolotājas.
Šogad par tik pieticīgu samaksu kā pērn skolotājas jau grūti pierunāt, bet risinājumi tiek meklēti. Virkne progresīvu pirmsskolas izglītības iestāžu fakultatīvi piedāvā bērniem apgūt svešvalodas. Atsaucība ir liela – vecāki, pedagogi gatavi dot bērnam to labāko, neapmierinoties vien ar minimālo standartu. Raugoties uz šo entuziasmu, vienlaikus pārņem skumjas, ka šai neformālajai iniciatīvai nav loģiska turpinājuma. Ir vien skaistas frāzes konceptuālos dokumentos un politiķu mutēs.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis allaž iestājies par lielākas uzmanības pievēršanu svešvalodu apguvei gan skolās, gan augstskolās, turklāt proponējis arī atsevišķu mācību priekšmetu apguvi svešvalodās. Vēl šā gada aprīlī Reformu partijas kopsapulcē Koknesē R. Ķīlis pauda, ka jau no 2012./2013. mācību gada visiem pirmklasniekiem būs jāsāk mācīties svešvaloda, galvenokārt – angļu valoda. 2012. gada valsts budžetā naudu tam nepiešķīra.
Vai tiešām grasāmies mūsu bērnus turēt mucā un pa spundi barot? Vismaz vīziju līmenī – nē. Nacionālajā attīstības plānā (NAP) ir tādi cēli vārdi kā «Latvijas valsts un tās cilvēki par savu ir pieņēmuši patiesību, ka, tikai mērķtiecīgi, gudri un dāsni (!) investējot izglītībā, valstij ir iespēja nodrošināt augstu konkurētspēju un izaugsmi ilgtermiņā». Vēl vairāk – NAP vīzijā uzburta aina: «Mācību process un priekšmetu pasniegšana skolās tiek nodrošināta vairākās valodās, kas, jau sākot ar pirmajām skolas gaitām, gatavo jauniešus par konkurētspējīgiem starptautiskā darba tirgus spēlētājiem.» Tieši tā – nevis vairāku valodu apguve, bet mācību process vairākās valodās!
Tikai jājautā – kas nodrošinās šādu mācību procesu, ja jau laikus netiks investēts pedagogu sagatavošanā? Kā bērni varēs mācīties priekšmetus svešvalodās, ja pirmo svešvalodu sāks boksterēt tikai no trešās klases, bet otro – no sestās, kā tas ir pašreizējos mācību standartos? Jau tagad skolām problēmas sagādā labu svešvalodu pedagogu atrašana, kur nu vēl citu priekšmetu pedagogu, kas spētu mācīt svešvalodās! Kur ir budžets, plāns, projekti šo pedagogu sagatavošanai? Kāpēc budžetā nenotiek nekāda virzība uz stratēģisko mērķi?
Kādēļ turpinām šo haosu? Bērns, kas jau sācis mācīties svešvalodu vai pat divas bērnudārzā, nonāk skolā, kur viņam labākajā gadījumā fakultatīvi piedāvā svešvalodu arī pirmajā klasē. Daļa mācās, daļa ne. Programma nav sasaistīta ar to, ko bērns mācījies pirmsskolā, lielākoties – atkal tas pats, un interese pamazām zūd.
Kas notiek trešajā klasē, kad svešvalodas apguve ir obligāta? Atkal no sākuma, jo visiem nav vienāds līmenis? Četrus, piecus gadus notiek muļļāšanās, turklāt tieši tajā laikā, kad bērna smadzenes ir valodu vislabāk pretī ņemošas. Kā secinājuši zinātnieki, tieši 5–6 gadu vecumā bērna smadzenes automātiski uztver valodas sintaksi, pēc tam jau paliek vien spēja apgūt jaunus vārdus un iekalt gramatiku. Turklāt maldīgi ir priekšstati, ka agrīna svešvalodu mācīšanās traucē dzimtās valodas attīstībai – zinātnieki apgalvo tieši pretējo: viena otru pozitīvi ietekmē.
Attīstītās valstis to jau sen ne tikai sapratušas, bet arī īsteno: Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji jau pirms desmit gadiem rosināja mācīt vismaz divas svešvalodas jau ļoti agrīnā vecumā, ko vairums valstu arī dara. Pretēji vispārējam priekšstatam, ka jaunieši jau nu gan visi labi runā svešvalodās, Valodu skolu asociācijas pētījums liecināja, ka vidusskolu absolventu svešvalodu prasmes tomēr ir salīdzinoši zemas, kas samazina Latvijas jauniešu konkurētspēju darba tirgū. Pirms laba laika tika sludināts, ka svešvalodu no 1. klases sāks mācīt jau 2010./2011. mācību gadā, pašreiz termiņš atbīdīts uz 2013./2014. mācību gadu. Rodas šaubas, vai lielās izglītības reformas kāds arī spēs īstenot, ja šādu salīdzinoši nelielu, bet svarīgu lietu nespēj sakārtot, turklāt valsts jau tagad iegulda līdzekļus mācību materiālu iegādei skolām, kas fakultatīvi piedāvā svešvalodu apguvi jau no 1. klases. Investē haotiski, eklektiski, nolaiž podā no sabiedrības nākošo entuziasmu.