Dombrovska izšķiršanās laiks

Šodien premjeram un potenciālajiem koalīcijas partneriem jādodas uz Rīgas pili, lai stāstītu, cik tālu divu nedēļu laikā viņi tikuši ar nākamās valdības skicēm, un uzklausītu Valsts prezidenta Valda Zatlera viedokli.

Premjers Valdis Dombrovskis un šā amata kandidāts 10. Saeimas darbības laikā ar koalīcijas veidošanu nonācis neapskaužamā situācijā, kuru tādu padara paša politiskās apvienības biedri ar pretrunīgo attieksmi gan pret potenciālajiem koalīcijas vai sadarbības partneriem, gan ar ambīcijām uz amatiem Saeimā un valdībā. Šīs lielās apetītes un nespējas vienoties dēļ arī kavējas sarunas ar ZZS par amatu sadali.

Tik šķietami vienkāršā vecās koalīcijas pārapstiprināšana, šķiet, izčākst, gan tāpēc, ka no VL-TB/LNNK astoņiem ievēlētajiem deputātiem seši ir balsojumos neprognozējami un starptautiski nekonvertējami VL pārstāvji, gan arī tāpēc, ka Vienotība un ZZS divas vien var izveidot vairākuma valdību. Lai arī daudz tiek runāts par plašas un stabilas valdības nepieciešamību, šoreiz šie divi apzīmējumi viens otru praktiski izslēdz. Ja V. Dombrovskis partneros aicina kreiso – saskaņiešu flangu, tas draud sašķelt Vienotību, līdzīgi kā tad, ja aicina VL-TB/LNNK. Rezultātā Vienotības–ZZS valdība vai tās kodols varētu palikt ar mazāk nekā 50 balsīm. Tādējādi stabilākā koalīcija būtu tikai Vienotība kopā ar ZZS, plus vairāki augsti amati Ģirtam Valdim Kristovskim, par ko jau tiek stāstītas anekdotes, plus plaši apmierinātas Pilsoniskās savienības un dažu SCP biedru ambīcijas. Tad arī amati un ietekmes katram būtu pietiekami lielas, lai nevēlētos pamest valdību, vismaz līdz laikam, kad jau jāsāk domāt par nākamajām vēlēšanām un jāatbild vēlētājiem par valdības nepopulārajiem lēmumiem. Plašākā koalīcija savukārt būtu ZZS+SC+daļa Vienotības, jo ir skaidrs, ka visa apvienība šādu koalīciju neatbalstītu. Šīs koalīcijas nestabilitāte savukārt slēpjas tās sastāvdaļu atšķirīgajā redzējumā gan pret ekonomiskajiem, gan nacionālajiem, gan ārpolitiskajiem jautājumiem.

Tādējādi saprotama ir V. Dombrovska vēlme saglabāt stabilu koalīcijas kodolu, ko apdrošināt ar plašāku atbalstu, slēdzot sadarbības līgumu ar SC un VL-TB/LNNK. Par šādu izvēli liecina premjera izteikums LNT, ka, viņaprāt, optimālais risinājums būtu "ātras sadarbības modelis, kas būtu pieņemams četrām partijām".

Arī pilnībā paļauties uz ZZS atbalstu visos lēmumos nevar, jo īpaši tad, ja tie briest ļoti smagi. Par to signalizē arī ZZS nevēlēšanās pretendēt uz vadošajiem amatiem, gatavība bez cīņas Vienotībai atdot ne tikai premjera un finanšu ministra, bet arī Saeimas priekšsēdētāja un ekonomikas ministra krēslu. Apsvērumi ir vienkārši – ja gan valdības, gan Saeimas priekšgalā ir Vienotība, uz to arī gulst visa atbildība, ar to arī pirmām kārtām asociē visas nedienas. ZZS vairīšanās no pārāk lielas varas un atbildības daļas arī Valsts prezidentu nostāda pata situācijā. Atšķirībā no 2009. gada sākuma, kad V. Zatlers visā pilnībā izmantoja savas ietekmes sviras, izvēloties vienu no diviem reāliem premjera kandidātiem – V. Dombrovski, nevis Edgaru Zalānu, šoreiz V. Zatleram manevra iespēju praktiski nav. Jāņem tas pats Dombrovskis ar to bagāžu, kādu viņš izvēlēsies. Šoreiz prezidenta viedoklim par koalīciju būtu tikai ieteikuma raksturs, ja vien prezidents nebūtu ieguvis jaunas ietekmes sviras – jaunas Saeimas atlaišanas pilnvaras. Zīmīgi, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanas tuvākā pusotra gada laikā, par ko jau vasarā sāka runāt Einara Repšes domubiedrs, no Vienotības izmestais Dans Titavs, šonedēļ piesaukusi arī respektablā valsts kontroliere Inguna Sudraba, kā arī nupat intervijā Neatkarīgajai uzņēmējs Raimonds Gerkens. Protams, to var ietekmēt tik daudzi apstākļi, ko šodien nav iespējams paredzēt, bet riski ir: gaidāmās ekonomikas saspiešanas sekas un daudzo koalīcijas variantu iespējamības radītā nestabilitāte. Lai novērstu nemierus, V. Dombrovskim svarīgi ne tikai domāt par partiju apmierinātību, bet arī par tādu ministru izvēli, kurus tauta neizsvilptu jau pēc pirmajiem šņāpieniem to vadīto nozaru budžetā. Un te premjeram jārīkojas gan cieti, bet gudri. Un jāpārņem kontrole savās rokās.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais