Balsošanas iespējas

Balsot var ne tikai par politiķiem. Balsot ar savu maciņu var arī par labām idejām, drosmīgām iniciatīvām, uzņēmību.

Šādi nobalsot, manuprāt, vēl līdz 5. oktobrim vajadzētu, izbraucot ar pasažieru kuģīti Darling, kas no 2. septembra sācis kursēt Rīgā pa Daugavu maršrutā Spīķeri–Zaķusala–Spīķeri.

Tiesa, tikai ierobežotam cilvēku lokam nepieciešams nokļūt Zaķusalā, kur bez LTV ēkas un dažām makšķervietām nekas cits neatrodas. Ja ne mērķtiecīgas pārvietošanās nolūkos, tad izklaides vai ekskursijas pēc var izbraukt, 50 santīmu uz priekšu un tikpat atpakaļ lielu robu budžetā neiecirtīs. Bet šāds vairāku cilvēku atbalsts kaut nedaudz varētu palielināt cerības, ka kuģīša īpašnieks, uzņēmējs Ainis Čaunāns, nemetīs plinti krūmos un turpinās attīstīt izmirušo, bet nebūt ne nevajadzīgo parādību – kuģošanu Daugavā kā sabiedriskā transporta alternatīvu un, iespējams, arī kuģošanu Rīgas kanālā.

Bet bažām par to, ka uzņēmējam varētu apskrieties dūša, ir gluži reāls pamats. Rīgas dome, tā teikt, "paņēma un uzmeta". Bet varbūt neiedeva, tāpēc uzmeta? Pērnajā rudenī domes attīstības komiteja deva konceptuālu piekrišanu A. Čaunānam ar divām laivām organizēt braucienus pa kanālu (arī ar audio gidu pasažieriem vairākās valodās). A. Čaunāns ASV pasūtīja divas Latvijas koka flotes vecākā kuģīša Darling kopijas – katru par apmēram 100 000 latu. Savukārt šāgada maijā, īsi pirms tūrisma sezonas sākuma, dome noteikumos noteica, ka pa kanālu drīkst kuģot tikai mazizmēra peldlīdzekļi, ne garāki par 8 metriem, lai gan Ministru kabineta noteikumos mazizmēra kuģošanas līdzekļu standarts definēts līdz 12 metriem. Darling garums ir tieši 12 metru. Būtībā kuģot varēja visi, tajā skaitā ūdensmotocikli, izņemot A. Čaunānu. Vēlāk gan dome noteikumus mainīja, nosakot, ka par 8 metriem garākiem kuģiem kuģošanai kanālā būs jāpierāda, ka transporta manevrētspēja garantē drošu satiksmi kanālā, un tikai tad tiem izsniedzama pašvaldības speciāla atļauja. Bet ar to ieriebšana nebeidzās – kuģot pret straumi, kā to bija vēlējies minētais uzņēmējs, no Andrejsalas uz tirgu, liedza it kā drošības apsvērumu dēļ, lai gan jūrniecības speciālisti tieši kuģošanu pret straumi uzskatīja par drošāku.

Tā nu Darling, neticis kanālā, sezonas nogalē vēl mēģina kaut nedaudz atpelnīt ieguldījumus un notestēt biznesa perspektīvas.

Bet dome, tā vietā, lai nāktu pretī uzņēmējam, kas, neprasot līdzekļus, domā dot ieguldījumu gan pievilcīgas pilsētvides, Rīgas kā pilsētas ūdeņu tuvumā imidža veidošanā, gan sabiedriskā transporta alternatīvas radīšanā un sastrēgumu mazināšanā, gan piedāvājuma dažādošanā tūristiem, tā vietā, lai atbalstītu, vēl liek šķēršļus. Un tikai raksta skaistas koncepcijas, kā trūkumu minot to, ka Rīgas līča piekraste, iekšējie ūdeņi, Daugava, kanāls kā resursi netiek pietiekami izmantoti (Rīgas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2008.–2012. gadam).

Šogad dome gumiju būs veiksmīgi izstiepusi. Pēc tam, kad A. Čaunāns vērsās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kas augusta sākumā atzina, ka domei nebija tiesību regulēt kuģošanas līdzekļu satiksmi kanālā, dome vis nesteidza rīkoties, bet bilda, ka gaidīs no ministrijas oficiālu vēstuli, tad dos to vērtēt juristiem, tad vēlreiz lems par turpmāko. Nu noteikumi par kuģošanu kanālā nonākuši Vides komitejā, tad ceļš atkal ejams uz domi un pēc tam – uz reģionālo ministriju. Iespējams, ka noteikumi ļaus kanālā kuģot ikvienam, kas atbildīs normāliem parametriem, tai skaitā Darling un tam līdzīgiem kuģiem, bet viena sezona jau būs zaudēta, kredītu nasta pieaugusi, ticība normālas uzņēmējdarbības iespējamībai noplakusi. Bet varbūt ar saviem 50 santīmiem varam amortizēt domnieku nodarītā kaitējuma sekas, nobalsot par rīdziniekiem un Rīgas viesiem vajadzīgu lietu, bet politiskajās vēlēšanās gan lieku reizi pārdomāt, par ko balsot.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais