Turpināt akcijas ar sistēmas sakārtošanu

Pirmssvētku laikā, kad radām un baudām pašu bērnu prieku, kad nevaram izvēlēties, kādas dāvanas dāvināt, daudziem Latvijā ir viennozīmīgi skaidrs, kas vajadzīgs, ko paši nevar atļauties.

Konkrētu mūzikas instrumentu bērna talanta attīstīšanai, gāzes plīti ģimenes pabarošanai, rotaļlietas, saldumus, pamperus, datoru, mobilo tālruni, līdzekļus ārstēšanai, fizioterapijai, asinsspiediena mērītājus sirmgalvjiem – šādas ir biežāk minētās lietiņas, ko trūcīgāki cilvēki min Neatkarīgās Karsto vēstuļu akcijā. Labdarības akcijas norit arī virknē citu mediju, portālu.

Ap Ziemassvētku laiku cilvēku atsaucība ir lielāka, to pārspēj vienīgi kādas liela mēroga traģēdijas, kā bija pēc Zolitūdes Maksima sabrukšanas. Sabiedrības atsaucība pēc tās, ne tikai ziedojot, bet arī dažādā praktiskā veidā palīdzot, parādīja augsto sabiedrības empātijas spēju. Gribētos ticēt, ka vairojusies ne tikai daļas sabiedrības rocība, bet arī garīgums, mainījusies domāšana un dzīves saturs netiek meklēts materiālo labumu gūšanā un vairošanā. Ne tie turīgākie ziedo trūcīgākiem vai nelaimē nonākušajiem, turīgāki nežēlo simtus un pat tūkstošus eiro. Sirsnīgi un tautas karmai spēcinoši.

Lai arī šajā laikā un labdarības kontekstā negribas aizrauties ar negācijām, nevar nepamanīt un, vismaz žurnālisti, atstāt bez ievērības sistēmiskus trūkumus, kas atklājas akcijās, ar kurām nereti tiek piesegta varas neizdarība vai pat likumu neievērošana. Piemēram, tas, ka veselības aprūpe bērniem Latvijā ir bez maksas vien uz papīra. Nav runa par vecāku vēlmi dārgu operāciju veikt bērnam ārzemēs, ko varētu darīt tepat par valsts līdzekļiem, lai gan saprotama ir vecāku vēlme mazināt risku un izvēlēties kvalitatīvāko pakalpojumu, kas neietilpst valsts apmaksātā pakalpojumu grozā. Ja Minhenes klīnika ir slavena un īpaši specializējusies neiroortopēdiskās operācijās bērniem ar kustību traucējumiem, cerebrālo trieku, grūti pārmest vēlmi operāciju veikt vietā, par kuru ir labākās atsauksmes. Gan Neatkarīgās vēstulēs, gan ziedot.lv akcijās nomācošs vairākums lūgumu ir ziedot līdzekļus bērnu rehabilitācijai pēc operācijām, traumām, ārstējot iedzimtas slimības, lai bērns varētu daudzmaz normāli funkcionēt, staigāt, rāpot, neapstāties attīstībā. Trūkst arī līdzekļu medikamentu iegādei C hepatīta ārstēšanā. Tās nav nekādas ekstras, un normāli būtu, ka vecākiem tam nebūtu jādiedelē līdzekļi.

Ļoti izdevies ir ziedot.lv projekts, ko atraktīvi un sekmīgi popularizē radio pieci.lv akcijā Dod pieci, vācot līdzekļus smagi slimu bērnu aprūpei ģimenē. Vecāki, kas aprūpē smagi slimos bērniņus, ir Vecāki ar lielo burtu, un tiem, kurus pašus vai tuviniekus kas tamlīdzīgs nav skāris, grūti iedomāties, ko tas ikdienā nozīmē – emocionāli, fiziski, materiāli. Pastāvīgās aprūpes un uzmanības nepieciešamība, lielākoties, liedz kādam no vecākiem strādāt un veltīt laiku sev, pat elementārām vajadzībām. Valsts apmaksātu asistentu nodrošina tikai divas stundas nedēļā, turklāt tikai tad, ja bērns jāpavada uz mācību iestādi vai interešu pulciņu. Mammas aiziešana uz veikalu, pie ārsta, friziera nereti ir ekstra, kur nu vēl kāda hobija piekopšana, sportošana, kino vai teātris! Grūti pietiekamu uzmanību veltīt veselajam bērnam. Pašu apmaksātas aukles daudzi nevar atļauties, jo pelnītājs ģimenē parasti ir tikai viens. Paradoksāli, ka valsts par smagi slima bērna aprūpi iestādē tērē vismaz 500 eiro, bet vecākus, kas paši uzņēmušies rūpes, gatava atbalstīt ar nesalīdzināmi mazāku summu. Uz ko valsts mudina?

Šādu akciju efekts būtu lielāks, ja paralēli līdzekļu vākšanai tiktu rosinātas un sadzirdētas (!) likumdošanas un prakses izmaiņas, kas tamlīdzīgas nejēdzības novērš sistēmas līmenī. Līdzīgi – par sistēmas trūkumu paši mediķi runā kontekstā ar priekšlaikus dzimušo bērniņu aprūpi pēc izrakstīšanas no slimnīcas. Problēmas sagādā gan neziņa, ko iesākt, kur ņemt līdzekļus viņu specifiskajām vajadzībām, nepieciešamajai aprūpei, pakalpojumiem, pārtikai, gan rindas pie speciālistiem. Nez vai kā uz burvju mājienu visu atrisinās veselības ministra Gunta Belēviča ultimāts Bērnu slimnīcas valdei rindas izskaust «nākamo trīs mēnešu laikā, jo bērni ir mūsu prioritāte». Ministrs prasību argumentē ar slimnīcai nākamgad piešķirto papildu finansējumu, kas gan nez vai būs pietiekams rindu izskaušanai. Turklāt kā viens no rindu iemesliem tiek minēts atsevišķu speciālistu trūkums zemā atalgojuma dēļ šajā slimnīcā. Lai rindas mazinātu, jāskenē visa sistēma, jālāpa daudzi robi dažādos līmeņos. Cerams, ka līdz ar valdības maiņu un svētku beigām darbs sistēmas sakārtošanā neapstāsies.