Lai motivētu maksāt nodokļus, kas neapšaubāmi ir problēma, premjera partija izvēlējusies visai drastisku un ne to efektīvāko metodi.
Jaunā laika (JL) bijusī veselības ministre un tagadējā premjera padomniece Ingrīda Circene nākusi klajā ar ideju liegt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus tiem iedzīvotājiem, kuri "neattaisnoti nemaksās iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)". Šai kategorijai pieejama būšot tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība un dzīvībai un sabiedrības veselībai svarīgie medicīnas pakalpojumi.
Ideja saistīt nodokļus ar valsts sniedzamajiem pakalpojumiem ir laba, un uzteicami, ka par to beidzot sākts domāt un ka JL beidzot kā pēc pārstaigātas grūtniecības dzemdējusi kādu konceptuālu ideju. Bet, kā jau šādos gadījumos nereti gadās, tai ir savas iedzimtas patoloģijas.
Nav īstas skaidrības, ar ko tad IIN maksātāja un nemaksātāja saņemamo pakalpojumu grozs atšķirsies. Pašlaik iecerēts, ka IIN maksājušais saņems veselības aprūpes pakalpojumu "iespējamā budžeta apjomā", bet nemaksātājam būtu iespēja saņemt tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzīvībai un sabiedrības veselībai svarīgos medicīnas pakalpojumus. Atvainojiet, bet vai pašlaik "iespējamais budžeta apjoms" garantē kaut ko daudz vairāk? To pašu īsti nespēj nodrošināt! Vai dažādo ielaisto kaišu, audzēju ārstēšana ir dzīvībai svarīgs pakalpojums vai nav? Tāpat jau tagad liela daļa cilvēku iet ārstēties ar maksimāli ielaistām kaitēm, kas teorētiski var būt dzīvībai bīstamas, un tādā gadījumā nav svarīgi, ir vai maksāts IIN vai nav. Mediķiem būs jāuzņemas soģa un kaulainās palīga loma? Vai ar šādu nosacījumu vēl vairāk neiedragās jau tā slikto sabiedrības veselības stāvokli un (ne)ārstēšanās paradumus? Vai to spēs kompensēt ar papildu ieņemtajiem nodokļiem?
JL lēš, ka tādējādi papildus varētu iegūt 40 miljonus latu. Interesanti, kā tas aprēķināts. Vai mediķe ir pārliecināta, ka visi tie, kas nebūs tiesīgi saņemt valsts apmaksātos pakalpojumus, spēs paši par tiem samaksāt? Varbūt JL ir zināmi visi tie, kas "neattaisnoti" nemaksā nodokļus. Tad jautājums – kāpēc tie netiek ņemti pie dziesmas? Kāpēc šos 40 miljonus normāli neiekasēt nodokļos, nejaucot sistēmu un nenostādot mediķus dilemmas priekšā, kuru tāpat jau viņiem netrūkst, – sniegt medicīnisko palīdzību, kā to prasa zvērests, vai sodīt? Nodokļu nemaksāšana ir likuma pārkāpums, ar ko attiecīgām instancēm tiesiskā valstī pieņemamā veidā jācīnās. Tā ir sodāma rīcība, un ir personas un uzņēmēji, kas par to tiek saukti pie kriminālatbildības. Tad jau līdz ar I. Circenes priekšlikumu Krimināllikumā nāktos iestrādāt arī normu, ka veselības aprūpes pakalpojumu liegšana ir viens no soda mēriem par noteiktu likuma pārkāpumu. Pretējā gadījumā nebūs konsekvences – vienus sauks pie kriminālatbildības, citus, ko nevarēs vai negribēs sodīt, spīdzinās ar neārstēšanu? Tiesājam nevis pēc likuma, bet ar kukluksklana metodēm? Nez vai no tā kaut ko iegūtu arī pārējie nodokļu maksātāji.
Nez vai arī iebiedēšanas taktika veicinās veselīgu attieksmi pret nodokļu maksāšanu. Tie, kas domās, ka medicīnas pakalpojumi tāpat nebūs vajadzīgi vai par tiem varēs samaksāt, kad vajadzēs, jutīsies tā, it kā nodokļu nemaksāšana tiktu legalizēta, ka ar valsti noslēgts darījums: nesaņemu – nemaksāju. Turklāt šī ideja nekādi nelīmējas kopā ar otra premjera padomnieka Pētera Apiņa ierosmi par obligāto veselības apdrošināšanu. Zinot, ka pret to nekādas siltās jūtas nav ne politiķiem, ne sabiedrības vairumam, jāaizdomājas, vai tikai aizkrāsnē netiek gatavots I. Circenes priekšlikums kā alternatīva, kuras iedarbināšanai izskanējusi versija – nākamā gada janvāris? Protams, ir loģiski, ka laikā, kad dažādu iemeslu dēļ samazinās valsts iekasēto nodokļu apjoms, rūk arī tās sniegtie pakalpojumi. Bet veselības aprūpei vajadzētu būt pēdējai vai vienai no pēdējām, kam ķerties klāt, turklāt tikai pēc tam, kad izsmeltas reformu iespējas, jo īpaši valsts pārvaldē, bet tās, gluži kā tajā fabulā, nekust ne no vietas.