Premjers Valdis Dombrovskis sarunās ar Starptautisko valūtas fondu martā solījās nepieļaut tādu situāciju kā pērn decembrī, kad lielā steigā tika virzīti budžeta grozījumi, tādējādi pieļaujot arī kādas kļūdas, teicās īstenot strukturālās reformas, kuru sagatavošanai gan esot vajadzīgs laiks.
Aprīlī Valsts prezidents Valdis Zatlers paša sasauktā valdības ārkārtas sēdē teicās izkustinājis šīs reformas no "nulles punkta". Jūlija beigās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns intervijā Neatkarīgajai atzina, ka Godmanis ar šīm reformām bija ticis tālāk, nekā šobrīd ir Dombrovskis. Godmanim vismaz bija tabuliņa ar redzējumu, kuri dienesti veic radniecīgas funkcijas, tādējādi bīdāmi kopā. Kaut kāda reformēšana vienas ministrijas ietvaros būs tikai knapi pusreformēšana, bet, lai ko apvienotu, integrētu plašāk, bez koalīcijas vienošanās neiztikt.
Pašlaik valdības publiskajā telpā iznestās diskusijas un koalīcijas strīdi par to, ko ar ko apvienot, ko neapvienot, liecina, ka šai valdībai nav pat tabuliņas, nav redzējuma un vienošanās ar partneriem, pēc kādiem principiem reformas, dienestu, institūciju apvienošanu veikt, kas kam kāpēc tuvināms vai ne. Nav vienošanās nedz par abstrakti ideālo modeli, nedz par pieļaujamajām atkāpēm, ko varētu ienest partiju nevēlēšanās atdot partejiskās pozīcijas dienestos, ko varētu ienest arī augstākās ierēdniecības pretestība, nav vienošanās par to, cik tālu šiem korektoriem ļaut iejaukties un kur tomēr ideālistiskā, kopīgā labuma līnija nav šķērsojama. Nevajag būt naiviem un liekulīgiem un būvēt visus plānus abstrakti no šiem faktoriem – tie Latvijas politikā ir un vēl kādu laiku noteikti arī būs politiskos lēmumus ietekmējoši. Jautājums – cik lielā apjomā un ātrumā tos ierobežot.
Tieši tāpēc, ka nav vienošanās koalīcijas iekšienē, nav izrunāts plāns, principi un acīmredzami nav notikušas jēdzīgas diskusijas, nāk ārā tas, kas nāk. Bez koalīcijas un iestādes vadības akcepta finanšu ministrs Einars Repše izdod vienpersonisku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformu plānu. No vienas puses, var aplaudēt: kāds malacis! Suņi rej, bet karavāna iet uz priekšu! Bet, ja koalīcijas partneri un paši dienesti šo reformu uztver kā Jaunā laika (JL) cilvēku bīdīšanu augstajos vietnieku amatos un līdz ar to esošā VID vadītāja ietekmes mazināšanu, JL jau vēsturiskās intereses par ietekmi specdienestos īstenošanu, alternatīvu plānu tam, kas neizdevās ar muitas kriminālpārvaldes un finanšu policijas apvienošanu un pabāšanu zem tiešas ministra pakļautības, tad rodas šaubas par to, cik efektīvi un kā labā dienests turpinās strādāt. Jau labu laiku aprunātie mentu kari, kas, pēc amatpersonu publiskiem izteikumiem, jau sen esot beigušies, sparīgi turpināsies, ja tie vispār bija beigušies. Interesants ir arī fakts, ka VID reformu Repše bīda un struktūrshēmu atbilstoši viņa plānam prasa iesniegt līdz 10. augustam – laikā, kad VID vadītājs Dzintars Jakāns līdz 12. augustam atrodas atvaļinājumā! Arī par solījumiem uz vietnieku amatiem rīkot konkursu atļaujiet pasmīnēt – zināms ne viens vien gadījums, arī gluži svaigs, kad tamlīdzīgos konkursos, jo īpaši tad, ja nav vajadzīgs visas koalīcijas balsojums, uzvar partijai pietuvināti cilvēki.
Tāpat, neraugoties uz koalīcijas iebildumiem, JL, Ekonomikas ministrija bīda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un Konkurences padomes (KP) apvienošanas plānu. Arī te diskusijas novirzās uz politisko ietekmes lauku dalīšanu. Argumentus, ka regulators uzrauga monopoluzņēmumus, kas nestrādā konkurences apstākļos, bet KP nodarbojas ar tirgus regulēšanu konkurences apstākļos, ekonomikas ministrs Artis Kampars atgaiņā ar pārmetumiem par koalīcijas partneru politisko motivāciju, vienlaikus, kā cenšoties pierādīt iepriekšējo pārmetumu par reformu nevirzīšanu, vainojot citus pretestībā reformām. Priekšlikumi pēc būtības par to dienestu apvienošanu, kas būtu radniecīgāki, piemēram, Elektronisko sakaru direkcijas, Valsts dzelzceļa administrācijas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra pievienošanu Konkurences padomei, netiek sadzirdēti, ar tos pārraugošajām ministrijām – nav apspriesti, visiem pirmā dzirdēšana, nekas nav runāts, lemts, kaut kad kaut kas apspriests, bet nerasts pamatojums, jo atšķirīgi finansēšanas principi un darbība utt. Hallo, kas tad tiek darīts? Kas tad bija tas nulles punkts, no kura reformas izkustējās jau aprīlī? Varbūt tās aizgrabēja pretējā – mīnusa virzienā? Tādā gadījumā būtu jāatgriežas šajā nulles punktā vēlreiz, lai vienotos par reformu principiem un jau pieminētajām pieļaujamajām atkāpēm, nevis sacensties, kurš skaļāk nobļausies: "Viņi nereformē!"