Gaidot vēlēšanu rezultātus, Jaunais laiks mielojās ar pīrādziņiem. Sākotnēji šķita, ka kaut kas nav kārtībā, jo partija savās reklāmās taču tieši otrādi – iestājās pret šo pīrādziņu rijējiem – birokrātiem, kas atņēma tos vecīšiem un pat bērniem! Dienu vēlāk izrādījās, ka viss tomēr ir kārtībā, JL nav kļūdījies, pīrādziņi atradās tieši tur, kur tiem jābūt.
Jo tieši partija JL ar tās premjeru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Einaru Repši priekšgalā apmēram divus mēnešus nodarbināja plašu birokrātisko aparātu bezjēdzīgam darbam, ja par jēgu neuzskata JL vēlēšanu rezultātu uzlabošanu, ievelkot valsti megariskantā afērā. Runa ir par valsts budžeta grozījumiem, kuru patiesā versija nāca gaismā uzreiz pēc vēlēšanām. Ministriju darbinieki, iestāžu vadība, ministri mēnešu garumā analizēja, pētīja, skaitļoja, diskutēja, kur un kā samazināt izdevumus, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva. Darbinieki rēķinājās ar noteiktu algas samazinājumu, ķīlēja kopā ģimenes budžetu un vētīja, vai ar šo darbu un algu varēs izvilkt. Tieslietu ministrs Mareks Segliņš un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs norāvās pamatīgu brāzienu par sabiedrības tracināšanu, prognozējot, ka varētu neiztikt bez pensiju mazināšanas un daudzskaitlīgas skolotāju atlaišanas, labklājības ministram Uldim Augulim Repše uzbrēca par to, ka viņš nespēj atrast veidu, kā samazināt izdevumus, neskarot teju nevienu viņa pārziņā esošo sociālo grupu, Latvijas Bankas prezidentam – izteikumu dēļ par talonu ieviešanu, ja netiks veikti drastiskāki pasākumi, reformas un budžeta deficīts tiks atstāts valdības Saeimā iesniegtajā līmenī – 9,2%... Ai, gan jau iedos tāpat aizdevumu, mierīgi noteica jaunlaicēni.
Dienu pēc vēlēšanām savukārt ministriem tiek izsniegts vairāku lappušu biezs projekts, kurā norādīts, ka tik ilgi plānotie izdevumi jāsamazina vēl par apmēram tikpat, kopā par 500 miljoniem, turklāt ne vairs sverot un pētot, bet uz fikso – divu dienu laikā! Viennozīmīgi skaidrs, ka dienas laikā šādu plānu sagatavot nevarēja. Ainārs Šlesers jau ņēmās JL sodīt, sakot, ka par šitādiem meliem un šitādu priekšvēlēšanu mehānismu JL neņems Rīgas koalīcijā. Jāatzīst, tik cinisku priekšvēlēšanu metodi vēl līdz šim nebija izmantojušas pat nekaunīgākās partijas un to polittehnologi.
Taču lielākā skāde ir nevis šādā ceļā iegūtie JL deputātu mandāti, bet tas, kas nodarīts, vilcinot īsto budžeta grozījumu pieņemšanu un reālu valsts pārvaldes reformu ieviešanu. Pirmkārt, bezjēdzīgi darbināts un apmaksāts valsts aparāts darbam, kas dienu pēc vēlēšanām izrādījies izmetams mēslainē laikā, kad valsts nevar atļauties uzturēt un apmaksāt lieku un neefektīvu birokrātiju. Otrkārt, netika jau ātrāk nogriezti izdevumi, kur tos varēja nogriezt salīdzinoši nesāpīgi. Treškārt, griežot nost tik milzīgu apjomu tikai divās dienās, ko var izdarīt tikai mehāniski, pastāv milzu risks, ka viens otrs griezums būs ne tikai sāpīgs, bet pat letāls – reāliem cilvēkiem, tautsaimniecībai, ilgtermiņa attīstībai, izglītotai sabiedrībai. Tā būs šo JL mandātu cena ar asins garšu mutē. Un tas noteikti tiks ierakstīts JL politiskajā kredītvēsturē, ko atcerēsies pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, veidojot nākamo koalīciju, nominējot nākamo premjeru.